Iesaki rakstu: 
Ir atvērti "čekas maisi", un izrādās, ka pilnīgi veltīgi. Gandrīz visi tajos esošie kategoriski noliedz sadarbības faktu ar VDK, nerunājot vēl par kaut kādu vainas sajūtu - neviens taču no "stučīšanas" neesot cietis, nekādu vajāšanu vispār neesot bijis. Un tad es sāku pamazām domās šķetināt šo dīvaino problēmu. Tālāk sekos manas pārdomas, piebildīšu, man nav pilnīgi nekādas pieejas VDK dokumentiem. Esmu gan pārskatījis publicētos "čekas maisus" un tur atradis vairāk nekā 20 man personīgi ļoti labi pazīstamus cilvēkus.
Pirmsākums vajāšanām bija pats vajājamais. Tātad galvenais vainīgais ir viņš - "pats uzprasījās". Tālāk sekoja viena vai vairāku "stukaču" ziņojumi "orgāniem". Un orgāni sāka darboties. Kāds augstāks VDK darbinieks pieņēma lēmumu sākt šo cilvēku vispirms jau novērot. Kā tas tika darīts, jau ir diezgan plaši aprakstīts. Ja novērošanas liecināja, ka cilvēks, kurš "pats uzprasījās", tiešām ir ļoti bīstams, tika uzsāktas vajāšanas. Tas, ko es rakstu, attiecas uz notikumiem pēc 1986.gada, kad vajāšanas, kā tiek apgalvots, vispār neesot notikušas.
Vajāšanu mērķis bija piespiest šo cilvēku pašam saprast, ka viņš domā un rīkojas nepareizi. Šim cilvēkam bija jādodas pie VDK darbiniekiem, visā jāatzīstas, jāsola laboties un jāpiekrīt kļūt par "stukaču". Diemžēl bija daži spītīgie, kuri to nedarīja un turpināja domāt un rīkoties nepareizi. Un tad tika iedarbināts visbriesmīgākais vajāšanu mehānisms - psiholoģiskais terors, un tika pat izmantoti arī psihotronie ieroči. Par šiem ieročiem, kuru oficiāli vispār nav, šobrīd jau ir ļoti daudz publikāciju internetā.
Sekas - cilvēks, kurš turpināja spītēties, izdarīja pašnāvību, sajuka prātā vai gāja bojā "nelaimes gadījumā". Paši VDK darbinieki anonīmās publikācijās apgalvo, ka cilvēka nogalināšana esot bijusi "perebor - pārspīlētība". Vainīgie VDK aģenti par šādu lietu esot sodīti.
Un tagad atbilde uz virsraksta jautājumu - kāpēc neviens nejūtas vainīgs. Un tas ir pareizi - katrs izdarīja tikai kādu mazu "sīkumiņu". Viens pasūtīja vajāšanas, citi "stučīja", citi visu izplānoja, citi organizēja, citi izdarīja "melno darbu". Tātad katrs mazu sīkumiņu, bet pie visa vainīgs ir tieši tas, kurš "pats uzprasījās". Nu kāpēc bija tik spītīgs un negāja "nožēlot" savus grēkus. Dīvaini, bet tieši tā šobrīd visu apraksta arī lieli masu mediji. Visbriesmīgākie mūsdienu noziedznieki ir tie, kuriem izdevās palikt dzīviem. Par viņiem NAV NEVIENAS PUBLIKĀCIJAS!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
