Iesaki rakstu: 
Rīgā runā, ka pie varas pēdējos gados bijušie tā dēvētie "gaišie spēki", kas nu konsolidējušies partijā Vienotība, it nemaz neesot gatavi palikt ārpus nākamās valdības, it īpaši, ja to veidotu jaunais uz "gaišo spēku" nišu pretendējošais veidojums Zatlera reformu partija (ZRP). Galvenais iemesls - pamatotas bažas, ka tiesībsargājošās iestādes, kuras visu Jaunā laika un tagad Vienotības pastāvēšanas laiku ir rūpējušās, lai tās līderiem, "pelēkajiem kardināliem" un oficiālajiem un neoficiālajiem sponsoriem nepieliptu nekas vairāk kā aizdomu ēna, savu labvēlīgo vaigu no bijušajiem "gaišajiem" varētu novērst un tad Pandoras lāde būtu vaļā.
Rīgā baumo: ja Vienotība nebūs pie varas, to atdodot eksprezidenta Valda Zatlera partijai, tā zaudēs savu ietekmi gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas līdz šim skata pēc laiku pa laikam patvarstījis vien Vienotības mazās zivteles, gan, piemēram, Ekonomikas policijā, kur dažu labu pārbaudi esot izdevies iesaldēt, tikai pateicoties Iekšlietu ministrijas grožu turēšanai pareizajās politiskajās rokās. Atsevišķi Vienotības darboņi to lieliski apzinoties un darot visu, lai partija nenobītos no valdības ar SC un nepārshēmotos vēlmē palaist pie varas Zatleru cerībā, ka viņš izgāzīsies un drīz atdos varu.
Savukārt politikā nepieredzējušie zatlerieši un Saskaņa, kas savu pirmo reizi lielajā varā nevēlas piedzīvot kā pēdējo, visvairāk baidoties no jaudīgas opozīcijas, ko veidotu rūdītā Vienotība kopkorī ar Zaļo un zemnieku savienību un nacionāļiem. Briesmu nebūtu, ja Vienotības cilvēkiem tā vietā, lai opozīcijā ieņemtu "profesionāļu" un "darītāju" nišu, kritizējot neprašas zatleriešus, nāktos regulāri staigāt uz KNAB un prokuratūru, sniedzot liecības un publiskajā telpā skaidrot savu "pelēko kardinālu" šmuces. Jau kopš 10. Saeimas priekšvēlēšanu mēnešiem politikas aizkulisēs valda gaidas, ka tūlīt, tūlīt gaisā nāks daža laba liecība vai kāds audio ieraksts.
Arī tiesībsargājošās iestādes, kas pēdējos gados un mēnešos piedzīvojušas grūtus laikus, esot atvērtas jaunām simpātijām, jo pirmo reizi kopš Einara Repšes Jaunā laika nākšanas pie tautas Latvijas politikā parādījies jauns veidojums, kas sola principā to pašu, bet pretendē būt balts, nevis apbružājies un iepelēks.
Runā, ka mazsvarīgs arī neesot fakts, ka aiz Zatlera reformu partijas stāv grupējumi, kas ir ieinteresēti gan kontrabandas, gan naudas atmazgāšanas shēmu pārņemšanā no tiem, kas pēdējos gados kontrolējuši Finanšu ministriju, līdz ar to arī Valsts ieņēmumu dienestu un Muitas kriminālpārvaldi. Publiski šo shēmu pārņemšana tiek cēli dēvēta par kontrabandas apkarošanas veicināšanu. Tāpat šiem grupējumiem svarīga ietekme Iekšlietu ministrijā, kas līdz šim bijis noderīgs ierocis ventspilnieku savstarpējos karos.
Vienbrīd, dažas nedēļas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām šīs bažas pat uzbūra visādi citādi grūti izskaidrojamu versiju, ka tā dēvētie "tumšie spēki" - Aivara Lemberga zaļie zemnieki un Aināra Šlesera LPP/LC, ja iegūtu pietiekamu pārstāvību Saeimā, tiešām varētu izveidot valdību kopā ar SC. Vienīgā iespēja, kas šādai "sliktie + sarkanie" valdībai dotu cerības noturēties iepretim "gaišo spēku" opozīcijai, būtu, ja gaismā parādītos kādi nopietni par Vienotības saimniekošanas laika patiesajām aizkulisēm liecinoši fakti. Rīgā baumoja, ka gan Ekonomikas policijas, gan KNAB atvilktnēs un seifos guļ audioieraksti, liecības un nobremzētas pārbaudes lietas ar faktiem par līdz šim cienījamu politiķu un viņu draugu saimniekošanu, kas sabiedrības acīs sapludinātu pēdējo robežu starp "gaišajiem un tumšajiem" spēkiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
