Iesaki rakstu: 
Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Tikmēr valdības galva gluži kā Minhauzens stāsta, kā latvjiem sevi aiz matiem kopā ar elektromobiļiem izvilkt no dūksnāja. Pašmāju “kapteinis Amerika” izsludina trīs elementāras lietas. Pirmkārt, činavniekiem, aizejot no darba, jāizdzēš gaisma. Tas, ko kādreiz zināja katrs skolnieks, tagad būs jāielāgo ikvienam ierēdnim. Gan jau kampaņas ietvaros noorganizēs daudzmiljonu kursus, kā izslēgt gaismu, un izlaidīs bukletus, plakātus u. c. reklāmas materiālus par pasakainām summām. Līdztekus kādu vaktnieku vai citu sīko gariņu publiski sodīs par elektrības “izšķērdēšanu”.
Otrkārt, ēku fasādes naktīs vairs nedrīkstēšot apgaismot. Rīgai un citām pilsētām jākļūst par tumsas valstību. Pieļauju, ka zilās un dzeltenās gaismas tomēr paliks, jo kā gan mūsdienās bez tām. Te biznesmeņi var rast spraudziņu sev piederošo izklaides vietu apgaismošanai, jo aizliegt zili dzeltenās krāsas var tikai Putina aģents.
Trešo soli “lidojošās siles” stūrmanis nokopējis no Eiropas tumsoņām. Iedzīvotāji nedrīkstēšot sildīt telpas virs plus 19 grādiem pēc Celsija. Zinot “stučīšanas” kultu Latvijā, Kariņam paliekot pie teikšanas, starp ļautiņiem sāksies pilsoņu kariņš. Toties cik daudz naudas varēs iztērēt (lasi – iebāzt kabatā) birokrātiskiem 19° uzturēšanas pasākumiem un pārraudzībai. Iesakņosies paradums, dzirdot klauvējienu pie durvīm, drošs paliek drošs, raut vaļā logus. Varbūt dzīvoklī saelpots vai pieb…dēts pāri siltuma normai. Tikmēr varneši aiz bieziem aizkariem turpinās neekonomēt uz apkuri, ballēties, cepināties saunā un ņirgt par pazemīgajiem “bauriem”.
Skaidrs, ka galvenie taupības pasākumu mērķi ir cilvēku kontrole un paverdzināšana. Ļaužu ganāmpulku iedzen vēl stingrākos rāmjos, bet temperatūru aplokā administrē. Vai piekrist spaidu potēm, mājsēdēm un astronomiskiem rēķiniem, kā arī drebināties darbā un mājokļos, Latvijas pilsoņi var izlemt šā gada 1. oktobrī Saeimas vēlēšanās. Atstāsim kliķi un tās satelītpartijas aiz borta un saglabāsim siltumu gan telpās, gan dvēselēs!
P.S. Apskats balstīts uz “noplūdi” TikTok. Kariņam ir visas iespējas atkristīties no video vai oponēt.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
