Kas tiesas ieskatā nav noziegums: publicējam atcelto spriedumu Štālberga naudas izspiešanas lietā
PIETIEK16.03.2016.
Komentāri (14)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
politiskais
20.03.2016. 12:59ja nevainigam cilvekam tiesa iedod 7 gadus realo, vinja jastreso, jacinas, lai pieraditu nevainigumu, - vinja japakar? nu kāds vinjai sods bus?
Viedoklis
18.03.2016. 08:09»
Izskatās, ka Ināra Vilkaste ar lielākiem darījumiem nopelnījusi lielu naudu, bet vairs negribēja dalīties ar savu biznesa partneri ar kuru strādāja pie šiem projektiem. Visticamāk Štālbergs apvainojās un sāka taisīt visādas riebeklības un šāva pāri strīpai. Visam pamatā alkatība un visatļautības sajūta, kas noved pie šādām bēdīgām sekām.
03
18.03.2016. 07:18Tik murgainu spriedumu sen nebiju lasījis. Teikumu konstrukcija vietām pilnīgs murgs!. Divu cilvēku personīgos strīdu ir apmaksājuši nodokļu maksātāji. Murgs!
Pietiek lasītājs
18.03.2016. 05:49Cik atceros no agrākām mēdiju publikācijām ,tad lai Štālbergu ,,iesēdinātu,, pulkvedis Vašķevičs pielika ļoti lielas pūles- izmantojot savas ietekmes sviras dažādās LV ,,tiesībsargājošajās,, struktūrās t.sk.arī odiozajā ONAP,kura vēl nesenā pagātnē bija pazīstama ar ļoti brutālām aizturēto pratināsanas un ietekmēšanas metodēm.
Pieļauju ,ka šis raksts ir Vilkastes apmaksāts pasūtījums , jo publicēts ir Štālbergu notiesājošais spriedums(tagad jau atceltais), taču šī iemesla dēļ Lapsa manās acīs nebūs zaudējis cieņu, kā cilvēks kurš drosmīgi cīnās pret represīvo,korumpēto un birokrātisko varas sistēmu. Saprotu ,ka vajadzīgi līdzekļi portāla uzturēšanai un radošai darbībai.Ja tas(pasūtījuma raksti) notiek lielāku/cēlāku mērķu vārdā, tad šādi sīki grēciņi ir piedodami.
Kambarsulainis
18.03.2016. 05:43Tā arī no sprieduma nevarēja saprast, vai tās pornogrāfiskās bildes ir īstas vai montētas.
kk
18.03.2016. 05:28Vajadzētu publicēt spriedumu ar kuru šo atcēla. Lai var saprast motivāciju.
asja
18.03.2016. 03:45Jā, ko tā nauda dara ar tiesu varu!!! Un LIELA NAUDA nopērk visu
NOŽĒLOJAMA, IZPLUCINĀTA VALSTIŅA
Viedoklis
17.03.2016. 21:48Ļoti grūti noticēt, ka Ināras Vilkastes vīrs nebija patiesais investors daudzos darījumos. Ne velti naudas izcelsme tiek noklusēta.
Raimonds Štālbergs pēc visa spriežot bija Ināras Vilkastes biznesa partneris un ne tikai. Abi kopīgi un daudzus gadus darbojās nekustamā īpašuma biznesā, kopīgi veica dažādus darījumus, tostarp, nevēlamus publiskošanai dēļ savas pelēcības.
Neizskatās Ināra Vilkaste ne pēc naivas, ne pēc lētticīgas, ne pēc bailīgas. Drīzāk pieredzējusi, rūdīta, apķērīga un agresīva biznesa sieviete. Izskatās, ka pirms sākās nepatikšanas saistībā ar Rīgas domes korupcijas skandālu, nebija tik devīga un dārgus advokātus neizmantoja, jo bija Vaškevičs, kurš visus konfliktus atrisināja ar savām iespējām un metodēm.
Tikai apstiprinās senā paruna - skopais maksā divreiz. Šajā stāstā izskatās pat trīsreiz.
Nu vot.
17.03.2016. 17:05Es nezinu nevienu tiesnesi, kurš varētu taisīt tik absurdu spriedumu, bet acīmredzot ir mūsu LV tādas sviras, ka pat tiesnesis var šādus spriedumus iznest, es nerunāšu par tiesnešiem - dzērājiem piemēram: Jēkabpils - Čerapu. Tur vispār ir auzas. Kā tā var, tāds ir jautājums?
Jānis
17.03.2016. 16:54»
Jautājums
Lai to visu varētu saturoski izlasīt, vai ir ieslējams to visu kādā zip folderī apvienot
Lūdzu. PDFs, 18 Mb.
Ilgvars
17.03.2016. 16:43Pat neiedziļinoties dokumenta būtībā pirmām kārtām acīs krita latviešu valodas pareizrakstības kļūdas, īpaši jau komatu lietošana. Mans minējums - spriedumā rakstītājs nav beidzis vidusskolu. Ja šajā dokumentā būtu frāze "Sodit nedrīkst attaisnot", tad tā noteikti būtu rakstīta bez komata. :)
de kontrabass
17.03.2016. 15:10nu beidzot visiem skaidrs,NO KURIENES tie miljoni radušies, izrādās no daudziem daudziem... objektiem ...))))
Jautājums
17.03.2016. 14:18Lai to visu varētu saturoski izlasīt, vai ir ieslējams to visu kādā zip folderī apvienot?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
