Iesaki rakstu: 
Ja vēl š.g. maijā Artusam un Gobzemam nebija, kur piesieties, tad pa vasaru tur varēja apsieties un apsisties. Drausmīgās video tiešraides Facebook, gaušanās par to, ka viņus nelaiž sabiedriskajos medijos, koalīcijas padome priekšā-pakaļā, mīlas dancis ap koalīcijas veidošanu ar Saskaņu, nespēja pateikt svarīgāko šodien, bet solīt to pateikt rītdien, tā arī nepasakot, apzināta sociālo kontu bloķēšana un daudz citas lietas ir tās, kas mani un daudzus citus potenciālos KPV LV fanus veda pie apskaidrības: balsot iešu, bet par kādu citu partiju.
Nedaudz papļāpāšu par pēdējo Alda Gobzema un Artusa Kaimiņa uzstāšanos pie Jāņa. Veiksmīgā kārtā galvenās atziņas jau Domburs ar savu komandu ir izvilcis, tādēļ vienkārši pārkopēšu un sniegšu savas „gudrās” pārdomas.
Partijas pārstāvji intervijas iesākumā pauda viedokli, ka nav pamata uzticēties aptauju datiem, lai gan tās rāda augstu vietu „KPV LV”, kā arī atzīmēja, ka diaspora nav iekļauta aptaujās. „Mūsu īstais reitings ir mūsu vienmēr pilnās zāles, kur mēs braucam tikties ar vēlētājiem,” sacīja Gobzems.
Jā, Aldi, zāles ir pilnas. Vienā tādā pasākumā es Ziemeļvidzemes galā ar’ biju. Pilna zāle bija tādēļ, ka tā bija vienīgā brīvā telpa, kur varēja sanākt cilvēki tajā dienā. 70 kvadrātmetros arī 45 cilvēku izskatās kā pūlis, no kuriem daļa bija atnākusi, jo radinieki bija lūguši, lai atnāk un paņem informatīvo materiālu. Turklāt pēc tikšanās ar KPV LV pārstāvjiem, kad aprunājos ar novadniekiem, kļuva skaidrs, ka pilna zāle nenozīmē viennozīmīgu atbalstu klaigāšanai un populismam.
Runājot par premjera izvēli, kam uzticēt veidot valdību, Gobzems sacīja, ka „demokrātiskā valstī [Valsts prezidents Raimonds] Vējonis var izvēlēties jebkuru iedzīvotāju, bet pēc Satversmes gara ir jānosauc premjera amata kandidāts no tās partijas, kas uzvarējusi vēlēšanās”.
Gobzemam bija noteikti jāizvērš skaidrojums - kas ir Satversmes gars? Tā, manuprāt, ir katra cilvēkā/pilsoņa individuāla interpretācija. Ja mana interpretācija nesaskanētu ar Kaimiņa Satversmes interpretāciju, tad kas notiktu tādā gadījumā? Turklāt, par to uzvarēšanu runājot, jāsaka, ka tas nozīmētu to, ka valdība būtu jāveido Saskaņai vairākus sasaukumus pēc kārtas. Nesaprotu, kas šiem liek domāt, ka ir pasaules naba, bet KPV LV tomēr ir stipri tālu, lai pārsistu Saskaņas procentus. Tādēļ te notiek tāda fleitēšana.
Savukārt, vaicāti par personālijām, partijas pārstāvji sacīja, ka gribētu redzēt Didzi Šmitu ekonomikas ministra amatā, Ati Zakatistovu izglītības vai ārlietu ministra amatā. „Mums ir jāredz, kādi cilvēki ir ievēlēti pēc 6.datuma. Mums pārmeta, kāpēc mēs paņēmām Šmitu un Kiviču. Bet cilvēki tika maksimāli ilgi sargāti. Viņi pieņēma lēmumu pēdējā brīdī,” par partijas personālijām sacīja Kaimiņš.
Labi, Zakatistovs ir gudrs vīrs, taču pēdējo gadu laikā viņš ir būtiski mainījies, un to man apgalvo daži tuvi Ata paziņas. Būdams ļoti izglītots cilvēks, viņš ir spējis notvert sabiedriskās domas maiņu un sapratis populisma spēju aizgrābt cilvēkus. Viņš arī, būdams partijas galvenais ideologs, ir spējis panākt, ka Kaimiņš un Gobzems uzvedas kā viņam paklausīgi dobermaņi, kuri rej uz visiem, kas iedrošinās kaut pušu plēstu sliktu vārdu pateikt KPV LV virzienā. Savukārt, kas attiecas uz Šmitu. Tas partijā ir tādēļ, ka ir spējis nodrošināt partijai publicitāti pa saviem kanāliem. Atgādināšu, ka viņš ir izteikts Kremļa draugs un mahinators. Jautāsiet, kā ir ar Kiviču, tad tur ir smags gadījums. Ne viņš bija labs dziedātājs, ne rakstnieks, ne žurnālists – diez vai viņš arī būtu labs politiķis. Tas, ko viņš pēdējā pusgada laikā ir spējis izdarīt, ir atlaist zolīdu bārdu, nu tik tiešām, izskatās smuki. Rīgā barbershopos runā, ka viņš to tonē, lai izteiksmīgāk izskatītos.
Runājot par kampaņu, kas īstenota laikrakstā „Dienas Bizness” (DB), Gobzems sacīja, ka, visticamāk, laikraksts atbalsta „Saskaņu”. „Šī avīze dod mums pozitīvu publicitāti atšķirībā no šīs mega lielās negatīvās publicitātes, ko mums uzliek citi mediji,” sacīja partijas pārstāvis, skaidrojot, ka, pat ja tas ir „Saskaņu” atbalstošs pasākums, tad „mēs esam tikai priecīgi, ja kaut kur par mums ko pozitīvu pasaka”. Kaimiņš sūrojās, ka „par mums nekur nav pozitīvas publicitātes. Es esmu pārliecināts, ka šī avīze [DB] viņam [Aināram Šleseram] pieder. Man riebjas Šlesers,” sacīja politiķis.
Spēcīgi argumenti, lai turpinātu izmantot viņa nicinātā Šlesera avīzi pašreklāmai. Bravo. Turpināt gausties, ka viņus nekur neņem uz intervijām ir aplami. Viņi paši sevi tajās intervijās nopozicionē kā kretīnu baru, kurš nav spējīgs atbildēt uz jautājumiem.
Tāpat trešdien saruna pievērsās jautājumam par žurnālistu profesionalitāti, un arī tajā neiztika bez konkrētu žurnālistu salīdzināšanas un piesaukšanas, kā arī kritikas sabiedrisko mediju žurnālistu darbam. Vaicāts par publisko komunikāciju „Facebook”, Gobzems sacīja, ka tas ir viņa „konts un es ar to drīkstu darīt visu, ko es gribu, ievērojot pieklājības normas. Kad es kļūšu par premjeru, man būs arī premjerministra konts”. Arī tad „es bloķēšu visus, kas sacīs, ka Gobzems ir idiots”.
Viens ir bloķēt tādus lietotājus, pavisam cits – ir bloķēt lietotājus, kuri pamatoti izvērš diskusiju sociālajos tīklos. Brīdī, kad Gobzems saprot, ka ir pamatīgi samelojis un viņa atmaskotājs gūst popularitāti arī starp viņu pašu atbalstītājiem, tas tiek bloķēts. Tas pierāda, ka Gobzems nav spējīgs pieņemt citu kritiku un sirgst ar izteiktu narcisismu.
„Mēs esam gatavi iet uz ārkārtas vēlēšanām,” rezumēja Gobzems, pieļaujot, ka tas ir tādā gadījumā, ja partija šajās Saeimas vēlēšanās nekādās kombinācijās neiegūst 51% ietekmi.
Nespīd.
Avoti:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
