Ķekavas būvvaldes vadītāja mēģinājusi safabricēt kriminālprocesu pret PIETIEK publikācijas autoru
PIETIEK06.04.2016.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējā skandalozā Jūrmalas domes priekšsēdētāja, tagadējā Ķekavas būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta pēc tam, kad Pietiek parādījās Ķekavas novada iedzīvotāja atklāta vēstule par nejēdzībām būvvaldē, vērsusies policijā ar iesniegumu par publikācijas autora it kā izteiktiem draudiem. Tā kā iesniegumā norādītajā dienā publikācijas autors pat neatradās Ķekavā, kā arī neapmeklēja būvvaldi, policija lietu jau izbeigusi.
Kā Pietiek jau ziņoja, Ekonomikas ministrija (EM), kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzinušas, ka Ķekavas novada būvvalde neievēro likumus, nesniedzot atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, kā arī nepareizi interpretē Ministru kabineta noteikumus. Par nejēdzībām būvvaldē ministrijas informēja Andis Salnājs, kuram būvvalde liedz būvēt 60 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo māju ar 36 kvadrātmetrus lielu saimniecības ēku un 40 kvadrātmetrus lielu pagrabu, pamatojot to ar savu interpretāciju par noteikumiem, kas nosaka, ka palīgizmantošana nevar pārsniegt 30% no galvenās izmantošanas platības. Ķekavas dome galveno izmantošanu attiecinājusi tikai uz plānoto dzīvojamo māju, nevis visu zemesgabalu kopā. Tā kā būvvalde nav atbildējusi uz Salnāja iesniegumiem, viņam arī liegta iespēja to apstrīdēt Administratīvā kārtībā.
Par savām problēmām ar Ķekavas būvvaldi Salnājs informēja ne tikai abas ministrijas, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Tiesībsargu, kā arī publicēja atklātu vēstuli Pietiek. Uzreiz pēc Pietiek publikācijas viņš saņēmis pavēsti no Baložu policijas iecirkņa, ka tiek izskatīts Aizstrautas iesniegums par draudu izteikšanu.
Tā kā iesniegumā norādītajā datumā – 18.februārī – Salnājs pat neatradās Ķekavā, kā arī neapmeklēja būvvaldi, Valsts policija lietu izbeigusi. Jāpiebilst, ka Krimināllikums par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu paredz sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Kā jau ziņots, Salnāja ģimene nav vienīgā, kas saskārusies ar Ķekavas Būvvaldes likumu un normatīvo aktu izpratni. “Darām zināmu, ka ministrijā saņemtas vairākkārtīgas iedzīvotāju sūdzības par Būvvaldes rīcību, izvirzot dažādas nepamatotas prasības un neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību par būvniecības ieceres iesniegumu izskatīšanu,” vēstulē novada domei uzsver VARAM, aicinot Ķekavas novada domi izvērtēt Būvvaldes darbinieku rīcību.
Ar pašu Aizstrautu, kuras vārds savulaik bieži tika pieminēts „Jūrmalgeitas” skandāla laikā, Pietiek pagaidām nav izdevies sazināties.
Foto no apollo.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
