Iesaki rakstu: 
Mēs Latvijā nekad nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā - nejauši noskatījos video ar šādu uzrunu. Tas nu mani sadusmoja, pirmā doma - ar tādiem muļķiem valsts pārvaldē kā tagad, protams, ka ne...
Padalīšos ar savu pieredzi, būvējot Ziemeļnorvēģijā 100 m2 privātmāju un būvējot 100 m2 privātmāju Mārupē. Tad arī sapratīsiet, kāpēc tad mēs nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā.
1. meklējam zemi privātmājas būvniecībai. Izvēlamies Mārupi, jo tuvu Rīgas centram. Cenas zemei, protams, nesaprotami augstas. par tādu cenu var iegādāties jau daudz attīstītākā Eiropas valstī! Beidzot idodas atrast apbūves gabalu - 1400 m2 par pieņemamu cenu 10 minūšu gājienā no Mārupes domes.
Reģistrācijas maksa uz jaunā īpašnieka vārda - 800 eiro. Piebraucamais ceļš - grantēts, pilsētas ūdens - jāvelk pašam (izmaksāja ap 1500 eur ), elektrība - jāvelk pašam un vel apakšstacijai "metāmies" ar kaimiņiem (1500 eur + projekts ), ielu apgaismojums - nav un nebūs tāpat kā asfalta, jo Mārupes dome atbild - tavs īpašums, tu arī taisi, pilsētas kanalizācijas - nav, sola nu jau 8 gadus, var ierīkot vietējo un elpot kaimiņu sūdu smaku tālāk, ielas nosaukuma plāksnīte - uzlika pēc 5 gadiem (nepārspīlēju, rakstīju iesniegumus Mārupes domei 5 gadus).
Ziemeļnorvēģija - apbūves gabalu mums piešķīra par velti 1000 m2 (netālu lidosta, skola, veikali, baseins utt....), jo pašvaldība aicina dzīvot pie sevis, šādi attīstot savu pašvaldību un piesaistot vairāk iedzīvotājus (pēc lieluma pašvaldība nedaudz lielāka par Mārupi). 650 eur + 250 eur reģistrācijas maksa uz jaunā īpašnieka vārda, piebraucamais ceļš - asfaltēts, ielu apgaismojums - ir (divas lampas nestrādāja, palūdzām salabot pašvaldībai, un pēc 2 dienām viss strādā), pilsētas ūdens un pilsētas kanalizācija - jau pievilkta līdz apbūves gabalam, elektropieslēgums - jau pievilkts apbūves gabalā.
2. Domājam - kādas būs saistītās izmaksas nākotnē: nekustamā īpašuma nodoklis, atkritumu izvešana utt.
Mārupe – tā kā māja vel nav pabeigta (un, domāju, arī pateicoties šadiem maniem rakstiem), nekustāmā īpašuma nodoklis mums palielinājās 3 reizes, jo nebija pagarināta būvatļāuja. Tagad būvatļauju gaidu jau vairāk par pusotru gadu, bet 3 reizes lielāko NĪN Mārupes dome pieprasa tik un tā un vel kaudzi ar jauniem dokumentiem, kas izmaksās vairākus tūkstošus eiro... Šobrīd atnāca rēķins uz 3 000 eur... un vēstule par nodošanu parādu piedziņai... pašvaldībā, kur domes priekšsēdētājam Mārtiņam Bojāram ir ap 300 000 euro personīgs nodokļu parāds valstij.
Ziemeļnrvēģija - pirmos piecus gadus nav jāmaksā nekas, par komunālajiem pakalpojumiem būs jāmaksā tad, kad sāksim lietot. Pašvaldība piedāvā kredītu pirmajam mājoklim uz īpaši izdevīgiem noteikumiem. Jā, pašvaldība! Protams, vari iet arī uz bankām.
3. Kārtojam atļaujas, lai varētu sākt celt.
Mārupe - Arhitektūras un plānošanas uzdevums, projekta izstrāde, topogrāfiskais plāns, uzmērīšana dabā, akts par uzmērīšanu, dokumentu iesniegšana Mārupes būvvaldē, būvatļaujas pieprasīšana, apdrošināšana, iesniegt jābrauc arhitektam, kas izstrādāja būvprojektu, jo es taču ar savu vairāk nekā 25 gadu pieredzi būvniecības jomā jau neko nesaprotu, žogs jāpārtaisa projektā tāpat kā piebraucamais ceļš apbūves gabalā! Vairāki mēneši, konjaki, šokolādes konfektes un tūkstoši eiro....
Ziemeļnorvēģija - aizpildam darbu uzsākšanas veidlapu un aizvedam pašvaldībai, pēc divām dienām precizējam dažus jautājumus klātienē, jo darbu uzsākšanā ietilpst meliorācijas izbūve, kas ir diezgan nopietns jautājums, ja māju būvē kalnos. Izmantojot visvienkāršāko datorprogrammu, iezīmējam mūsu apbūves gabalā plānoto darbu izmērus, pievienojam iesniegumam un gaidam atbildi. Pēc 3 dienām zvanām pašvaldībai ar lūgumu izskatīt ātrāk, jo tuvojas ziema un vajadzētu paspēt uzsākt rakšanas darbus, un pa telefonu saņemam atbildi - varat sākt. Mums draudzīgi iesaka aizbraukt un aprunāties ar kaimiņiem, lai netraucētu viņu dzīvi ar saviem būvdarbiem.
Šobrīd ir ziema, un mēs gatavojam mājas rasējumus (vairāk sev), plānojam, izvēlamies un pasūtām būvniecības materiālus, iepazīstamies ar izmaksām, lai pieslēgtos komunikāciju tīkliem.
Centos īsumā aprakstīt starpību starp Latviju un Norvēģiju, turpinājums sekos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
