Kas notiks ar budžetu (nodokļiem un tēriņiem), kur ņemsim naudu?
Pietiek lasītājs07.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēģināšu aprakstīt savu uztraukumu. Sākšu ar to, ka saslimt un nomirt ir dabisks process. Šoreiz cilvēks nolēma iejaukties dabiskā procesā, izdabājot vairākumam. Iejaukšanās dabiskā procesā notika sasteigta, neizvērtējot sekas. Vadību uzņēmās cilvēki, kas ir speciālisti tikai vienā jomā - virusologi. Atvainojos par šādu vienkāršotu secinājumu, tas ir tikai mans viedoklis.
Uzklausot viņu ieteikumus, vairākuma pārstāvji - politiķi pieņēma lēmumus. Aplūkosim mūsu lēmuma pieņēmēju sastāvu. Vai tur ir kāds, kurš padziļināti izprot ekonomiskās likumsakarības? Labprāt uzzinātu, kurš konkrēti no lēmuma pieņēmējiem ir ekonomists vai finansists un ar kādiem argumentiem viņš piedalījās diskusijā, apspriežot lēmumu pieņemt pašreizējos ierobežojumus? Mūsu jaunais ekonomikas ministrs ar savu izglītību un zināšanām ekonomikā ir spilgts piemērs.
Jūs domājat, ka pasaulē ir citādāk? Ne vella, Tur tieši tādi paši cilvēki pie lēmumu pieņemšanas, kuru profesija ir - politiķis. Politiķis ir profesija, kurā pieņem lēmumus nevis, lai visiem būtu labāk, bet gan, lai nākamajās vēlēšanās nezaudētu savu profesiju (šī profesija dažreiz ietver sevī rūpes par citiem, bet ne vienmēr).
Šoreiz, pēc manām domām, tika pieņemti nepareizi lēmumi. Netika pajautāts neatkarīgiem ekonomikas ekspertiem to viedoklis. Publiskā telpā lasīju banku ekspertu viedokļus, kuri aprobežojās ar apgalvojumiem, ka sliktāk par 2009. gadu nebūs, jo esam stipri.
Vai jūs publiskā telpā redzējāt kādu augstskolas pasniedzēja, kādu akadēmiķa viedokli par ekonomiskām prognozēm? Mani biedē šī aklā uzticēšanās. Piekrītu, ja ir pieņemts mani ierobežojošs lēmums, man tas ir jāpilda, to es arī daru. Bet man ir tiesības izteikt viedokli. Mans viedoklis - lēmums manā skatījumā nav pilnībā izvērtēts, un līdz ar to uzskatu, ka nav pareizs, un man ir tiesības to pateikt. Nav izvērtētas sekas, kas un kā notiks.
Tikai viens piemērs: Pašreiz ar lepnumu paziņojam, esam piesaistījuši kārtējo miljardu, jeb pareizāk sakot – aizņēmušies ar ļoti izdevīgu % likmi – 0.4%. Termiņš – 3 gadi. Mazākais, ko būs nepieciešams aizņemties, manā skatījumā būs 3 miljardi. Lai gan, kad pēc neilga laika būs jāmaksā algas valsts aparātam, tiem pašiem mediķiem, un citiem.
Nodokļi valsts kasē neieplūdīs, uzņēmējdarbība ir stipri iedragāta, būs nepieciešams atkal piesaistīt kādu miljardu. Trīs gadu laikā nespēsim atdot neko, labi ja procentus šiem 3 (un varbūt vēl) un esošajiem 8 miljardiem samaksāt. Ar pašreizējo likmi 0,4% maksājums tik tiešām nav liels, bet kas būs pēc trim gadiem? Kādas būs % likmes, kad būsim spiesti pārkreditēties?
Ar pašreizējo parādu - 8 miljardiem knapi tikām galā, no pamatsummas neatdevām faktiski neko. Kā tiksim galā ar 11 (un varbūt vairāk) miljardu parādu? Kādu iespaidu tas atstās uz budžetu, uz nodokļiem. Vai kāds ir izvērtējis šos skaitļus, pirms pieņēma lēmumu ierobežot ekonomiku un aizņemties naudu?
Ar interesi uzklausītu gan neatkarīgu ekspertu viedokli, gan kādu varas pārstāvoša cilvēka viedokli – kas notiks ar budžetu (nodokļiem un tēriņiem), kur ņemsim naudu? Atkārtošos, saslimt un nomirt ir dabisks process, un nomirst ne tikai cilvēki, mirst valstis, ekonomikas, partijas un iekārtas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
