Iesaki rakstu: 
Kas īsti valda Latvijā? Šāds jautājums ik pa brīdim pavīd mūsu prātos. Daudzi atbildi uz to meklēs valstī pieņemtajos likumos, galvenokārt pamatlikumā – Satversmē. Tur ir rakstīts, ka suverēnā vara valstī pieder tautai. Bet vai tā ir taisnība? Ja tautai patiešām pieder vara, vai tā būtu sev izkārtojusi tādus apstākļus, ka vismaz 300 000 cilvēku devušies labprātīgā izsūtījumā? Diez vai. Tātad tas, kas ir rakstīts Satversmē, diemžēl neatbilst realitātei.
Pameklēsim atbildi uz šo jautājumu nedaudz citādāk. Tie, kuri ir pie varas, nepieļauj, ka tiek kritizēti ne pie varas esošie, ne viņu realizētā politika. Tā ir bijis viduslaikos, kad nedrīkstēja teikt neko sliktu par karali un viņa vasaļiem, lai cik nežēlīgs, stulbs, aptaukojies un despotisks šis valdnieks nebūtu. Par to varēja bende nocirst galvu. Ja monarhs valdīja kopā ar reliģiskiem darboņiem, tad piedevām neko sliktu nevarēja teikt par baznīcu un valdošo reliģiju. Rezultāts būtu cepināšana uz sārta.
Gāja laiks, cilvēkiem piegriezās vecā sistēma, un viņi ar šiem dieva vietniekiem zemes virsū izrēķinājās tumšos revolucionāru pagrabos. Nāca jauna vara, bet arī to nedrīkstēja kritizēt. Ne komunistisko iekārtu, ne pašus kompartijas darboņus. Labākajā gadījumā izvizinātu melnā Volgā, sliktākajā gadījumā... Piemēram, Ziemeļkorejā reālā vara pieder mīļajam Līderim, un tas ir uzskatāmi redzams! Nepaklausīsi viņa pavēlei, nošaus ar zenītložmetēju!
Bet kas tad ir tie, par kuriem mēs mūsdienu Latvijā nedrīkstam padomāt un vēl vairāk atļauties runāt neko sliktu? Komunisti tie vairs noteikti nav. Tie nav arī pašreizējās redzamās valsts amatpersonas – deputāti, ministri. Principā arī, ja kāds no mums sāktu runāt ko sliktu par Straujumu vai kādu citu netīkamu valsts amata pagaidu izpildītāju, nekas slikts nenotiks. Tātad Satversmē noteiktais par tautas varas deleģēšanu konkrētām ievēlētām personām arī neatbilst realitātei. Vara nepieder šīm amatpersonām!
Paskatīsimies Linarda Grantiņa gadījumu. Viņam salauza roku un spārdīja kājām ne jau tā dēļ, ka viņš zagli ir nosaucis par zagli, kažoku apmetušu komunistu par komunistu. Tad galu galā kas ir tie, par kuriem slikti izsakoties var sagaidīt tādas pašas represijas kā viduslaikos un pie komunistiem?
Rūpīgākie vērotāji būs pamanījuši, ka mūsdienās par tādiem neaizskaramajiem, kā savulaik bija karaļi, nu ir kļuvuši tā dēvētie ebreji un arī homoseksuālisti. Tātad, atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu, jā, kas tad īsti valda Latvijā? Pēc šīs loģikas diemžēl man ir jāsecina, ka nacionālradikāļu ideologiem ir izrādījusies taisnība.
Zinu ka tagad daudzi neticēs manis sacītajam. Vieni tādēļ, ka baidās un „tā nedrīkst” (daudzi tāpat uzvedās komunistu laikos). Citiem ieslēgsies noliegšanas aizsargmehānisms, jo nespēs vai negribēs pieņemt to, ka saujiņai izredzēto pieder tik liela vara. Tai skaitā pār šī raksta autoru, tevi un pār mūsu visu naudas maciņiem un dzīvēm.
Red.piez. Jā, jūs uzminējāt - šie uzskati nu galīgi nav mūsu uzskati. Bet, ja reiz anonīmais lasītājs ir pārliecināts par to, ko viņš aprakstījis, - ko nu tur...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
