Iesaki rakstu: 
Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Un tad man pielēca: VDK maisos ir kartīte, kas 80. gadu sākumā izrakstīta uz Ivara Bičkoviča vārda! Aģenta segvārds – Raitis. Un visiem Robertiem un Raitiem vārdadiena bija pirmdien!
Protams, ir viedoklis, ka visvisaugstākajām amatpersonām tāpat kā karalienei viduslaiku pasakās jābūt ārpus jebkādām aizdomām. Tomēr man grūti piekrist tam, ka iespējamie stukači no augstākajiem amatiem padzenami, bet tie, kuri ilgstoši bija pie varas, izveidojot un izmantojot stučīšanas sistēmu, – kompartijas un padlatvijas augstākā vadība – bez kādiem sarežģījumiem ieņēmuši un ieņem augstākos amatus arī pašlaik.
Čekas maisu publicēšana neapšaubāmi ir ievilkta pārāk ilgi. Šajā kaudzē ir lēvenis materiāla, kas faktiski ir agonējoša režīma saproducēta makulatūra, un aizskartajām personām jau sen būtu bijusi iespēja šo situāciju izskaidrot. Tas gan nemazina publikas jautrību gadījumos, kad pieķertie personāži, kuru karjera “orgānos” neizraisa šaubas, tēlo nevainīgus antiņus. Skaidrojumi itin līdzīgi kā proftehskolas meitenei, kad izrādās, ka tā ir stāvoklī, lai arī tam nav itin nekāda iemesla. Ja nu vien ar pliku dupsi reiz dušās nosēdusies uz netīra krēsla – vairāk neko!
Neliela atkāpe: Valsts drošības komiteja bija liels kantoris ar funkciju sadali pa nozarēm. Aģentu kartītēs atzīmēts, kurš departaments ar kuru strādā, un šīs ziņas, manuprāt, ir svarīgākas par daudz ko citu. Tā, lielākā daļa manu studiju biedru, kuri trāpījuši kartotēkā, ir ar vienu skopu ierakstu: gads un “1. daļa”, tātad izlūkošana. Tulkojot sadzīves valodā – jauns zinātnieks brauc uz konferenci vai simpoziju un pēc tam raksta atskaiti. Nosodīt varam, protams, jo šādi tika stiprināta sovjetu sistēma.
Sašutums tomēr visvairāk gāzies pār sadzīviski tā dēvētajiem stukačiem, kurus kartītē raksturo ieraksts “5. daļa”. Manā skatījumā, ir milzīga atšķirība, vai šāds 5. daļas kadrs parādās 80. gadu beigās, kad sistēmas deģenerācija jau sasniedza arī “orgānus”, bet plāni, kā zināms, jāpilda, vai arī tas ir drošs, pārbaudīts aģents no 70. gadiem.
Rīgas Kinostudija jau kopš seniem laikiem bijusi drošībnieku sevišķi uzraudzīta – kartotēkā krietni daudz Latvijas kinomākslas dižgaru un sīkāku gariņu. Viena no kartītēm man sevišķi iepatikās – Viesturs Alksnītis, kādreiz ūberpopulāras komerctelevīzijas seja, segvārds “Džeina”. Par savām attiecībām ar VDK šo to ir stāstījis intervijās, bet dokuments paver precīzāku ainu. Proti, jaunais aktīvists sācis savu stučīšanas karjeru jau 1974. gadā, kam nav nekāda sakara ar naivajiem stāstiem par darbošanos Vides aizsardzības klubā – tas dibināts 1986. gadā. Nonācis Maskavā, paņemts uz 1. nodaļu, tātad izlūkošanu, – nopietns solis karjerā. Pēc paša stāstiem, gadu speciāli apmācīts, un man nav pamata neticēt. Bet 1985. gadā nodots atpakaļ 5. daļai, jo nekam citam kā stučīšanai acīm redzot nav derējis.
Kartotēka ir daļa no mūsu vēstures, tādi nu esam bijuši. Kādi būsim? Ko rādīs mūsu specdienestu kartotēkas pēc divām trim paaudzēm? Kādus stāstus izdomās šodienas “proftehmeitenes”, kas nejauši ne tur apsēdušās?
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
