Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Alūksnes novada skolu padomju vārdā vēlamies vērst uzmanību uz nepilnībām un nekonsekvencēm Alūksnes novada domes darbā, kas saistīts ar izglītības iestāžu tīkla plānošanu.

2021. gada 26. oktobrī ar Alūksnes novada domes (turpmāk – Domes) lēmumu tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija sagatavot ziņojumu “Par priekšlikumiem kvalitatīvas izglītības pieejamībai novadā” (turpmāk – Ziņojums).

2022. gada 4. janvārī Strautiņu pamatskolas un 6.janvārī Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padomju pārstāvji tika aicināti uz tikšanos ar darba grupas pārstāvjiem, kuras laikā tika prezentēti izglītības kvalitātes rādītāji, skolēnu skaita izmaiņu tendences, kā arī Valsts un Novada finansējums uz vienu skolēnu.

Tikšanās laikā konstatējām nepilnības datos par finansējumu. Lūdzām precizēt šo informāciju, kā arī sniegt detalizētāku informāciju par solītajām iespējām skolēniem pēc skolas reorganizēšanas.

Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces vizītes laikā, 2022. gada 13. janvārī centāmies vērst uzmanību uz nepilnībām Ziņojumā. Lai arī darba grupas vadītāja Līga Langrate atspēkoja, ka nepilnības Ziņojumā ir novērstas, vēlāk konstatējām, ka tās novērstas tikai daļēji.

Alūksnes novada skolu padomes un pedagogi ir nosūtījuši vairākas publiskas vēstules Domei, kurās lūdz skaidrot plānoto skolu reorganizāciju, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Atbildes uz šīm vēstulēm tika saņemtas tieši 30 dienas pēc to nosūtīšanas, turklāt Dome ne uz vienu vēstuli nav atbildējusi pēc būtības un jautājumu satura.

Lai arī darba grupas izstrādātajā modelī tika paredzēts reorganizēt 8 izglītības iestādes, diskusijas ar pārējo 6 izglītības iestāžu vecāku padomēm un pedagogiem notika tikai pēc šo izglītības iestāžu aicinājuma.

2022. gada 16. februārī tika publicēts Ziņojums, kas iezīmēja vairākas neprecizitātes un nekonsekvences, liekot apšaubīt ziņojuma kvalitāti. Viss liecināja, ka priekšlikums par skolu tīkla reorganizāciju tapis vēl pirms Ziņojuma un darba grupā piesaistīto speciālistu darbs bijis ar dažādi interpretējamu statistiku pierādīt lēmuma pareizību.

Ņemot vērā reorganizācijā iesaistīto skolu neapmierinātību, 18. februārī tika rosināta iniciatīva manabalss.lv platformā par skolu tīkla saglabāšanu. Pāris dienu laikā tika savāktas 2526 balsis, un kolektīvais iesniegums tika iesniegts Domē ar aicinājumu apturēt steigā un slepenībā virzīto skolu reorganizācijas plānu, lai izveidotu jaunu darba grupu, kuras lēmumus nenosaka tieši skolu reorganizācijā ieinteresētās personas, un meklēt risinājumus skolu tīkla saglabāšanai Alūksnes novadā.

24. februārī pie Alūksnes novada pašvaldības ēkas vienlaicīgi tika rīkoti 4 piketi Novada skolu aizstāvībai. Tomēr, lai arī sabiedrības spiediena rezultātā Dome lēmuma izskatīšanu pēdējā brīdī izņēma no darba kārtības, vēlāk to skaidrojot ar nepieciešamību turpināt diskusijas ar sabiedrību, sabiedrības viedoklis netika uzklausīts – netika veidota jauna darba grupa vai izskatīti citi skolu tīkla reorganizācijas varianti.

28. martā Dome organizēja publiskas diskusijas ar sabiedrību, kurās skolu padomju un pedagogu viedoklis un priekšlikumi palika nesadzirdēti, apliecinot, ka šis pasākums bijusi formāla nepieciešamība, lai varētu virzīt savu izstrādāto skolu tīkla reorganizācijas modeli.

Saprotot, ka Domes iniciatīva un vēlme izskatīt alternatīvus skolu tīkla reorganizācijas modeļus nesekos, 29. martā, apvienojot visu reorganizācijā iesaistīto skolu padomes un direktorus (vai to vietniekus), nolēmām veidot alternatīvu darba grupu, lai izstrādātu savu priekšlikumu skolu tīkla sakārtošanai.

Darba grupas veidošanu saskaņojām ar Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Kupču, kā arī Novada pašvaldības izpilddirektoru Ingu Berkuli.

4. aprīlī mēs, visu skolu pārstāvji, sanācām uz pirmo tikšanos un uzsākām darbu pie skolu tīkla reorganizācijas priekšlikuma izstrādes. Lai arī domes vadība bija paudusi, ka termiņš lēmuma par skolu reorganizāciju pieņemšanai ir 2022. gada 1. jūlijs, vienojāmies priekšlikumu izstrādāt un iesniegt Domē līdz maija beigām.

5. aprīlī Dome sasauca ārkārtas sēdi, lai jau pēc pāris stundām pieņemtu lēmumu par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu, virzot savu priekšlikuma variantu, kurš atšķīrās no Ziņojumā piedāvātā un Sociālo, izglītības un kultūras komitejas sēdē apstiprinātā skolu reorganizācijas priekšlikuma.

Šāds Domes lēmums ir raisījis lielu neizpratni sabiedrībā, jo nekādu ārkārtēju apstākļu nebija, lai, ignorējot sabiedrības viedokli un izrādot necieņu 8 skolu direktoriem, pedagogiem un padomēm, kas nesavtīgi iesaistījās skolu tīkla sakārtošanā, Dome steigā virzītu savu skolu reorganizācijas priekšlikumu, kurš pirms tam netika izdiskutēts Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē, kā arī atšķiras no Darba grupas ziņojumā izstrādātā priekšlikuma.

Īpašu uzmanību vēršam uz to, ka ar šo lēmumu būtiski tiek apdraudēts Alūksnes novadā lielākās un populārākās skolas – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas (turpmāk – AVĢ) liktenis. Atgādinām, ka ministres Anitas Muižnieces vizītes laikā medijos tika publicēta informācija, ka AVĢ, veidojot jauno izglītības modeli Alūksnes novadā, plānota kā centrālā izglītības iestāde, noturot uzstādītos standartus. Apmeklējot skolu, ministre atzina, ka izvēlēts pareizais ceļš stiprināt šo izglītības iestādi. Ar 5. aprīļa lēmumu Dome paredzējusi AVĢ saglabāt tikai 10.-12. klašu posmu, kas, pēc skolu direktoru ieskatiem, nespēs ilgstoši nodrošināt vismaz 90 izglītojamos, ja nebūs spēcīga pamatskolas posma izglītības iestādē, kas sagatavo un motivē izglītojamos turpināt mācības ģimnāzijā.

Neizpratni rada arī tas, ka AVĢ apgūtais ERAF finansējums izlietots jaunā korpusa sakārtošanai un modernizēšanai, kas pēc Domes lēmuma nonāks Alūksnes novada vidusskolas rīcībā, atstājot AVĢ vecajā, neremontētajā korpusā.

Par centrālo izglītības iestādi novadā turpmāk kļūs Alūksnes novada vidusskola, kas līdz šim uzrādījusi vidējus izglītības kvalitātes rādītājus, turklāt skolas direktore Ilze Līviņa reizē ir arī Domes deputāte un 5. aprīļa sēdē neatturējās no balsošanas, palīdzot savākt nepieciešamās balsis Domes lēmuma apstiprināšanai.

7. aprīlī uzsākām visu Alūksnes novada skolu vecāku aptauju, lai noskaidrotu viedokli par izglītības iestāžu tīkla reformu novadā. Iegūtie un apkopotie rezultāti parāda, ka 94.4% aptaujāto vecāku neatbalsta Domes apstiprināto skolu reorganizācijas modeli. Vēl satraucošāki rezultāti ir par vecāku turpmāko rīcību pēc skolu reorganizācijas, kas parāda, ka 81 bērns mācības turpinās citu novadu skolās, bet 14 – tālmācībā.

Iepriekšējās Alūksnes novada pagastu skolu slēgšanas reizēs ir konstatēta bērnu aizplūšana uz citiem novadiem. Īpaši raksturīgi tas ir pagastos, kas atrodas pie citu novadu robežas. Ar laiku arī vecāki meklē dzīvesvietu tuvāk bērna izglītības iestādei, un tādējādi novads pazaudē ne tikai izglītojamos, bet arī iedzīvotājus, kas, maksājot iedzīvotāju nodokli, papildina novada budžetu.

Lai gan Dome ir solījusi gādāt par slēgto izglītības iestāžu skolēnu nogādāšanu pilsētas skolās, vecāki izsaka pamatotas bažas par šo solījumu pildīšanu. Pieredze attiecībā uz citām, agrāk slēgtajām skolām liecina, ka tādi solījumi netiek pildīti vai arī tiek pildīti formāli, piemēram, nosūtot 19 vietām paredzētu autobusu maršrutā, kur uz skolu dodas 29 bērni. Šis, kā arī citi Domes dotie solījumi iedzīvotajiem nav godprātīgi pildīti, kas liek apšaubīt arī šobrīd dotos solījumus.

Dome, plānojot skolu institucionālā tīkla sakārtošanu, nav ņēmusi vērā, ka skola uzskatāma par nozīmīgu vietējās kopienas elementu, uz ko savos pētījumos ir norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, kura aktīvi iestājas par mazo skolu darbības sakārtošanu nevis par to slēgšanu. Tāpat Dome nav ņēmusi vērā Izglītības likuma 17. pantā minēto pienākumu nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. daļa nosaka “vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes”. Slēdzot pagastu skolas, kuras nodrošina arī pirmskolas izglītības programmu bērniem no 1,5 gadiem, vecākiem izvadāt bērnus uz Novada centrā vai pagastos esošiem bērnudārziem, var radīt būtiskus sarežģījumus, kas var kļūt nesavienojami ar darba iespējām.

Ņemot vērā iepriekšminētās nekonsekvences un tendenciozo lēmuma virzīšanas gaitu, lūdzam Izglītības un zinātnes ministriju nesaskaņot 2022. gada 5. aprīļa Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu Nr.106 “par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu”, dodot iespēju Skolu direktoru un Padomju pārstāvjiem izstrādāt argumentētu un ilgtspējīgu izglītības iestāžu reorganizācijas modeli.

Aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, LIZDA, Tiesībsargu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vērtēt, vai ir pieļaujama šāda pašvaldības domes darba prakse, virzot un apstiprinot lēmumus, kuri ir pretrunā sabiedrības vairākuma, jo īpaši bērnu, interesēm, tajā pašā laikā būtiski ietekmē domes deputātes vadītās iestādes attīstību.

Lūdzam masu medijus publicēt Alūksnes novada skolu padomju atklāto vēstuli, pievēršot Latvijas sabiedrības uzmanību skolu reorganizācijas gaitai Alūksnes novadā.

* Malienas pamatskolas padome - Zinta Zihmane, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padome - Aigars Ribušs, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas padome - Inga Sedleniece, Alūksnes pilsētas sākumskola - Dace Sniķere - Kļitko

Attēlā - Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....