Kažociņš sākotnēji gribējis "izsist" no valsts 2000 latu algu, Voika un Rubesa - 1600
L. Lapsa16.12.2013.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskās" komisijas priekšsēdētājs Jānis Kažociņš sākotnēji no Valsts kancelejas un demisionējušā premjera Valda Dombrovska vēlējies "izsist" vairāk nekā 2000 latu algu "uz papīra". Ievērojami lielāka bijusi arī komisijas locekļu Ineses Voikas un Baibas Rubesas apetīte - viņas par savu nesavtīgo darbu no nodokļu maksātāju līdzekļiem vēlējušās saņemt vairāk nekā 1600 latu mēnešalgu, un nekādus iebildumus pret šādu atalgojumu nav izteikusi arī ceturtā komisijas locekle, pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte.
Līdz šim no Ministru kabineta otrdienas sēdei sagatavotajiem dokumentiem bija zināms, ka Kažociņš iesniedzis Valsts kancelejā pieprasījumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 205 482 eiro apmērā.
Kā rādīja Kažociņa tāme, "sabiedriskās" komisijas locekļi uzskata, ka viņu atalgojumam būtu jābūt vairāk nekā pusei no kopējiem komisijas izdevumiem, - atlīdzībai Kažociņam, Voikai, Rubesai un Šteinertei tāmē paredzēti 104 186 eiro.
Tas nozīmē, ka mēnesī viens komisijas loceklis "atlīdzībā", kā šī summa nosaukta Kažociņa tāmē, saņemtu vidēji vairāk nekā 1220 latus pirms nodokļu nomaksas vai aptuveni 830 latu "uz rokas".
Kaut gan Voika pēc šo faktu atklāšanās publiski meloja, ka nekāda tāme vēl vispār neesot iesniegta un Kažociņš visu vainu mēģināja novelt uz Valsts kanceleju, pirmdien demisionējušais premjers Dombrovskis atzina, ka patiesībā sākotnēji komisijas pieprasītās algas esot bijušas vēl būtiski lielākas.
Nu no elektroniskā pasta adreses [email protected] Pietiek ir saņēmis pārsūtītu elektroniskā pasta vēstuli, kuru 12. decembrī - tātad divas dienas pēc komisijas izveidošanas - Voikai, Rubesai un Kažociņai sūtījusi Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Šī vēstule apliecina gan Voikas un Kažociņa melus, gan faktu par komisijas locekļu pieprasītajām vēl lielākajām algām, gan arī to, ka jau nākamajā dienā pēc komisijas izveidošanas tās locekļi metušies cīniņā par nodokļu maksātāju naudu. Publicējam vēstuli pilnībā:
"From: Elita Dreimane
Sent: Thursday, December 12, 2013 11:25 AM
To: Janis Kazocins; Baiba rubesa; inese voika
Cc: Sanita Bajāre; Baiba Bāne; Olga Sorokovaja; Ilze Sedlina; Olita Augustovska
Subject: FW: Zolit traģed Komisijas tāme 2014_12dec2013.xlsx
Labdien,
Nosūtu izvērtēšanai gan komisijas locekļiem, gan Finanšu ministrijai AR MINISTRU PREZIDENTU SASKAŅOTO tāmi sabiedriskās komisijas Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai DARBĪBAS NODROŠINĀŠANAI.
Ministru prezidenta skatījumā - komisijai, ja tā pieprasa papildus 3 speciālistu štata vietas, ir jāspēj pašai gan protokolēt sanāksmes, gan nodrošināt administratora funkcijas, nepiesaistot Valsts kancelejas resursus. Valsts kanceleja apņemas nodrošināt tikai IT pakalpojumus (0,5 slodze) kā arī personāla dokumentu un grāmatvedības pakalpojumus (0,5 slodze). Protokolēšanu pārejas periodā nodrošināsim.
Ministru prezidenta skatījumā - komisijas atalgojums 1000 ls „uz rokas”, kā to piedāvāja komisijas locekļi, ir pārskatāms un ir jāsamēro ar attiecīgo atlīdzības apmēru MP birojā, pielīdzinot komisijas vadītāja algu MP biroja vadītājas atalgojumam, bet komisijas locekļu atalgojumu - biroja padomnieku atalgojumam. Tas tieši tā ir izdarīts un redzams pievienotajā tāmē.
Komisijas darbības nodrošināšanai ir paredzēts ierādīt telpas Valsts administrācijas skolas kompleksā, kuru iekārtošanai arī esam pieprasījuši finansējumu.
Finanšu ministrijai lūgums sniegt viedokli FD vadītājai Ilzei Sedliņai ASAP. Ar MP ir saskaņots, ka šis jautājums tiks skatīts 17.12. Kā arī – lūgums norādīt FMprāt optimālāko finansējuma avotu – mūsuprāt, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Ar cieņu, Elita Dreimane, Valsts kancelejas direktore."
Savukārt no šai vēstulei pievienotās Excel tabulas izriet, ka sākotnēji Kažociņš sev bijis iecerējis pat 2075 latu mēnešalgu "uz papīra", kas pēc nodokļu nomaksas būtu aptuveni 1400 latu, savukārt komisijas locekļi sev iecerējuši 1650 latus pirms nodokļu nomaksas mēnesī - tātad aptuveni 1120 latu "uz rokas".
Kā zināms, Kažociņš, kurš vēl pirmdien no rīta apgalvoja, ka tieši dāsnais valdības finansējums nodrošināšot viņa un pārējo komisijas locekļu neatkarību, jau pēcpusdienā bija nonācis pie pārliecības, ka tāme tomēr esot pārāk izšķērdīga.
Savukārt Voika pirmdien publiski paziņoja: "Valsts procesu dēļ tas noticis, valstij un pašvaldībai jāmaksā. Tāds mans uzskats."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
