Kas traucē vakardienas varenajiem, tiek novākti
Prāv. emeritus Andrejs Kavacis01.09.2015.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Dīvaini, pēc PSRS sabrukuma nav dzirdēts ka Rīgā vai Latvijā kāds bijušais visvarenais būtu notēlojis grēkus vai, nebūdams spējīgs atzīt patiesību, būtu izdarījis pašnāvību. Lai nu kā, bet ļaudis bez goda un sirdsapziņas turas pie šīs pasaules ar krampjainu tvērienu un ne par ko nelaižas vaļā no savas pēdējās cerības - miesīgās eksistences.
Turpretim daudzi sabiedrībai un valstij ļoti derīgi cilvēki tiek rautin izrauti no aprites, jo acīmredzot kādam šķiet traucējoši. Kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne kā cilvēki, kuri sabiedrībai sniedza aktuālo informāciju un bija ļoti vajadzīgi, tanī pat laikā čekas bandītiem bija ļoti nevēlami un nekavējoties tika novākti kāda mistiska "trešā spēka" vārdā. Skaidrs, vainīgs ir "trešais spēks"!
Heino Lāma pazuda bez vēsts. Vecās varas propagandas rupori muldēja, ka pastāvot iespēja "iekrist laika spraugā". Skaidrs, vainīgi nav nacionālpatriotu vajātāji - čekisti, bet "laika sprauga".
Juris Podnieks visai pasaulei parādīja miera eņģeļa Gorbačova kara darbību Viļņā. Tā sakot, atvēra pasaulei acis un liedza iespēju piemānīt to ar kārtējiem Kremļa meliem. Rezultātā varenā impērija aizgāja "pa burbuli". Un troika nosprieda, ka arī Jurim ar divu akvalangistu palīdzību jāaiziet "pa burbuli". Bet vēl labāk, ja "visi gali paliktu ūdenī". Tāpēc tika nolīgti pat ekstrasensi, kuri rādīja visos virzienos, izņemot pareizo. Tomēr Juri nosmacētu atrada ezera dūņās, un "gali nepalika ūdenī". Nepārprotama slepkavība, bet čeka savējos neatmasko.
Ita Kozakēviča Atmodas laikā uzausa kā spilgta zvaigzne. Izglītota, apķērīga, darbīga, nenogurdināma, spējīga gan pārliecināt, gan iedvesmot, turklāt poliete un Latvijas patriote. Ārkārtīgi vajadzīga sabiedrībai, bet nevēlama vakardienas varenajiem. Tāpēc tika sevišķi pieskatīta, sekojot līdz pat atvaļinājumam Itālijā, kur kāds akvalangists lieliski peldēt protošo Itu vienkārši pavilka zem ūdens un noslāpēja. Nav no svara, mazs ezeriņš vai plašā Vidusjūra, gali ūdenī arī tad, ja "gali nepaliek ūdenī", metode zināma. Slepkavība nepārprotama. Vainīgo nav...
Masu slepkavām un genocīda īstenotājiem netrūkst metožu arī indivīdu novākšanai. Vienādas metodes garlaiko, tāpēc jādomā par dažādību... Vakardienas varenie kā Latvijas ceļa lēmēji smagi caurkrita 6.Saeimas vēlēšanās, tāpēc ķērās pie rupjas balsu viltošanas atsevišķos Rīgas iecirkņos. Pēc vēlēšanām sākās izmeklēšana, un tavu nekaunību! Kā Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš, tā viņa vietnieks, bijušais Balvu rajona prokurors Andris Līgotnis atsacījās sadarboties ar balsu viltotājiem. Juridiski apkalti ļaudis. Labi, ka masu informācija klusē. Laika nav, un vakardienas vareno troika nolēma, ka šoreiz derēs "tipiskas pašnāvības". Dažu dienu laikā pagalam bija kā Atis Kramiņš, tā arī Andris Līgotnis. Nu laikam jau sarunājuši izdarīt "tipiskas pašnāvības". Galvenais, ka Aloizs Blonskis jau pirms izmeklēšanas zināja, ka šīs abas ir "tipiskas pašnāvības", tāpēc nevainojiet tos, kam bija vajadzība viltot vēlēšanu rezultātus.
Par čekas brīnumieročiem mani informēja izbijušais LPSR Ministru Padomes priekšsēdis Vilis Krūmiņš. Jau būdams Dabas muzeja direktors, viņš bija sācis rakstīt memuārus, par ko ļoti satraucās čeka. Viņam pat ieteikts nerakstīt neko, lai neizmuldētos. Bet mutiski man viņš pateica, ka čeka indivīdus var novākt ar kinokamerā iemontētu lāzerīti vai ar mikroviļņu ģeneratoru, vai arī uz 10-15min. paralizēt, ar specrīku uzšļācot īpašu ķīmisku šķīdumu uz cilvēka neapsegtas miesas. Kamēr cilvēks ir bez samaņas, ar to dara, ko grib.
Esmu sajutis gan čekas lāzerīša dūrienu, gan mikroviļņu ģeneratora iedarbību. Pēdējais nāves sods man tika piespriests par to, ka atteicos čekistam bez maksas piešķirt draudzes zemi. Pēdējais nāves sods man atnesa tikai smagu infarktu ar sekojošu progresējošo stenokardiju.
Kaut ko līdzīgu pirms manis bija piedzīvojuši gan arhibīskaps Matulis, gan mācītājs Baltiņš, un kas zina, cik daudzi vēl. Tikai nekļūsim gļēvi neliešu priekšā!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
