Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki lasītāji neizpratnē jautā: kāpēc gan Pietiek tik uzcītīgi publicē ar Olivera Everta pseidonīmu rakstošās Sandras Veinbergas aizkustinošos, panaivos, taču ar patiesu aizrautību sacerētos murgus – citādi šos garadarbus nenosaukt – par Lato Lapsu, kurš, lūk, pārfrazējot kādu leģendāru žurnāla vāka saukli, „valda pasauli”? Ja reiz tas nav pietiekami acīmredzams, tad paskaidrosim.

Sandra Veinberga nav vienkārši no ratu pakaļas izkritusi lēta, kaimiņtautas vārdiem izsakoties, prošmandovka. Savā mājas lapā viņa sevi piesaka šādi – „starptautiski pazīstama komunikācijas un masu mediju zinātniece, profesore, ietekmīga latviešu publiciste, žurnāliste, rakstniece, zviedru literatūras un dramaturģijas tulkotāja”.

Un tas vēl nav viss – Veinbergas kundze sakās esam pilnīgi pārliecināta, ka esot arī „autore fundamentāliem pētījumiem masu komunikācijā, kas iznākuši latviešu valodā un kurus izmanto mācību procesā topošie masu komunikācijas speciālisti” un „pētniece, kuras zinātniskie pētījumi ir publicēti autoriatatīvos izdevumos un prezentēti konferencēs, ierindojot viņu izcilāko un izglītotāko latviešu žurnālistikas un masmediju speciālistu virsotnē”.

Labi, lai tā būtu – galu galā kurš gan cits veinbergām asti cels, un kaut kāds pamats jau tam visam arī ir – cilvēks tiešām ir ilgus gadus centies un pūlējies. Un tad nu arī jautājums – kas tieši un kādā tieši veidā ir spējis motivēt kundzi, lai viņa no savas „izcilāko un izglītotāko latviešu žurnālistikas un masmediju speciālistu virsotnes” nolaistos tiktāl, ka sāktu apcerēt ne tikai Lato Lapsas grandiozo ietekmi, bet pat dildo izmērus un pielietojuma veidus.

Jautājums nav tik vienkāršs, kā varētu pirmajā mirklī šķist. Viena lieta – ja Veinbergas kundzei būtu, pretī pasolot naudu, baudu vai vēl kaut ko, likts vai „palūgts” uzrakstīt dažas anonīmas paskvilas, no kuru rakstības stila labākajā gadījumā varētu izteikt minējumu, kas ir autors.

Taču šeit ir gluži cits gadījums. Grūti būtu atrast kādu, kuram būtu kaut mazākās šaubas par Olivera Everta un Sandras Veinbergas „radniecību”. Nav vajadzīgas nekādas teorijas, nekādas interneta dzīlēs saglabājušās atsauces, - pilnīgi pietiek uzmest acis „Olivera Everta” pietukkrustiņiskajām sentencēm, lai tajās atpazītu „ietekmīgās latviešu publicistes, žurnālistes, rakstnieces” pseidozinātnisko stiliņu.

Ar vārdu sakot, Sandra Veinberga ir nepārprotami pieteikusies – jā, tieši es esmu tā, kas fantazē par Lato Lapsas vēsturiskā dzīvokļa vanniņu, un tieši es esmu tā, kas pilnā nopietnībā uzskaita Lato Lapsas ietekmi, kas lielāka nekā Lembergam, Šķēlem un vēl nez kam, kopā ņemtiem.

Nav pasaulē tādu narkotiku – vienalga, svaigu vai iesmakušu –, kuras pieaugušam un pat krietni pāraugušam cilvēkam liktu izpildīt ko šādu. Arī uz pusmūža krīzi, klimaksu, alcheimeru, demenci vai vēl kaut ko tādu šādus pekstiņus novelt nevar.

Kas atliek? Atliek tikai viens – kāds Veinbergas kundzei ir palūdzis šādi izpildīties, turklāt lūgums izteikts tā, ka no tā nav bijis iespējams atteikties. Vai lūdzējam ir kāds sakars ar Veinbergu ģimenes (ieskaitot dzīvesbiedru – čekas stukaču) izceļošanu uz Zviedriju vai jau ar nesenākiem notikumiem, - kas to lai zina.

Un ir vēl otrs jautājums – kāpēc neatvairāmais lūgums „ietekmīgajai latviešu publicistei, žurnālistei, rakstniecei” izplāties kā trešā svaiguma plekstei un kļūt smieklīgākai nekā pieciem gobzemiem kopā ir viņai izteikts tieši tagad? Un vai tas drīzāk ir saistīts ar Lato Lapsas izdoto grāmatu „Nāve”, kuru Olivers-Sandra aizrautīgi piemin savos apcerējumos, vai arī jauno grāmatu „Ādamsona faili”, kuru „virsotnes pārstāve” savukārt vēl aizrautīgāk cenšas nepieminēt.

Skaidras atbildes pagaidām nav. Taču viens gan skaidrs: Veinbergas kundzes dzīvesbiedrs – čekas stukačs bija svēti pārliecināts, ka padomju valsts ir uz mūžiem un ka viņa sadarbības fakts nekad nenonāks atklātībā. Droši vien arī Sandra Veinberga ir tikpat pārliecināta, ka viņas kalpība saviem kungiem – vai tas būtu „Ādamsona failos” atklātais valstiskais organizētās noziedzībsa grupējums vai kas cits - nekad netiks atklāta un ka viņa izspruks cauri tikai ar publisku izsmieklu par savām apvītušas draiskules „dildo fantāzijām”.

Bet tā, protams, nebūs, tāpēc arī šie tekstiņi ir jānovieto tur, no kurienes tie tā vienkārši nepazudīs, Veinbergas kundzes saimniekiem, tā sakot, „orientāciju mainot”. Te nu viņi arī ir.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...