Karteļa sarunas: vai Reirs un Jaunups kārtojuši kukuļus partijām?
Pietiek lasītājs30.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Konkurences padome turpina šķetināt tā saukto būvnieku karteļa lietu, atsevišķi šī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savulaik izmeklētā kriminālprocesa materiāli ar augstu ticamības pakāpi vedina spriest par vairākiem iespējamiem partiju kukuļošana gadījumiem.
Kukuļus jeb maksājumus partijām būvnieku karteļa vārdā politiķiem nodevis par karteļa saimnieku dēvētais uzņēmējs Māris Martinsons. Darījumu kārtošanā bijis iesaistīts arī Martinsona tuvs draugs, partijas Attīstībai/Par „lietu kārtotājs” Edgars Jaunups un šīs partijas Rīgas domes deputātu kandidāte Baiba Bļodniece (iepriekš Fromane).
Pēc vairāku avotu sniegtās informācijas, izmeklēšanu par amatpersonu un politisko partiju kukuļošanu KNAB nav turpinājis, jo karteļa sarunu ieraksti iepriekš Ērika Kalnmeiera vadītās Ģenerālprokuratūras ieskatā nav bijuši pietiekams pierādījums.
Martinsons ir apsūdzēts vairākās lietās, starp kurām zināmākā ir saistīta ar bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību liela apmērā kukuļošanā. Kā liecina neoficiāla, vairāku avotu sniegta informācija, no karteļa sarunām secināms, ka bijušais Latvijas Bankas vadītājs nav vienīgā augsta ranga valsts amatpersona, kuru kukuļojis Martinsons.
Tā sauktās karteļa sarunas tika ierakstītas Taureņu pirti un Lielupē, bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā, kas savulaik piederēja Skonto šefam Guntim Rāvim, bet tagad ir Andra Šķēles īpašumā. Pēc vairāku avotu sniegtās informācijas, bez virzības palikusi KNAB ierakstīto sarunu izstrādes lietas epizode, no kuras izriet, ka laikā, kad valdību vadīja Vienotības premjere Laimdota Straujuma, bet finanšu ministrs bija Vienotības biedrs Jānis Reirs, iespējams, notikušas slepenas Jaunupa un Bļodnieces organizētas tikšanās ar Reiru.
Tikšanos rosinājis karteļa saimnieks Martinsons, kurš lielākoties kontaktējies ar politikā ietekmīgo Jaunupu. Jaunups un Bļodniece kā ātro kredītu un būvnieku lobiste bijuši tie, kas kārtojuši Martinsona kontaktus ar "vajadzīgajiem" politiķiem. Vismaz viena Jaunupa un Bļodnieces organizēta Martinsona tikšanās reize ar Vienotības ministru Reiru, iespējams, esot notikusi Martinsona meitai Montai piederošā dzīvoklī, jaunceltnē Vecrīgā, iepretim Rīgas 3.ģimnāzijai. Tikšanos kārtojis Jaunups, kurš pazinis Reira biroja vadītāju.
Īpaša šī Martinsona un Reira tikšanās ir tāpēc, ka ar to saistītas aizdomas par, iespējams, vismaz 200 000 eiro vērta kukuļa nodošanu partijai Vienotība. Pēc neoficiālās informācijas, iespējams, Martinsons tā sauktā būvnieku karteļa vārda nodevis naudu partijai Vienotība, lai raitāk uz priekšu virzītos tolaik Rīgas Brīvostas ar ES fondu līdzfinansējumu īstenotais Krievu salas projekts, kas bija "iestrēdzis" Reira priekšteča finanšu ministra Andra Vilka laikā.
No karteļa sarunu konteksta varot noprast, ka Martinsona iedotos simtus tūkstošus eiro Reirs, iespējams, aiznesis partijas kasei un nodevis Vienotības "kasierim", partijas ģenerālsekretāram Artim Kamparam. Pēc tam arī Krievu salas projekts „aizgājis”, un vācu uzņēmuma sūdzību par projektu Finanšu ministrijas pārraudzītais Iepirkumu uzraudzības birojs noraidījis.
Krievu salas projekts izmaksāja 151,8 miljonus eiro, ES fondu attiecināmās izmaksas bija 123,24 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda finansējums - 75,8 miljoni eiro. Krievu salas projektu kritizēja Valsts kontrole. Projektu realizēja vietējie būvnieki BMGS-S un A.C.B. Abi būvnieki, kā noprotams, tiek pārbaudīti Konkurences padomes jau pirms gada sāktajā karteļa lietā.
Par iespējamo partiju un ar to saistītu kukuļošanu lieta nav sākta, jo prokuratūras ieskatā trūcis pierādījumu, tas ir, KNAB lietas ietvaros nav izdevies fiksēt kukuļa saņemšanas un nodošanas faktu. Pēc avotu teiktā, nav īsti skaidrs, vai, iespējamo Reira iesaisti šādos, ar būvnieku karteli saistītos darījumus, ir vērtējis Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs, kas lemj par amatpersonu pielaidēm valsts noslēpumam.
Avotu sniegtā informācija liecina, ka Konkurences padome turpina šķetināt karteļa lietu, savukārt KNAB lietvedībā esot kriminālprocess par iespējamo kukuļošanu būvnieku lietā, taču prognozes liecinot, ka tas varētu tikt izbeigts pierādījumu trūkumu dēļ.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
