Kareivja galvaskausa ciniskajā iznīcināšanā saskata tikai morāles normu pārkāpumu
Lato Lapsa18.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Četrus mēnešus ilgā pārbaudē Iekšējās drošības birojs nonācis pie secinājuma, ka pirms divarpus gadiem Valsts policijas centrālajā ēkā veiktā Otrā pasaules kara kaujās krituša karavīra galvaskausa iznīcināšanā, to sasitot ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā, esot saskatāms tikai morāles normu pārkāpums, bet ne noziedzīgs nodarījums.
„Pārbaudes ietvaros tika konstatēts un atzīts, ka Valsts policijas amatpersonas Diānas Rasļonokas rīcība – galvaskausa iznīcināšana, sasitot to ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā, ir uzskatāma par neatbilstošu vispārējām sabiedrības morāles un ētikas normām, kas savukārt norāda arī uz profesionālās ētikas normu pārkāpuma pazīmēm D. Rasļonokas rīcībā,” oficiālajā atzinumā raksta Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks.
Iekšējās drošības birojs secinājis, ka D. Rasļonokai bijis nepieciešams meklēt atbilstošu risinājumu šajā situācijā un jāvadās no vispārējām sabiedrībā pieņemtām morāles un ētikas normām, kas ir vērstas uz cieņas izrādīšanu mirušam cilvēkam un tā mirstīgajām atliekām.
„Tā kā D. Rasļonoka ar savu neētisko rīcību ir nodarījusi kaitējumu Valsts policijas reputācijai, birojs ir nosūtījis vēstuli Valsts policijai ar lūgumu kompetences ietvaros veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzīgu situāciju atkārtošanos,” norāda V. Mūrnieks.
Taču kriminālprocess pret ciniski rīkojušos valsts amatpersonu ierosināts netikšot, jo viņas rīcībā neesot konstatētas ne kapa un līķa apgānīšanas, ne arī valsts amatpersonu bezdarbības pazīmes, un V. Mūrnieks īpaši norāda, ka „cilvēkiem no malas” neesot tiesību šo lēmumu pārsūdzēt.
Pagaidām nav zināms, kā šai saistībā rīkosies Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Viņam iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens bija uzdevis jau līdz 1. martam izvērtēt notikušo, izvērtēt iekšējo procedūru pietiekamību un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī sniegt ziņojumu par uzdevumu izpildi un priekšlikumus konstatēto nepilnību novēršanai. Vai I. Ķuzis uzdoto ir veicis, pagaidām nav zināms.
LA šā gada sākumā detalizēti aprakstīja, kā kāda kriminālprocesa ietvaros izņemts Otrā pasaules karā kaujās krituša karavīra galvaskauss un 2016. gada beigās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas vecākā inspektore D. Rasļonoka pieņēmusi lēmumu, ka „galvaskausam nav vērtības” un līdz ar to tas ir vienkārši iznīcināms.
Šī iznīcināšana, kas fiksēta oficiālos dokumentos, notikusi īpaši zaimojošā un ciniskā veidā. „Valsts policijas ēkā: Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 k.4. O. Kozirevas un J. Virziņa klātbūtnē cilvēka galvaskauss tika iznīcināts, sasitot to ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā,” notikušais aprakstīts oficiālajā aktā.
Abas personas, kas piedalījušās kritušā karavīra mirstīgo atlieku iznīcināšanā un izmešanā Valsts policijas centrālās ēkas „miskastē”, tāpat ir bijuši Valsts policijas darbinieki – spriežot pēc publiski pieejamiem datiem, vecākā inspektore Olga Kozireva un amatu pērn pametušais galvenais inspektors Jānis Virziņš.
No kriminālprocesa materiāliem izrietēja, ka nekas par notikušo „nevērtīgā galvaskausa” iznīcināšanu nav bijis sakāms arī prokuratūrai, jo dokumentos īpaši norādīts, ka „lēmuma kopija nosūtīta zināšanai uzraugošajam prokuroram”.
Krimināllikuma 228.pants „Kapa un līķa apgānīšana” noteic, ka „par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”. Juristu ieskatā šis pants varēja tikt attiecināts arī uz šo galvaskausa iznīcināšanu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
