Kas ir "dubultais galvas invalīds" ar policijas emblēmu vējstiklā?
PIETIEK08.04.2014.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Kas gan varētu būt tas īpaši smagi traumētais "galvas invalīds", kurš aizvadītajā sestdienā savu automašīnu BMW pie tirdzniecības centra Riga Plaza bija novietojis pa veselām divām invalīdu stāvvietām, sava braucamā vējstiklā vēl novietojot Valsts policijas emblēmu? Pietiek izdevies noskaidrot, ka automašīna pieder nevis policistam, bet gan caurkritušam uzņēmējam - kādam 1991. gadā dzimušam Romānam Meļņičenko.
"Lai arī satiksmes noteikumos ir skaidri noteikts, ka invalīdiem domātās auto stāvvietas ir paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tās nekautrējas izmantot autovadītāji, kam vienkārši slinkums pameklēt brīvu vietiņu dziļāk stāvlaukumā.
Kāds lasītājs mums iesūtījis foto, kas tapuši aizvadītajā sestdienā pie iepirkšanās centra Riga Plaza ap 18:30. Attēlos redzams sudrabkrāsas BMW bez zīmes, kas atļautu uzturēties invalīdu stāvvietā, vēl jo vairāk - aizņemt divas no tām," - šādi šis gadījums trešdien bija aprakstīts portālā TVNET.
"Lasītājs arīdzan norāda, ka attēlā redzamā BMW vadītājs bijis visai atlētisks un nav izskatījies pēc cilvēka ar īpašām vajadzībām," bija piebilsts portāla publikācijā. Savukārt no publicētajiem fotoattēliem bija redzams, ka invalīdu zīmes vietā automašīnas vējstiklā bija ievietota Valsts policijas emblēma.
Kā noskaidrojis Pietiek, automašīnas BMW ar valsts reģistrācijas numuru HA - 1016 īpašnieks ir 1991. gada 21. septembrī dzimušais Romāns Meļņičenko, kurš dzīvo Rīgā, Ozolciema ielā 40, 3. korpusā.
Ar Valsts policiju gan jauneklim nekāda sakara nav, - kā rāda Lursoft datu bāze, viņš labākajā gadījumā dēvējams par caurkritušu uzņēmēju. 2011. gada rudenī viņš ar kompanjoniem nodibinājis mazkapitāla uzņēmumu - SIA Rometals - un kļuvis arī par tā valdes locekli.
Taču jau 2012. gada beigās Meļņičenko uzņēmums likvidēts, un kopš tā laika ar redzamu uzņēmējdarbību viņš no jauna nemaz nav mēģinājis nodarboties.
CSDD reģistri rāda, ka pašlaik Meļņičenko nav ne soda uzskaites punktu, ne arī neapmaksātu naudas sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
