Iesaki rakstu: 
No avotiem Valsts kancelejā Pietiek rīcībā nonākusi AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana vēstule, kas adresēta Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Publicējam to pilnībā.
Sakarā ar pēdējā laikā izskanējušajiem paziņojumiem, kas skar AS „Liepājas Metalurgs”, kura akcionārs un padomes loceklis esmu arī es, vēlos izteikt savu viedokli.
Negribu iedziļināties senos notikumos, kas saistīti ar AS „Liepājas Metalurgs” darbības uzsākšanu privāta uzņēmuma statusā, ka arī manā strīdā ar pārējiem lielajiem akcionāriem un viņiem pakļautajiem padomes un valdes locekļiem, bet piedāvāju hronoloģiski izvērtēt pavisam nesenos notikumos.
2008. gadā Latvijas Republikas valdība un Saeima atbalstīja valsts galvojumu
AS „Liepājas Metalurgs” aizņēmumam 160 miljonu eiro (112 miljonu latu) apmērā. Par šādu galvojuma ņemšanu neesmu balsojis nedz kā akcionārs, nedz kā padomes loceklis.
Neskatoties uz to, ka AS „Liepājas Metalurgs” vadība apgalvoja, ka ir Austrijas banka, kura ir gatava izsniegt aizņēmumu, ar nosacījumu, ka tam ir valsts galvojums, neviena finanšu institūcija tā arī nepieteicās sniegt aizņēmumu.
2008. gadā AS „Latvenergo” meitas uzņēmums AS “Augstprieguma tīkls” veica 110kV apakšstacijas un kabeļu līniju izbūvi AS „Liepājas Metalurgs” pieslēguma ierīkošanai, iztērējot apmēram 11 miljonus latu.
2009. gada jūnijā AS „Liepājas Metalurgs” noslēdza līgumu ar „STG Group S.p.A” (Itālija).
2009. gada decembrī, saņemot Eiropas Komisijas akceptu, toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše vienpersoniski parakstīja valsts galvojumu AS „Liepājas Metalurgs” par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma tērauda ražotnes modernizācijai.
2010. gada jūnijā AS „Liepājas Metalurgs” noslēdza līgumu ar „UniCredit MedioCredito Centrale S.p.A” (Itālija) par 85,6 miljonu eiro aizņēmuma piešķiršanu.
Ar Itālijas "STG Group S.p.A", Šveices un Vācijas uzņēmuma "Fuchs AG", Francijas un Vācijas uzņēmuma "Converteam/General Electric" piedalīšanos tika uzsākta tērauda ražotnes modernizācija, buvniecības ģenerāluzņēmējs – SIA”MERKS”. Tika iztērēti 73,5 miljoni latu. No masu saziņas līdzekļos publicēta raksta: „Līdzvērtīgas terauda ražotnes modernizācija Rumanijā OTELU ROSU metalurģijas koncernam MECHEL izmaksāja 48,7 miljonus ASV dolāru, un 12 miljonus eiro izmaksāja atgāžu gāzes attīrīšanas sistēma.”
2011. gada augustā bez nodošanas ekspluatācijā, kā to paredz Latvijas Republikas likumdošana, tikta uzsākta modernizētas tērauda kausēšanas ražotnes ekspluatācija tā saucamā „testa” režīmā.
2011. gada novembrī, izmantojot Kohēzijas fonda (ERAF) sniegto atbalstu EUR 2 988 030 apmērā, tika atklāta AS "Sātiņi Energo LM" – ar biomasu darbināma koģenerācijas stacija ar kopējo jaudu 3,2 MW, kas saņem „zaļās enerģijas” atbalstu.
2012. gada janvārī, šādi lietojot ražošanas iekārtu (bez nodošanas ekspluatācijā), gāja bojā divi cilvēki.
2012. gada martā tērauda ražotnes rekonstrukcija tika pieņemta ekspluatācijā Liepājas pilsētas būvvaldē.
2012. gada martā, pēc tērauda ražotnes rekonstrukcijas nodošanas ekspluatācijā, saņemot Liepājas pilsētas iedzīvotāju sūdzības par gaisa piesārņojumu Liepājas pilsētā, Valsts vides dienesta pārstāvji veica pārbaudi un konstatēja, ka bez saskaņošanas un attiecīgas dokumentācijas uzrādīšanas AS „Liepājas Metalurgs” uzstādīja Šveices un Vācijas uzņēmuma "Fuchs AG" metāllūžņu karsēšanas iekārtu. Atklājās arī fakts, ka AS „Liepājas Metalurgs” savā A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā norādīja, ka tai nav gaistošo organisko vielu emisijas, bet, veicot pārbaudes, tika pierādīts, ka tās ir. Bez tam līdz šim brīdim AS „Liepājas Metalurgs” nav novērsis norādītos trūkumus un regulāri piesārņo Liepājas pilsētas gaisu ar gaistošo organisko vielu emisiju, radot neciešamu smaku. Tiek iegādātas apšaubāmas kvalitātes izejvielas (lūžņi), maksājot par tiem nesamērīgi augstu cenu, tādā veidā kropļojot izejvielu tirgu, kā rezultātā savu darbību nolēma apturēt starptautiski atzīts izejvielu (lūžņu) uzņēmums „Kuusakoski”.
2012. gada maijā notika AS „Liepājas Metalurgs” akcionāru sapulce, kurā ar balsu vairākumu tika nolemts apstiprināt 2012. gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu LVL (487,8 milj. EUR) apmērā, izdevumi – 332,7 miljoni LVL (473,4 milj. EUR) un peļņa – 10,2 miljoni LVL (14,5 milj. EUR). AS „Liepājas Metalurgs” 2012. gada budžets tika izstrādāts, ņemot vērā obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem.
2012. gada septembrī AS „Liepājas Metalurgs” pēc manas iniciatīvas tika sarīkota pirmā padomes sēde pēdējo desmit gadu laikā, kurā ar balsu vairākumu tika noraidīts mans priekšlikums veikt neatkarīgu auditu ar mērķi noteikt, kas notiek ar AS „Liepājas Metalurgs”, jo neuzticos uzrādītajai finanšu informācijai, ka arī, ņemot vērā to, ka vairāku gadu garumā auditu veic SIA "Auditorfirma BDO Invest Rīga", kuras valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš vienlaikus veic arī AS „Liepājas Metalurgs” padomes locekļa pienākumus.
2012. gada novembrī tika publicēts AS „Liepājas Metalurgs” deviņu mēnešu finanšu pārskats, kurā ir uzradīta peļņa LVL 134 250 apmērā, bet kreditoru saistības LVL 141 368 155 apmērā.
2013. gada janvārī AS „Liepājas Metalurgs” paziņoja, ka pārstās maksāt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par piegādāto elektroenerģiju.
2013. gada janvārī vairākos masu informācijas līdzekļos tika publicēti materiāli, kas saistīti ar AS „Liepājas Metalurgs” darbību, kuros ir minētas vairākas krimināllietas, metāllūžņu iegādes shēmas un prātam neaptverami atalgojumu apmēri.
Apkopojot visu augstākminēto, ir skaidrs, ka ar AS „Liepājas Metalurgs” kaut kas nav kārtībā, ko es jau vairākkārt esmu norādījis savos iesniegumos visās iespējamās Latvijas Republikas institūcijās. Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nemaksāšana ir tikai veids, kā AS „Liepājas Metalurgs” vadība, izmantojot darbiniekus, apgrozījuma skaitļus un atbalstu sportam, cenšas panākt no valdības turpmāko valsts atbalstu privātam uzņēmumam, lai varētu ar to attaisnot savu nesaimniecisko un pārkāpumiem pilno darbību.
AS „Liepājas Metalurgs” nav sasniegusi pirms tērauda ražošanas uzsākšanas deklarētos mērķus - uzlabot ekoloģiju un ekonomisko stāvokli. AS „Liepājas Metalurgs” vadības vēlme nesniegt informāciju par tās stāvokli, nespēja atzīt savas kļūdas un nespēja tās labot, notiekošie administratīvie, civilie un kriminālie procesi, kas skar AS „Liepājas Metalurgs”, to meitasuzņēmumu un vadību personīgi, liek man apšaubīt, ka pat iespējamais turpmākais valsts atbalsts dos pozitīvu rezultātu, paliekot pie varas esošai vadībai ar tās acīmredzamiem darbības rezultātiem.
Uzskatu, ka valdībai ir jāveic AS „Liepājas Metalurgs” darbības neatkarīgu auditu, ka arī nekavējoties jānorīko kontrolieri valsts galvotā aizņēmuma uzraudzībai ar tiesībām klātienē uzraudzīt saimniecisko darbību. Gadījumā, ja šiem mērķiem trūkst finanšu līdzekļu, esmu gatavs tos ziedot.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
