Iesaki rakstu: 
Jau kārtējo reizi uz Ministru kabinetu (MK) tiek virzīts veselības ministres I.Viņķeles (A/Par) pieprasījums pēc papildu naudas no finansēm neparedzētiem gadījumiem Covid 19 analīžu veikšanai, un atkal tie ir tuvu 3 miljoni eiro, kas būtiski neatšķiras no iepriekšējā. Kaut testēšana tiek veikta jau no pavasara, Veselības ministrija (VM) izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" ir virzījusi uz MK tikai 9. jūnijā, kad arī tie tikuši apstiprināti.
Tie paredz, kādi papildu pakalpojumi saistībā ar analīžu ņemšanu tiks apmaksāti, taču nepasaka ne principus, ne arī ko citu, kā tie tiks parēķināti, kā tiek pārbaudīti piestādītie rēķini un cik katru mēnesī saņem katrs sniedzējs.
VM kārtējā pieprasījumā var lasīt, ka papildus Latvijas infektoloģijas centra laboratorijai analīzes - veic divas privātās laboratorijas (E.Gulbja un Centrālā laboratorija) un nu jau zinātniskais institūts Bior, kaut papildu miljoni tika piešķirti tieši lielo slimnīcu iekārtām un aprīkojumam, lai tās labāk sagatavotos otrajam vilnim un būtu gatavas uzņemt smagi slimos pacientus.
Izskatās, ka ne P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PKUS), ne Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīca aparatūru diagnostikai nav uzskatījusī par vajadzīgu iegādāties un uzsākt Covid 19 testēšanu. Minētās iekārtas var izmantot arī citu infekciju diagnostikai, bet tas nav bijis ministres I.Viņķeles dienas kārtībā, un, piemēram, PKUS ir iegādājusies skapīšus un ginekoloģiskos krēslus it kā dzemdības Covid 19 pacientēm notiktu tikai šajā klīnikā, kur varbūt citas vietas ir jau piemērotas.
Cik noprotams, par šo naudu arī stiprinās psihiatrijas dienestu, būvējot jaunus korpusus. Šo līdzekļu pamatu izlietojumu jau ir sākusi vērtēt Valsts kontrole, bet jau tagad var teikt, - ja arī būs kādi pārkāpumi, tad ministre I.Viņķele arogantā balsī pamācīs, ka mediķi taču zina labāk, ko vajag, un visi oponenti tiks kaunināti un apklusināti.
Visām Universitātes slimnīcām gan tagad ir jaunas padomes pilnā sastāva, taču diemžēl neredz, ka kaut kas būtu mainījies to darbā, izņemot to, ka slimnīcu valdes priekšēdētājiem katram ir alga 8000 eiro mēnesī.
Atbilstoši minētajiem MK noteikumiem nr.555 par veiktu testu skaitu tiek maksāts par pozitīvu un negatīvu rezultātu, taču publiski nekur nav redzama summa - cik tā ir. Nacionālais veselības dienests neatklāj, cik ir šī cena un kā tikusi aprēķināta. Arī laboratorijas cenu nenosauc, jo visiem viss ir pa brīvu un var nākt jebkurš kaut katru dienu. Pārskatot iepriekšējos pieprasījumus, var redzēt, ka Latvijas Infektoloģijas centram (LIC) tikuši apmaksāti reaktīvi, taču privātajiem - izmeklējums.
Rodas jautājums, kādēļ LIC strādā faktiski par pašizmaksu, bet citiem ir iespējams saņemt cenu, kurā, iespējams, ietverta arī peļņa. Aptuveni rēķinot, LIC izmaksas par vienu paraugu uz reaktīviem ir 20-30 eiro robežās atkarībā no iekārtas, Centrālās laboratorijas mājas lapā atrodama cena - 80 eiro kā par maksas analīzi.
Lieki piebilst, ka atbilstoši MK nr.555 noteikumiem apmaksā arī transporta izdevumus, aizsarglīdzekļus un citus izdevumus, kas saistīti ar testēšanu un vairāk attiecas uz privāto sektoru. Kaut vai aptuveni pieņemot, ka uzcenojums par vienu analīzi ir vairāk par 100%, tad pavisam vienkārši varam aprēķināt privāto laboratoriju peļņu, un tai pat laikā nav skaidri ministres I.Viņķeles efektīvās pārvaldības principi.
Ir redzams, kā tiek pārmaksāts un arī tiks pārmaksāts katru mēnesi par to, ko var, bet negrib veikt valsts universitāšu slimnīcu laboratorijas. Tai pat laikā atkal tiek runāts par zemām mediķu algām un līdzekļu trūkumu sistēmā.
Pārskatot privāto laboratoriju pelņu, izskatās, ka tik augsts peļņas procents ir arī citām analīzēm un tās nevar sūdzēties par finanšu līdzekļu trūkumu, jo uz laboratorijas pakalpojumiem ir atceltas kvotas un, jo vairāk strādā, jo vairāk saņem. Kārtējais melnais caurums, kur aiziet valsts nauda, - tieši tāpat kā radioloģijas jomā, kur uzcenojums bijušajam ministram I.Eglītim ļauj pelnīt miljonus ar SIA Vizuālā diagnostika starpniecību kā tās līdzīpašniekam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
