Kāpēc Sabiedrības integrācijas fondam vajadzīgs „konsultants dzimuma aspekta integrēšanai budžeta veidošanas procesā”
PIETIEK10.12.2016.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām valstiskais Sabiedrības integrācijas fonds, kurā lēmumus pieņem ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (attēlā) un virkne citu augstu valsts amatpersonu, izsludināja konkursu uz vakanto „konsultants dzimuma aspekta integrēšanai budžeta veidošanas procesā” amatu. Pietiek šodien publicē paša fonda sagatavoto skaidrojumu – kāpēc Latvijas valstij ir nepieciešams šāds speciālists, kurš par 0,4 slodzes mēnesī saņems vidēji 500 eiro pirms nodokļu nomaksas:
„Sabiedrības integrācijas fonda sagatavotā informācija par dzimumu aspekta integrēšanu budžeta veidošanas procesos un konsultanta/-es dzimuma aspekta integrēšanai budžeta veidošanas procesā nepieciešamību:
Kāpēc ir aktuāla dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesos:
- šī ir viena no dzimumu līdztiesības integrētās pieejas metodēm, kas tiek izmantota ne tikai Eiropā, bet arī citās pasaules valstīs, lai novērtētu, cik taisnīgi vai līdztiesīgi tiek sadalīti publiskie resursi. Ar resursiem šeit galvenokārt tiek saprasta - nauda, laiks, kā arī apmaksātais un/vai neapmaksātais darbs;
- dzimumu aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesos mērķis ir panākt vienlīdzīgu publisko resursu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem. Šī metodes pamatā ir sistemātiska analīze valsts budžeta izstrādē, kuras mērķis ir novērtēt un koncentrēties uz to, kā ir sadalīti publiskie resursi, un vai šis sadalījums atbilst esošajai sieviešu un vīriešu situācijai dažādās jomās/nozarēs, un kā šie pieejamie resursi uzlabo, ietekmē, maina sieviešu un vīriešu situāciju. Publiskās finanses un to pieejas noteikumi jeb ietvars var būtiski ietekmēt indivīda lēmumus.
Budžeta analīze un līdz ar to arī budžeta veidošana, ņemot vērā dzimuma aspektu:
- ļauj labāk izprast kritērijus, kas tiek ņemti vērā veidojot budžetu;
- veicina lielāku precizitāti un ilgtspējību, jo līdzekļi precīzāk ir pielāgoti dažādu sociālo grupu reālajām vajadzībām;
- ļauj analizēt lēmumu sekas, kas ir atstājusi ietekmi uz kādu no sociālajām grupām, kā arī norāda uz nepieciešamību veikt resursu pārplānošanu vai pārstrukturēšanu;
Papildus informācijas avoti par dzimumu aspekta integrēšanu budžeta veidošanas procesos:
https://www.oecd.org/qender/Gender-Budqetinq-in-OECD-countries.pdf http://www.oecd.org/social/qender-development/1896544.pdf
http://ec.europa.eu/iustice/qender-equality/other-institutions/qood-practices/review- seminars/seminars 2014/gender impact assessment en.htm
Konsultanta nepieciešamība:
Konsultants nepieciešams Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā projekta “Dažādības veicināšana” Nr. 9.1.4.4./16/I/001 ietvaros, kurā plānots piemērot un analizēt dzimuma aspekta integrēšanā budžeta veidošanas procesos pieeju. Tā ietvaros tiks
(1) izvērtētas vismaz divas valsts vai pašvaldību budžeta programmas vai apakšprogrammas no sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspekta;
(2) veikta izdevumu salīdzinošā analīze par vismaz trim kalendāra gadiem;
(3) identificētas jomas un nozares, piemēram, pensijas, bērnu aprūpes, paternitātes/ maternitātes pabalsti, pakalpojumi noteiktām mērķa grupām nodarbinātībā, izglītībā, veselībā, sociālās aizsardzības jomās, kurās sievietes un vīrieši atrodas nevienlīdzīgā situācijā un ietekmē uz sieviešu un vīriešu dzīves līmeni. Tiks īstenota ne tikai gender budgeting pieeja, bet arī rekomendāciju izvirzīšana, un valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izglītošana par izmēģinājumprojekta rezultātiem un rekomendācijām. Šāda kompleksa pieeja dzimuma aspekta integrēšanai budžeta veidošanas procesā ļaus novērst dzimuma kā diskriminācijas pamata ietekmi uz valsts un pašvaldības iestāžu darbu ilgtermiņā.
Konsultanta/-es pamatpienākumi:
Nodrošināt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes, sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” pasākuma 9.1.4.4. “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” projekta “Dažādības veicināšana” Nr. 9.1.4.4./16/I/001 (turpmāk tekstā - projekts) ietvaros plānoto atbalstāmo darbību “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā” īstenošanas (turpmāk tekstā - programma) koordinēšanu:
1 http://eiqe.europa.eu/qender-mainstreaminq/what-is-qender-mainstreaminq
2 http://eiqe.europa.eu/qender-mainstreaminq/tools-and-methods/qender-budqetinq
- nodrošināt programmas darbības koordinēšanu un ieviešanu atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām;
- nodrošināt programmas kvalitatīvu un savlaicīgu īstenošanu, progresa un finanšu izlietojuma pārraudzību;
- nodrošināt programmas atbalstāmo pasākumu stratēģiskā plāna izstrādi;
- nodrošināt programmas ietvaros plānoto atbalstāmo pasākumu iepirkumu dokumentācijas (kvalifikācijas prasības pretendentiem, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kvalitātes vērtēšanas un tehniskās specifikācijas prasības) sagatavošanu;
- koordinēt un uzraudzīt programmas atbalstāmo pasākumu īstenošanā piesaistīto pakalpojumu sniedzēju līgumu izpildi;
- nodrošināt regulāru pakalpojumu sniegšanas progresa kontroli, t.sk. regulāru informācijas apmaiņu ar pakalpojumu sniedzējiem, atskaišu (nodevumu) izvērtēšanu, veikt vizītes pakalpojumu sniegšanas vietās;
- sekot līdzi programmas ieviešanas progresam, plānot un veikt nepieciešamās izmaiņas ieviešanas dokumentācijā;
- identificēt un paredzēt programmas atbalstāmo pasākumu īstenošanas riskus un atkarību no ārējiem faktoriem, piedāvāt optimālākos risinājumus, lai nodrošinātu programmu mērķu sasniegšanu;
- nodrošināt programmas informācijas un publicitātes aktivitātes atbilstoši normatīvajam regulējumam un vadlīniju nosacījumiem;
- nodrošināt vizuālās identitātes prasību ievērošanu programmas ietvaros;
- nodrošināt sadarbību ar pakalpojuma sniedzējiem un citām projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām;
- nodrošināt informācijas apkopojumu sagatavošanu par programmas izpildes gaitu (tai skaitā sasniedzamo rādītāju apkopošanu) un progresu projekta ziņojumu gatavošanas ietvaros;
- regulāri sniegt informāciju par īstenoto programmu un sasniegto rezultātu novērtējumu Labklājības ministrijas izveidotajai uzraudzības padomei.
Konsultanta/-es plānotais atalgojums:
Amats klasificēts 32.saimes IIIA līmenī (11.mēnešalgu grupa). Šādai amata kategorijai mēnešalga par pilnu slodzi paredzēta 1253,00 EUR (bruto). Konsultanta darba apjoms ir paredzēts vidēji kā 0,4 slodze - summētais darba laiks, kas katru mēnesi, iespējams, atšķirsies atkarībā no noslodzes, kopumā gada laikā nepārsniedzot 0,4 slodzi. Attiecīgi atalgojums par 0,4 slodzi varētu sasniegt 501,20 EUR (bruto), ja nostrādāta 0,4 slodze attiecīgajā mēnesī (katru mēnesi stundu skaits var būt atšķirīgs). Konsultants nepieciešams īstermiņā - uz 1 (vienu) gadu.”
Kas ir Sabiedrības integrācijas fonds (SIF)
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir publisks nodibinājums, kas izveidots 2001.gadā saskaņā ar likumu “Sabiedrības integrācijas fonda likums”.
SIF īsteno valsts budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas. Desmit gadu darbības laikā SIF ir vairākkārtīgi akreditēts un uzkrājis pieredzi Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE un Pārejas programmas, Eiropas Sociālā fonda (2004.-2006.g., 2007.-2013.g.), Eiropas Ekonomikas zonas (2004.-2009.g.) un (2009.-2014.g.), Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Latvijas un Šveices sadarbības programmas, u.c. īstenošanā.
SIF lēmumus pieņem padome. Padomes sastāvā ir ārlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, Valsts prezidenta pārstāvis, pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģioniem un seši nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
