Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieminekļiem ir kāda nelāga īpašība – tie ir pļāpīgi. Visi kā viens būdami radīti ar mērķi vēstīt nākamajām paaudzēm par dižiem cilvēkiem, darbiem un idejām, tie allaž pārāk daudz pastāsta par pavisam citiem ļaudīm, kuri attiecīgo pieminekli pasūtījuši, veidojuši un nolikuši redzamā vietā. Reizēm šis otrais stāsts ir pat dižāks un vairāk apbrīnas vērts nekā paša pieminekļa saturs, tomēr tā negadās bieži. Daudz vairāk ir gadījumu, kad cilvēks, ko varbūt pat vajadzētu saglabāt piemiņā, pilnīgi pazūd vai tiek izkropļots aiz tēla, kādā viņu centušies iemūžināt tie, kuru varā ir uzstādīt pieminekļus.

Kā tas ir ar Andreju Upīti – vienu no ražīgākajiem latviešu 20. gadsimta literātiem, tulkotājiem, literatūras teorētiķiem un kritiķiem, kura darbaspējas kļuvušas leģendāras un daiļrade aptver septiņas desmitgades un praktiski visus literatūras žanrus? Ar neapstrīdamu latviešu valodas meistaru, kura uzrakstīto ik pa laikam der pārlasīt, lai bagātinātu savas izteiksmes iespējas. Ar neiztrūkstošu neatkarīgās Latvijas literārās polemikas kreisā flanga karognesēju, kurš, būdams daudzlasītājs vairākās valodās, labi orientējās Eiropas aktualitātēs. Ar asi dzēlīgu, ne vienmēr objektīvu, bet literatūras kvalitātē allaž dziļi ieinteresētu kultūras procesu urdītāju laikā līdz Otrajam pasaules karam. Un vienlaikus ar aktīvu sabiedrisko un politisko figūru drūmākajos Latvijas vēstures brīžos, kad valsts zaudē savu vēl pavisam jauno neatkarību un uz pusgadsimtu nonāk ar “brīvprātīgu pievienošanos” maskētā totalitāras kaimiņvalsts okupācijā, kas nozīmē postu un traģēdiju tūkstošiem latviešu ģimeņu. Ar vienu no visu laiku prominentākajiem latviešu kolaborantiem, tās liktenīgās delegācijas pārstāvi, kura “lūdza Latvijas uzņemšanu PSRS”.

Pat ja Upīts nav bijis represiju organizētāju un veicēju pirmajās rindās, viņa publiskā stāja okupācijas gados nešaubīgi apliecina: šie upuri, viņaprāt, nepieciešami, lai atbrīvotie darbaļaudis spētu uzcelt gaišo cilvēces nākotnes ēku – komunismu. Par rakstnieka privātajiem uzskatiem, īpaši vēlākos gados, klīst dažādas baumas, tomēr viņš ir pārāk spītīgs un lepns, bet varbūt arī pārāk labi izjūt konjunktūru, lai atzītos, ka kļūdījies savā pārliecībā. Neraugoties uz to, ka zem staļiniskā režīma tanka kāpurķēdēm pakļūst daudzi senāki paziņas un labvēļi, arī sīvi konkurenti un oponenti, kuri tāpat sekmējuši viņa radošo izaugsmi, LPSR Tautas rakstnieks, LPSR Augstākās Padomes deputāts, Staļina prēmijas laureāts un (vēlākos gados) Sociālistiskā darba varonis Andrejs Upīts līdz pat sava garā mūža beigām ieņem goda vietu dažādu svinīgu okupācijas varas saietu prezidijos.

Vienlaikus rakstnieks un dramaturgs Andrejs Upīts šajā prezidiju laikā faktiski beidz savu darbību. Viņa pēdējie nozīmīgākie daiļdarbi datējami ar 40. gadiem, galvenokārt ar kara laiku, kad rakstnieks dzīvo evakuācijā Krievijā. 50. gadu robežšķirtni pārsniedz viens vienīgs vērienīgs romāns – milzum biezā un grūti lasāmā Plaisa mākoņos, kurā Upīts centies iedzīvināt paša sludinātos sociālistiskā reālisma kanonus, bet galu galā radījis daudz vājāku darbu par saviem pirmskara sacerējumiem un kara laikā tapušo Zaļo zemi. Iespējams, turpmāko daiļradi apgrūtina arī 50. gadu sākumā pārciesta smaga slimība, bet gandrīz 20 atlikušajos gados Upīts kļūst par shematisku un garlaicīgu sociālistiskā reālisma literatūrteorētiķi, politisku ievadrakstu sacerētāju kompartijas izdevumos, kā arī latviešu trimdas rakstnieku daiļradei veltītā apcerējuma Bezsaules noriets autoru. Šajā paskvilā, ko var uzskatīt par treknu punktu rakstnieka radošajā biogrāfijā, jau pārkāptas visas piedienības robežas – teksts daudzviet kļūst par prastu, kaut arī “ideoloģiski pamatotu”, ķengāšanos.

1970. gada novembrī Andreju Upīti, kuram nāves brīdī ir jau gandrīz 93 gadi, svinīgā procesijā pārved uz viņa pēdējo mājvietu Meža kapos. Atvadu ceremonijā, kas atbilst Maskavā sīki izstrādātajiem padomju nomenklatūras bēru rituāliem, piedalās visa Latvijas kompartijas vadība un “darbaļaužu un padomju inteliģences” masas. 12 gadus vēlāk, 1982. gadā, pie jaunuzceltā LKP CK Politiskās izglītības nama atklāj Alberta Terpilovska (1922–2002) un Gunāra Asara (1934–2023) bronzā veidoto pieminekli, arī tur valda šī pati stingri ritualizētā gaisotne. Pieminekļa atklāšanai jābūt saskaņotai ar kādu svarīgu padomju svētku dienu – šajā gadījumā PSRS nodibināšanas 60. gadadienu. Uz atklāšanas mītiņu netiek uzaicināti rakstnieka tuvinieki, toties tajā pulcējas “republikas partijas un padomju darbinieki, literatūras un mākslas darbinieki, Rīgas darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji”. Laikraksts “Cīņa”, no kura ņemts šis citāts, atreferē arī mītiņa dalībnieku runas, un, iespējams, pat spilgtāk par kompartijas vadoņu izteikumiem laikmeta garu atspoguļo šī uzstāšanās:

V. I. Ļeņina ražošanas apvienības VEF regulētāja Sociālistiskā Darba Varone G. Griņova uzsvēra Andreja Upīša literatūrvēsturiskos nopelnus strādnieku šķiras dzīves attēlošanā. – Lūk, kāpēc mums, strādniekiem, – viņa teica, – ir tik tuvi izcilā latviešu rakstnieka darbi.

Pirmrindniece pastāstīja, kā vefieši, kuri ir mūsu zemes slavenās strādnieku šķiras daļa, gatavojas sagaidīt PSRS nodibināšanas 60. gadadienu, kā viņi vērš plašumā sociālistisko sacensību par vienpadsmitās piecgades otrā gada uzdevumu izpildi pirms termiņa un īsteno PSKP CK 1982. gada novembra Plēnuma lēmumus.”

Varētu citēt vēl arī nākamo runātāju, bet ieskatam pietiks. Savā jaunībā un spēka gados Andrejs Upīts par šāda veida “nopelnu pieminēšanu”, visticamāk, būtu iznīcinoši smējies un uzrakstījis tādu Ušņu dūrēja feļetonu vai Tāravas Anniņas rīmi, ka zālīte neaug. Savukārt vecumdienās… Jā, vecumdienās, kārtējā prezidijā sēžot, būtu taisījis svinīgu ģīmi, aplaudējis un izlicies, ka visam tieši tā arī jānotiek. Bet kuru no šiem abiem Upīšiem mēs tagad, pēc 41 gada, varam redzēt piemineklī? Un kuru no viņiem saskatām? Ja vaicātu par pieminekļa ieceri tā autoram, atbilde būtu nepārprotama (“Rīgas Balss”, 1982. g.):

“– Tēlnieciskās skices sāku veidot jau 1976. gadā. Tās bija vairākas no dažādiem rakstnieka mūža posmiem. Beidzot izvēlējos laiku, kad viņš bija republikas Augstākās Padomes deputāts, atbildīgs sabiedrisku pienākumu veicējs, – stāsta A. Terpilovskis. – Veidoju Andreju Upīti it kā brīdī, kad viņš apstājies pēc strauja gājuma, bet vējš plandās viņa mēteļa krokās. Un seja pauž apņēmību: viņš, nerimtīgais gars, ies vēl tālāk pa savu nešaubīgi izraudzīto ceļu.”

Šķiet, ka arī pašlaik masīvais piecmetrīgais bronzas tēls nav uztverams nekā citādi. Pat ja tajā redzamais vīrs kādreiz ir bijis rakstnieks un kultūras personība, tagad uz LKP CK Politiskās izglītības namu smagnējā solī dodas pieredzējis padomju funkcionārs un okupācijas varas uzticības persona. Reālais Upīts un viņa izjūtas nav svarīgas – tas ir tieši tāds “latviešu padomju literatūras patriarha” tēls, kādu vēlējās redzēt kompartijas CK “betona seju īpašnieki”, kuri ciešā saskaņā ar Maskavas norādījumiem vadīja kultūras norises šajā impērijas rietumu kolonijā.

Tagad jājautā – vai tieši šis ir Andrejs Upīts, kuru “mēs nevaram izsvītrot no latviešu literatūras”? Vai mums ir svarīgs tas Upīts, kurš nesa uz “Cīņu” savus partijiskos ievadrakstus, vai tomēr Ziemeļa vējaKailās dzīvībasSmaidošās lapasSūnu ciema zēnu un Zaļās zemes autors? Jau iznākšanas brīdī nebaudāmu “sociālistiskā reālisma” recepšu sastādītājs vai aizrautīgs literatūras mīlētājs, kurš kopā ar Rūdolfu Egli 30. gados sarakstīja enciklopēdisko un vēl arvien lieliski lasāmo četrsējumu Pasaules rakstniecības vēsturi? Spožs satīriķis un feļetonists vai žultainu ķengu autors Bezsaules norietā? Šo pretstatu virkni varētu turpināt un turpināt.

Paradoksāli, bet A. Terpilovska veidotais bronzas milzis Kronvalda parkā visvairāk kaitē tieši pašam Upītim – latviešu vārda mākslas meistaram, kura kreisi savrupā, allaž polemiski noskaņotā mūza pilnskanīgi spēja izpausties tikai paša nīstajos “buržuāziskās demokrātijas” apstākļos. Tēls pie tagadējā Kongresu nama latviešu kolektīvajā atmiņā uz palikšanu iecementē citu Upīša “inkarnāciju” – padomju kolaborantu jau kopš pirmās okupācijas dienas, vienu no Latvijas neatkarības reprezentatīvajiem kapračiem, ar augstākajiem režīma apbalvojumiem godinātu literatūras ideologu. Un, ja ieklausāmies dažu laikabiedru, kā arī Upīša tuvinieku atmiņās, – iespējams, šīs rituālo pienākumu nastas nospiestu vecu un slimu vīru, kurš jau sen bija sapratis savu nožēlojamo lomu, tikai tad bija par vēlu.

Protams, pašreizējā kustība par Upīša skulptūras aizvākšanu no Kronvalda parka nav pamatota ar vēlmi atbrīvot rakstnieka piemiņu no padomju uzslāņojumiem. Galvenais jautājums ir par to, vai un kādā mērā pieļaujams godināt personas, kurām gan ir neatņemami nopelni savā pārstāvētajā nozarē, bet kuru godināšanu liedz aktīva sadarbība ar necilvēcīgiem, latviešu nācijai naidīgiem režīmiem. Ko no viņiem vajadzētu paturēt, bet ko – tomēr atmest. Atrast vidusceļu starp vēlmi saglabāt piemiņā literatūras dižgaru, bet neidealizēt un negodināt kolaborantu. Ja kāds vaicātu man, es dotu priekšroku tādai Upīša piemiņas aktualizācijai, kas pirmām kārtām saistīta ar viņa labākajiem darbiem. Lai garām Raganu krogam traucas kamanas ar Sūnu ciema zēniem Ješku un Andru, kuri kopā ar skroderi Bukstiņu smiedami ved mājās laimes lāča ādu. Lai mājup no Klidziņas pāri Dīvajas tiltiem savu ķēvi vada bramanīgais Brīviņu gruntnieks Jorģis Vanags. Lai pasauli skaidrām bērna acīm uzlūko mazais Jānis Robežnieks, un lai pa Rīgas ielām, norūpējies un rokas kabatās sabāzis, bet cerību nezaudēdams, steidzas Oļģerts Kurmis. Mums nav vajadzīgs brežņeviskā neostaļinisma kultūras kanonu iemiesojums bronzā, bet gan dzīvs cilvēks, kuru varbūt reiz, kad būsim tikuši skaidrībā ar pagātni, labākajā no savām “iepriekšējām dzīvēm” var iekļaut arī Latvijas Kultūras kanonā.

P. S. Sirsnīgi pateicos literatūrzinātniekam un Andreja Upīša muzeja darbiniekam Arnim Koroševskim, kura monogrāfijā Lielais noliedzējs esmu smēlies daudzus šajā rakstā izmantotus faktus par Andreja Upīša biogrāfiju.

Pārpublicēts no telos.lv

Novērtē šo rakstu:

2
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

12

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

FotoAr nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
Lasīt visu...

21

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

FotoANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Lasīt visu...

12

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

FotoŠis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...