Iesaki rakstu: 
Visbriesmīgākie kari cilvēces vēsturē ir tie, kas notiek nevis par teritoriju, bet gan par idejām. To mērķis ir ne tikai iekarot svešas zemes, bet arī pārtaisīt kaimiņus un pasauli pēc saviem priekšstatiem. Ja kāds traucē šai idejai - tā jāiznīcina. Tādi bija 16. un 17. gadsimta reliģiskie kari. Tāds bija Otrais pasaules karš – divu totalitāro ideoloģiju – nacistu un komunistu – asiņaina sadursme.
Ukraina nokļuva konfrontācijas epicentrā, kuras dalībnieki vēlējās ne tikai sagrābt bagātus resursus, bet arī pārformatēt ukraiņus vai nu par āriešu kungu padevīgiem vergiem, vai par bezsakņu proletāriešiem, komunistiskās paradīzes cēlājiem. Pašreizējā kara brutalitāte ir saistīta arī ar to, ka krievu mērķis ir iekarot ne tikai Ukrainu, bet arī ukraiņus. Kremlim ir vajadzīgi ukraiņi kā Krievijas impērijas projekta, ko sauc par ,,Krievu pasauli”, cēlēji. Tieši ar šiem vārdiem krievi domā savu pasaules rekonstrukcijas vīziju.
Precīzāku pašreizējā Kremļa ideoloģijas definīciju sniedza publicisti, kas to nosauca par rašismu. Šis termins tikai iesakņojas politiskajās debatēs. Pati skaņa norāda uz tuvumu fašismam/nacismam. Patiešām, rašismam ir daudz kopīga ar šīm noziedzīgajām ideoloģijām - ticība savas tautas pārākumam un līdz ar to tiesībām lemt citu likteņus, uzsvērta antidemokrātija, līderības kults, varas kults, cilvēktiesību neievērošana un starptautiskās. likums, ticība starptautiskai sazvērestībai, aicinājums uz varonīgo pagātni, kuras godība ir jāatdzīvina.
Rašisma estētika ir pilna ar aizguvumiem no fašisma/nacisma. Rasisma estētika ir pilna ar aizguvumiem no fašisma/nacisma - no jaunākajiem Krievijas agresijas simboliem, piemēram, latīņu Z, līdz mītiņiem Lužņikos, ko labprāt filmētu Lenija Rīfenštāle. Tomēr tāpat kā viss Krievijā tas izrādījās ne bez kļūmēm un līkām līnijām.
Bet rašisms nav tikai krievu neofašisms. Svarīga loma tajā ir krievu fonam, unikālajam krievu skanējumam, krievu kultūras īpatnībām. Viņš saņēma tik milzīgu atbalstu no krieviem, spēlējot uz viņu nebeidzamajiem impēriskajiem noskaņojumiem, apelējot pie Krievijas pagātnes varenības, kuru viņš aicināja atjaunot. Krievijas Federācijas agresijas kari tiek attaisnoti ar "krievu zemju savākšanu".
"Krievu pasaule" nepārprotami mērķē uz citu impērisku projektu - Pax Romana un vienu no galvenajiem Krievijas vēsturiskajiem mītiem par Maskavu kā Trešo Romu. Krievijas pareizticīgo baznīcai ir svarīga loma rašisma ideoloģijas veicināšanā. It īpaši Ukrainā. Ļoti ietekmīgs ir arī komunistu mantojums. Nav brīnums, ka Staļins ne tikai Putinam, bet arī lielākajai daļai krievu ir visievērojamākā personība.
Kremlis izmanto padomju represīvo praksi, tostarp disidentu ieslodzīšanu, civiliedzīvotāju sodīšanu ar nāvi iebiedēšanas nolūkā, deportācijas un koncentrācijas nometnes. Bet ne tikai tas. Putinam un viņa sekotājiem PSRS ir pagātnes "apsolītā zeme", kurp viņi vēlas vest savu tautu. Jo Padomju Savienība ir Krievijas impērijas augstākais attīstības posms, tās lielākās varas periods, kuru vajadzētu atdzīvināt.
Tāpēc rašismā mums ir dīvains Romanovu impērijas mantojuma un boļševiku, kas to iznīcināja, sajaukums. Taču viņus visus vienoja tieksme pēc krievu diženuma un ticība tās mesiāniskajai lomai pasaulē. Pretrunas starp rašisma ideoloģijas sastāvdaļām, kas var nākt no vēsturiski pretējiem avotiem, tiek uztvertas kopumā, jo piekritēji neizmanto racionālu pieeju, bet tikai emocionālu.
Viņiem šī ideoloģija ir ticības objekts, reliģisko prakšu aizstājējs. Vēl viens svarīgs elements, ko rašisms ir aizguvis no komunisma/boļševisma, ir sociālais naids pret bagātajiem un veiksmīgajiem. Tieši tas viņus iedvesmo uz noziegumiem okupētajās teritorijās. Kurš tev ļāva tik labi dzīvot? - viņi kliedza Bučā, aplaupot, izvarojot un nogalinot vietējos ukraiņus ne tikai tāpēc, ka viņi ir ukraiņi, bet arī tāpēc, ka viņi ir veiksmīgāki.
"Jūsu lielais krievu sapnis," sacīja viens no Kremļa ienaidniekiem Džohars Dudajevs, "ir visus pārējos vilkt tur aiz rīkles sūdos. Tas ir rusisms." To mēs tagad saucam par rašismu. Šī ideoloģija nav tikai sāpīgs skatījums uz miljoniem cilvēku pasauli. Tas pārvērš pašreizējo karu pret Ukrainu genocīdā. Šī ir ideoloģija, kas mudina krievus šaut ne tikai uz ukraiņu karavīriem, bet arī civiliedzīvotājiem, lai iznīcinātu ne tikai mūsu militāros objektus, bet arī slimnīcas un dzemdību namus, muzejus un grāmatas.
Bet rašisms zaudē, jo tam nav nākotnes, jo tas ir pilnībā pagriezts pagātnē, cenšoties atgriezt vēsturi. Tas prasa milzīgas pūles, tas maksā lielus upurus tiem, kas to sasniegs, bet beigās tas beigsies ar pilnīgu Krievijas - valsts bez nākotnes sabrukumu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
