Kam kalpo Latvijas radio - sabiedrības interesēm vai Dūklaviem, un ar ko tas mums draud?
Pietiek lasītājs02.07.2014.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām klausījos, kā Latvijas radio raidījumā žurnālists Aidis Tomsons līda vai no ādas ārā, lai tikai dotu iespēju zemkopības ministram Jānim Dūklavam izlocīties, atbildot uz iesūtītiem jautājumiem par sākušos cūku mēri. Gribot negribot nācās padomāt, kam īsti kalpo Latvijas radio - sabiedrības interesēm vai pie varas esošo interesēm? Un, kas varbūt vēl svarīgāk, kā šāda attieksme ļauj dažādiem Dūklaviem melot un maskēt neizdarības?
Vēl labi atceros, kā valdības sēdē Dūklavs savulaik ar putām uz lūpām brēca, ka vajagot miljonu cūku izšaušanai, jo tad, kad mēris būs klāt, būs desmitkārt lielāki tēriņi. Un ko mēs šodien redzam? No miljona nav iztērēts ne cents pusgada laikā, un mēris ir klāt! Tā ir totāla mazspēja!
Dūklavs radio vairākas reizes pateica, ka mājas cūkas ir uzskaitē un reģistrētas, bet neviens no klātesošajiem žurnālistiem nepajautāja, cik tad to cūku tai Latgalē ir? Patiesībā šo skaitli reāli slēpj, jo cer, ka cilvēki tagad fiksi sareģistrēs savas pagrīdes cūkas vai tās izkaus un nebūs problēmu. Nemaz nerunāsim par nereģistrētajām, kuru, iespējams, pašlaik ir vairāk nekā reģistrēto.
Par informācijas nodošanu sabiedrībai, kas it kā esot notikusi bezgala operatīvi, arī ir meli, jo patiesībā Dūklavs un ierēdņi vismaz dienu agrāk zināja par mēri. Iedomājieties vien - vismaz divas dienas vēlāk mēra skartajā teritorijā jebkurš var vazāties ap to fermu un darīt, ko grib. Par to, ka tur viss ir dezinficēts, - arī meli. Ja tas saimnieks mēri ievazāja no meža, tad neviens taciņas, zāli ap māju un mājas lieveni nedezinficēja. Labākajā gadījumā - kūti.
Par to, ka nepārrok ceļus, arī meli - veterinārajās mācībās ābeces patiesība ir tā, ka mazie lauku celiņi ir jāpārrok, lai ar vieglajiem un kravas auto netiek pāri. Ne jau tādi ceļi, kas ved uz mājām, vai ir nozīmīgi transporta plūsmām, bet gan mazie, iebrauktie celiņi uz pļavām un laukiem, pa kuriem var apbraukt policijas kontroli.
Un pavisam pārsteidzoši, ka neviens no "žurnālistiem" Dūklavam neuzdeva jautājumu par to, kā tiks galā ar mēri laikā, kad sākas ogu un sēņu sezona. Tur pašlaik cilvēki to tik vien dara kā pa mežu dzīvojas, jo tas ir nopietns atbalsts iztikai ziemai. Un no meža ievazāt mēri ir kā divus pirkstus ap... un esmu gatavs saderēt, ka agrāk vai vēlāk, bet būs mājas cūkām atkal mēris, ja vien tās visas neizkaus. Kamēr mums būs tādi Dūklavi un tādi "sabiedriskie mediji", kas ļaus pie varas esošajiem brīvu vaļu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
