Kas ir Latvijas visbagātākie cilvēki - un kā tieši aprēķināta viņu īpašumu vērtība
PIETIEK23.11.2016.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas miljonāru TOP 100 iekļuvušo uzņēmēju kopējā biznesa vērtība turpina samazināties, turklāt arī valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitā ir ievērojamas pārmaiņas – to rāda jaunais Latvijas miljonāru TOP 100, kas publicēts biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā. Pietiek šodien publicē gan Latvijas visbagātāko cilvēku pirmo desmitnieku, gan arī detalizētu aprakstu - kā tieši jau divdesmito gadu tiek aprēķināta šo cilvēku īpašumu vērtība.
Latvijas bagātāko cilvēku TOP 10
1. (vieta iepriekšējā sarakstā – 1.) Oļegs Fiļs – 310 miljonu eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu: –4 miljoni eiro),
2. (2.) Ernests Bernis – 307 miljoni eiro (–4 miljoni eiro),
3. (3.) Leonīds Esterkins – 250 miljonu eiro (–16 miljonu eiro),
4. (5.) Arnis Riekstiņš – 150 miljonu eiro (+65 miljoni eiro),
5. (4.) Arkādijs Suharenko – 128 miljoni eiro (–8 miljoni eiro),
6. (6.) Justs Nikolajs Karlsons – 80 miljonu eiro (+3 miljoni eiro),
7. (7.) Jānis Zuzāns – 69 miljoni eiro (+4 miljoni eiro),
8. (10.) Valērijs Maligins – 52 miljoni eiro (+7 miljoni eiro),
9. (8.) Mārcis Martinsons – 50 miljonu eiro (–11 miljonu eiro),
10. (9.) Uldis Asars – 45 miljoni eiro (–3 miljoni eiro).
Ilgus gadus uzticama un pārbaudīta metodika
Visos šī Latvijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtējuma gatavošanas gados korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars eksperti nozīmīgāko Latvijas uzņēmumu tirgus vērtību ir aprēķinājuši, balstoties uz publiski (Lursoft) pieejamo informāciju par tiem, un uzskata, ka līdz ar to iegūto rezultātu atbilstību var vērtēt apmēram 70-75% robežās.
Vērtējamo uzņēmumu saraksts veidots saskaņā ar Lursoft informāciju, izvēloties nu jau vairāk nekā 600 Latvijā zināmu, pēc darbības apjomiem ievērojamu un perspektīvu uzņēmumu.
Vērtēšanas metodikas ziņā piemērotākais ir tirgus datu salīdzināšanas paņēmiens, jo ekonomiskās situācijas krīzes beigu un pakāpeniskas izaugsmes periodos uzņēmumu vērtību vēl vairāk nosaka tieši salīdzinošā pieeja – cik par līdzīgu uzņēmumu ir samaksājis vai ir gatavs maksāt tā pircējs.
Investorus mazāk interesē nākotnes plānotie ieņēmumi (naudas plūsmas vērtēšanas metodika), jo to neizpildīšanās ir kļuvusi par normu, savukārt aktīvu bāze (aktīvu paņēmiena metodika) ne visiem uzņēmumiem sniedz pamatotu viedokli par to vērtības potenciālu.
Vērtējuma ietvaros iegūtie multiplikatori katrai nozarei ir atšķirīgi:
- P/S jeb attiecība starp uzņēmuma vērtību un neto apgrozījumu; katras nozares uzņēmumiem ir atšķirīga šī attiecība, kuru mēs ieguvām no starptautiskām vērtēšanas datu bāzēm;
- P/B jeb attiecība starp uzņēmuma vērtību un pašu kapitālu; katras nozares uzņēmumiem ir atšķirīga šī attiecība, kuru mēs ieguvām no starptautiskām vērtēšanas datu bāzēm;
- P/EBITDA jeb attiecība starp uzņēmuma vērtību un peļņu (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma); katras nozares uzņēmumiem ir atšķirīga šī attiecība, kuru mēs ieguvām no starptautiskām vērtēšanas datu bāzēm;
Jāatzīmē, ka uzņēmuma vērtību no iespējamo pircēju viedokļa (salīdzinošā paņēmiena pamatbūtība) visvairāk raksturo peļņas potenciāls, tāpēc, nosakot galējo vērtību, tā tika pieņemta vienāda ar P/EBITDA pieejas rezultātu visiem tiem uzņēmumiem, kuru peļņa pēc ekspertu atzinuma bija saimnieciskai darbībai raksturīga.
Tikai tie uzņēmumi, kas dažādu apsvērumu dēļ ar peļņu nestrādāja (apzināts vadības lēmums, uzņēmuma holdinga statuss, īstermiņa korekcijas), tika novērtēti pēc P/S un P/B multiplikatoru pieejas. Līdz ar to tieši kopējā peļņas uzlabošanās lielā mērā noteica uzņēmēju uzrādītos vērtības pieaugumus.
Šādu pieeju vērtētāji izmanto jau pēdējos sešus gadus, tādejādi nodrošinot vērtību savstarpēju salīdzināmību. Izņēmuma gads ir TOPs, kas balstīts uz 2009.gada rezultātiem, jo šajā gadā mainītās pieejas un peļņas krituma ietekmē ļoti daudziem uzņēmumiem tika aprēķināts ievērojams vērtības samazinājums.
Vērtības rezultāti visiem uzņēmumiem raksturo faktisko situāciju, kādā tie atradās 2015. gada 31. decembrī, jo līdzīgi kā pērn par atskaites punktu ir ņemti finanšu dati, kas par uzņēmumiem Lursoft bija rodami uz šo brīdi. Atsevišķos gadījumos ir ņemti vērā īpaši būtiski notikumi, kas datējami jau ar 2016. gadu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
