Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu
Ivars Zariņš10.06.2022.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi piedāvās mums pārvarēt tikpat kompetenti, atbildīgi un rīcībspējīgi, kā to darīja ar covid krīzi. Šeit daži jautājumi A.K.Kariņam, uz kuriem tomēr nāksies atbildēt – „Par papildus sniedzamo informāciju un nepieciešamību skaidrot sniegto atbilžu pamatotību saistībā ar Deputātu jautājumiem “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”.
Šī gada 27.maijā jums tika iesniegti Saeimas Deputātu jautājumi Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”. Sniegt atbildi jūs deleģējāt savas valdības ekonomikas ministram. Diemžēl, iepazīstoties ar sniegtajām atbildēm, nākas secināt, ka sniegtā informācija nav pietiekama:
Atbildot uz Saeimas Deputātu jautājumu Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”, jūsu ekonomikas ministrs sniedza šādu informāciju:
“Lai mazinātu cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem straujā energoresursu cenu kāpuma rezultātā,… vairāki atbalsta pasākumi turpinās līdz 2022.gada beigām.”
Taču atbildē tiek norādīts tikai uz pašvaldību sniegtajiem mājokļa pabalstiem un tikai vienu valdības sniegto 10 eiro atbalstu aizsargātajiem lietotājiem.
Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:
1. Lūdzam sniegt pilnīgu uzskaitījumu - kādi konkrēti “atbalsta pasākumi”, kam konkrēti un kādā apjomā pašlaik tiek nodrošināti? Cik liels finansējums ir nepieciešams katram no šiem pasākumiem, un no kādiem avotiem tie tiek finansēti? Cik ilgi katru šo konkrēto pasākumu ir paredzēts turpināt īstenot?
Atbildē tiek norādīts, ka jūsu uzdevumā šī gada 14.jūnija Ministru kabineta sēdē ir jāiesniedz piedāvājums par visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu, kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim
Lai varētu ieviest šādu visaptverošu, uz patiesiem un pilnīgiem datiem balstītu atbalsta sistēmu, ir nepieciešams nodrošināt attiecīgo valsts un arī pašvaldību informācijas sistēmu datu savietojamību, kas joprojām lielai daļai informācijas sistēmu nav nodrošināts. Saskaņā ar VARAM pārstāvja pausto šī gada 8. jūnija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē šādu datu savietojamību šī gada laikā nemaz nebūs iespējams nodrošināt.
Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:
2. Kādā veidā ir paredzēts īstenot šo “visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu” līdz 2022. gada 1. septembrim, ja tai nepieciešamie dati nemaz nebūs pieejami savstarpēji savietojamā veidā? Cik izmaksās šādas sistēmas ieviešana, un kas nodrošinās tās izstrādi?
3. Lūdzam uzskaitīt, kāda konkrēti informācija no kādām konkrēti datu bāzēm tiks izmantota, lai nodrošinātu šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai” nepieciešamos datus.
4. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais izpildes termiņš, lai nodrošinātu datu savstarpējo savietojamību šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo termiņa apliecinājumu?
5. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais termiņš, kurā tiks ieviesta šī “visaptverošā mērķētā atbalsta sistēma”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo ieviešanas termiņa apliecinājumu?
6. Kāds ir jūsu vērtējums par šo piedāvāto “visaptverošo mērķēto atbalsta sistēmu”, vai uzskatāt šo piedāvājumu par adekvātu? Jūsuprāt, kas šajā piedāvājumā nav pieņemams vai būtu labojams? Lūdzam iesniegt šo “visaptverošās mērķētās atbalsta sistēmas” piedāvājumu.
Jums tika uzdots jautājums par to, kad būtu jābūt gatavam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Uz ko nav sniegta atbilde, bet gan tikai norādīts, ka “izstrādātajiem pasākumiem ir jābūt ieviestiem līdz nākamās apkures sezonas sākumam, proti, līdz 1. oktobrim”, tālāk norādot, ka tiks izskatīti ministriju sagatavotie priekšlikumi atbalsta sistēmas uzlabošanai.
Šāda jūsu atbilde ir vismaz mulsinoša un satraukumu radoša. Tāpēc lūdzam sniegt sekojošu informāciju:
7. Kāds ir termiņš, kurā ir jābūt gatavam pieminētajam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Ja šāds plāns valdībai beidzot ir sagatavots – lūdzam to iesniegt!
8. Vai tiešām visus Latvijai nepieciešamos enerģētiskās drošības pasākumus jūs plānojat ieviest līdz šī gada 1. oktobrim? Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar īstermiņa pasākumiem?!
9. Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar atbalsta pasākumiem, sniedzot tos mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, jo neko citu savā atbildē jūs neesat norādījuši?
Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu.
10. Lūdzam sniegt jūsu pamatojumu, kā pie jūsu prognozētās dabasgāzes cenas 100-110 eiro/mwh, jūs iegūstat elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas reģionā 100-150 eiro/mwh ?
11. Uz ko balstās jūsu cenu prognozes šķeldai? Vai uzskatāt tās joprojām par pamatotām?
12. Tāpat lūdzam norādīt, kāds ir prognozētais cenu pieaugums biomasas granulām (atbildē sniegta atbilde tikai par šķeldu) un prognozētais siltumenerģijas cenas pieaugums, izmantojot granulas?
13. Vai joprojām uzskatāt, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms naftas produktu cenu samazinājums? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar Latvijas patērētājiem nepieciešamajām dabasgāzes piegādēm.
Jūs esat korekti norādījuši, kāds ir kopējais nepieciešamais dabasgāzes apjoms – apmēram 12 Twh, bet neesat norādījuši, kā ir paredzēts to nodrošināt, vien pieminot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) krājumu apjomu 8,3 Twh apjomā (turklāt neatšifrējot, kam tas pieder un kādiem mērķiem tiek turēts) un MK doto uzdevumu Latvenergo iegādāties 2Twh dabasgāzes.
Šāda atbilde rada pamatotas bažas, ka jums patiesībā nav īstas sajēgas par to, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu, vai arī tam nav risinājuma jūsu politisko uzstādījumu ietvaros.
Lai kliedētu šīs bažas, lūdzam sniegt sekojošu informāciju:
14. Cik no pašlaik esošajiem dabasgāzes apjomiem IPGK ir paredzēti un cik varētu būt pieejami Latvijas patērētājiem? Lūdzam pamatot savu atbildi.
15. Vai un kā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patērētājiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu? Cik no tā ir paredzēts iesūknēt IPGK? Vai šiem apjomam ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.
16. Cik lielu apjomu ir paredzēt piegādāt Latvijas patērētājiem pa tiešo, neizmantojot IPGK? Vai šiem apjomiem ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.
17. No kādiem līdzekļiem tiks iegādātas jūsu minētās papildus 2Twh dabasgāzes iespējamo desinhronizācijas risku novēršanai? Cik izmaksās tās uzglabāšana IPGK? Par cik šie iegādes un uzglabāšanas izdevumi samazinās plānotos valsts budžeta ieņēmumus? Kuras valsts budžeta izdevumu pozīcijas ir plānots samazināt sakarā ar šiem papildu izdevumiem, kas tiek plānoti 230 miljonu apmērā?
18. Vai šīs atbildē pieminētās 2Twh desinhronizācijas risku novēršanai ietilpst MK noteiktajā energoapgādes drošuma rezervēs 2023. gadam vai arī šīs rezerves tiek veidotas papildus? Kad un kādā veidā tās ir paredzēts izveidot?
19. Kādā veidā tiek noteikts atbildīgais par šo rezervju izveidošanu? Vai un kādā veidā atbildīgajam par šīm rezervēm tiek kompensēti izdevumi šī uzdevuma izpildei. No kādiem finanšu avotiem tie tiek segti?
Aicinām sniegt pilnīgas un precīzas atbildes, lai nebūtu jātērē valsts resurss, sniedzot atbildes uz papildu jautājumiem vai nebūtu jāīsteno citi parlamentārās uzraudzības instrumenti prasītās informācijas iegūšanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
