Iesaki rakstu: 
Ventspils dome 21. decembra sēdē noraidīja AS Ventspils Grain Terminal paplašināšanas projektu. Klāt bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un vienlaikus Ventspils domes deputāts Vladislavs Šafranskis, kas nevarēja uzrādīt pilnvarojuma dokumentu, ka ir tas Vladislavs Šafranskis, kas pārstāv konkrēto uzņēmumu, un tāpēc pie pārstāvēšanas netika pielaists.
Formāli jau Ventspils mēram Aivaram Lembergam bija taisnība. Lai gan elektroniskas saziņas laikmetā pilnvaras uzrādīšana ir kaut kas novecojis, tomēr tiesiskajā un uzņēmējvidē tas ir pieņemts nosacījums, kas respektējams.
Notikums pats par sevi ir vienīgi dažu uzjautrinošu piezīmju vērts, ja tas neskartu starpvalstu attiecības investīciju jomā un nenorādītu uz uzņēmējdarbības klimatu Ventspilī. Ierasti visi sprāgušie kaķi tiek uzkārti Lembergam, kas nebūt nav svēts, bet šoreiz vērts atteikties no situācijas vienkāršošanas un palūkoties, vai, maskējoties aiz Lemberga tēla, netiek slēpta neveiksmīga graudu termināla darbība. Vai politiska čalošana nepiesedz to, ka nav objektīvas analīzes par Ventspils domes deputāta prasmi vadīt komerciālu kompāniju?
Pat tik vienkāršā lietā kā sabiedriskā apspriešanā Šafranska k-gs atrod iespēju kļūdīties, neprotot uzrunāt cilvēkus, kas dzīvo Dzintaru ielas 34. namā un veido vairumu pret projektu parakstījušos.
AS Ventspils Grain Terminal ir Kazahstānas-Latvijas kopuzņēmums. Tas ir investīciju projekts, ieguldot Latvijas tautsaimniecībā ap 25 milj. EUR. Lielā mērā tas ir arī Kazahstānas Republikas izlūkprojekts, lai noskaidrotu, cik droši un efektīvi strādāt ar Latvijas ostām un vai labāk nebūtu izmantot Klaipēdu vai Tallinu.
Rezultātu diemžēl varētu vēlēties labāku, kas arī vēl maigi teikts. Apgrozījuma kritums segmentā ir pāri par 90%, Ventspils tālu atpaliek no citām ostām. Pat salīdzinot ar Rīgu, kas pārkrauj trīs reizes vairāk. Var visu novelt uz nelabvēlīgu tirgus situāciju, bet vai tirgus neskar arī visu Baltiju? Var no sarakstiem svītrot Primorsku, jo Krievijas graudu ražotājiem ir interesantāka sava osta, bet paliek Kazahstāna un Krievijas Dienvidrietumu reģions un Baltkrievija.
Šafranskis taisnojas, ka pie visa vainīgs Lembergs un vēl Urbanovičs, kurš kā ieinteresētais politiskā draudzībā ar Ventspils finansēm liek visāda veida šķēršļus graudu termināla darbībai.
Bet sliktam dejotājam vienmēr traucē kurpes. Marketinga stratēģiju un kravu loģistiku nosaka uzņēmuma vadība un valdes priekšsēdētājs Šafranska k-gs. Ieejot tirgū un izkarojot tirgus nišu savā tranzīta segmentā, šķēršļi būs vienmēr, bet komersantam neder mūžīgi sūkstīties, ka viņu aplenkuši ienaidnieki, kas neļauj veiksmīgi strādāt. Šāds stils vairāk piemīt politiķiem.
Ventspils Grain Terminal ir Kazahstānas Republikas investīciju projekts Latvijā, un investīciju aizsardzības vienošanās ietvaros par to ir atbildīga Latvijas valdība, kurā nesēž ne Lembergs, ne Urbanovičs. Vajag tikai rakt, kā teicis dzejnieks, un tad netraucēs ne pašmāju tītari, ne Klaipēdas, ne Rīgas, ne Liepājas un Primorskas ostas.
Diemžēl Šafranska k-gs lielu daļu enerģijas iegulda nevis uzņēmuma darbības uzlabošanai, bet vainīgo meklēšanā, un labi iecerētais Kazahstānas investīciju projekts draud izgāzties.
Tādi - ne visai rožaini - ir secinājumi.
* saprotamu apsvērumu dēļ negribu minēt savu vārdu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
