Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms nogalināšanas. Sodot sievieti par aiziešanu no vardarbīgām attiecībām, varmāka nožņaudz abu kopējo meitu. Šīs ir tikai DAŽAS no slepkavībām, par ko aizvadīto 3 gadu laikā esmu lasījusi medijos.

Visās ir vairākas kopīgas iezīmes – slepkavas ir (bijušie) dzīvesbiedri, un pēc nozieguma policija allaž stāsta, ka viss, ko varēja, tika darīts, bet tā īsti jau neko nevarēja darīt (jo likums neļauj, jo upuris nav ziņojis, jo šis, jo tas), tāpat nereti atklājas, ka institūcijas, kam par vardarbību bijusi informācija, nav savā starpā jēgpilni sadarbojušās.

Pie labākās gribas nespēju noticēt, ka šajos gadījumos tiešām tiek darīts viss. Mana pieredze, esot lieciniecei, diemžēl ir pretēja.

Kādai man tuvai sievietei, baidoties no sava dzīvesbiedra agresijas, nācās saukt policiju. No pilsētas otra gala ar visparastāko taksi tonakt atbraucu ātrāk par policiju; kopīgi ar cietušo pagalmā gaidījām ekipāžu vēl kādas 30 minūtes, jo neriskējām iet dzīvoklī, kur bija varmāka.

Policijas ekipāža atbrauca tikai pēc uzstājīga otrā zvana. Dispečere nīgri aizbildinājās, ka trūkstot ekipāžu. Patiesi trūka, liela daļa no tām stāvēja dežūrā pie kāda liela pasākuma, kas tonakt notika Rīgā, redzēju, braucot garām.

Atbrauca divi vīri, kuriem prioritāri bija noparkot auto pie kāpņutelpas, nevis uzreiz pievērst uzmanību mums, kas žestikulējot un mājot gāja līdzi ekipāžas auto jau no brīža, kad tas iegriezās pagalmā. Viens no viņiem ar smīnu stādījās priekšā kā "Andronkulis", lūdzot stāstīt, "kas tad nu uz sirds", it kā runa būtu par kādu skolniecisku ķildu.

Sieviete, kas bija no mājas izskrējusi, ātri uzmetot mugurā to apģērbu, kas bija pa rokai, kā nostrostēta skolniece stāvēja pie kāpņutelpas un stāstīja, kas tonakt bija noticis. Izdzirdējis, ka viņa ar dzīvesbiedru ir kopā jau ilgu laiku, Andronkulis smīnīgā izbrīnā pajautāja: "Ko tad jūs neejat no viņa prom?" Mazliet vēlāk policijas pārstāvji – kā atģidušies – nolēma pajautāt, vai nepieciešama medicīniskā palīdzība. Nebija, par laimi.

Kad ar policiju iegājām dzīvoklī, varmāka pa to laiku jau bija paspējis aizlaisties. Likumsargi, pagrozījušies pa dzīvokli, devās prom, lai aši atgrieztos, jo attapa, ka nebija pat pierakstījuši agresora vārdu. Ja nu agresīvais dzīvesbiedrs atgriežoties un esot kādas problēmas, lai sieviete atkal saucot policiju. Kad jautāju, vai tad arī būs jāgaida tik ilgi, man īgni atbildēja, ka trūkstot ekipāžu, te neko nevarot darīt (vai novērojat paradoksu – it kā viss tiek darīts, bet tomēr neko nevar darīt).

Kad bezspēcīgās dusmās jautāju, kā Andronkuli godāt pilnā vārdā (domājot par potenciālu iesnieguma rakstīšanu), viņš norādīja, ka policijas pārstāvjus tagad identificējot pēc ciparu kombinācijas, kas redzama uz viņu uniformas. Tā ir redzama, jā. Ja tai necenšas pielikt priekšā roku. Uzminiet, kurš to darīja (skat. attēlu)?

Šī murgainā nakts beidzās, arī pēc tās viss beidzās nosacīti labi. Paveicās. Visi ir dzīvi. Taču policijas formālā pieeja un attieksme, manuprāt, kategoriski atspēko apgalvojumu, ka šādās un smagākās vardarbības situācijās "tiek darīts viss". Netiek. Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos. Un ja paziņos, tāpat nav zināms, kas sagaida tālāk, jo likumi – kā redzam – nav ne labvēlīgi, ne gana spēcīgi.

Politiķiem ir laiks beigt nodarboties ar demagoģiju, beidzot ir jāratificē Stambulas konvencija. Policijas darbs tomēr ir jāizvērtē kritiskāk, nevis tikai jāturpina birokrātiski atšaudīties, ka esošā pieeja ir laba un strādā. Tā ne velna nestrādā.

Ar šo stāstu dalos ar cietušās atļauju.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...