Kalnmeiers „piemirst” likumu normas, pasludinot savu atbildi par „galīgu un nepārsūdzamu”
PIETIEK17.12.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan likums par prokuratūru noteic, ka „prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros”, tas nav traucējis LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, „piemirstot” Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, ne tikai nesniegt atbildi uz oficiālu iesniegumu, bet arī paziņot, ka viņa atbildes sniegšanas atteikums ir „galīgs un nav pārsūdzams”.
Pietiek jau informējis, ka LR ģenerālprokurora skatījumā „klaji aizskarošs un izaicinošs” un līdz ar to neatbildams izrādījies bijušā finanšu policista, pretrunīgā kukuļošanas lietā iesaistītā Alvja Pīlāga šā gada oktobra iesniegums, kurā viņš bija lūdzis Kalnmeieram izsniegt vairākas dokumentu kopijas un citu informāciju.
„Neviens normatīvais akts nepiešķir Jums tiesības Latvijas Republikas Prokuratūrai un ģenerālprokuroram adresētajos iesniegumos izteikties klaji aizskaroši un izaicinoši par prokuroriem.(..) 15. oktobra iesniegumā ģenerālprokuroram par informācijas sniegšanu klaji izsmejat Ģenerālprokuratūras nodaļas prokurori V.Jirgenu un nemotivētu apgalvojumu formā pēc būtības prokurori apsūdzat dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā,” – šādi Kalnmeiers bija novērtējis Pīlāga iesniegumu.
Tiesa, Pīlāga iesniegumā „klaja izsmiešana” īsti nebija saskatāma, taču tajā tiešām bija atgādināts par prokurores saņemto sodu: „Ar ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera 05.10.2010. pavēli disciplināri tika sodīta Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore V.Jirgena par tīšiem likumpārkāpumiem kriminālprocesā Nr.16870002408, ko bija konstatējis izmeklēšanas tiesnesis.”
Tāpat Pīlāga iesniegumā bija norādīts: „Prokurore V.Jirgena bija kriminālprocesa Nr.16870002408 virzītāja no 07.05.2009. līdz 07.06.2010. un tika disciplināri sodīta minētā kriminālprocesā, kurā viņa personiski pieņēma lēmumu par manu atzīšanu par apsūdzēto personu, ņemot vērā savu deformēto iekšējo pārliecību un turpinot izpildīt (..) KNAB 2008.gadā iesākto pasūtījumu - operatīvo izstrādes lietu.”
Ar šo pamatojumu Pīlāgs bija pieprasījis izsniegt viņam divu resorisko pārbaužu materiālus un pret prokurori veiktās disciplinārlietas izmeklēšanas materiālu, lai „izvērtētu un noskaidrotu vai attiecīgie LR Ģenerālprokuratūras darbinieki ir izdarījusi visu maksimāli iespējamo savas kompetences ietvaros, lai noskaidrotu un pārbaudītu manos iesniegumos norādītos faktiskos apstākļus un objektīvo patiesību”.
Taču ģenerālprokurors, atzīstot šo iesniegumu par „klaji aizskarošu un izaicinošu”, vienlaikus arī ne tikai ignorēja bijušā finanšu policista pieprasījumu izsniegt dokumentus, bet vēl arī paziņoja: „Šī mana atbilde ir galīga un nav pārsūdzama.”
Sniedzot šādu atbildi, ģenerālprokurors Kalnmeiers „piemirsa” likuma normas, kas jebkuram iedzīvotājam dod tiesības, nesaņemot atbildi no iestādes un uzskatot šādu valsts iestādes rīcību par prettiesisku, pārsūdzēt šo iestādes lēmumu administratīvajā tiesā.
Saņēmis Pietiek jautājumu par to, balstoties uz kādiem normatīvajiem aktiem, viņš kā LR ģenerālprokurors atbildē uz privātpersonas iesniegumu atļāvies paziņot, ka viņa atbilde ir galīga un nav pārsūdzama, Kalnmeiers gan ne uz kādiem citiem skaļiem paziņojumiem vairs nebija gatavs. Tā vietā viņš paziņoja, ka, tā kā šāds jautājums nepareizā formā saņemts uz viņa „personisko e-pastu” (šādi ģenerālprokurors nodēvēja savu oficiālo prokuratūras elektroniskā pasta adresi), viņš uz to neatbildēšot.
Tāpat Kalnmeiers nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai viņš kā ģenerālprokurors ir lietas kursā par Iesniegumu likumu un Informācijas atklātības likumu, kuri cita starpā nosaka iespēju pārsūdzēt amatpersonas nevēlēšanos sniegt atbildi uz iesniegumu, vai uz viņu šīs likumu normas neattiecas un, ja jā, kādi tieši normatīvie akti to nosaka, bet, ja ne, tad kāpēc viņš kā LR ģenerālprokurors tās ignorē.
Ne no Kalnmeiera, ne no prokuratūras preses pārstāves Pietiek neizdevās saņemt arī atbildi uz jautājumiem, vai LR prokuratūrā ir sastādīts pazīmju saraksts, pēc kurām tiek izlemts, kuri privātpersonu iesniegumi ir klaji aizskaroši un izaicinoši, un, ja jā, kad un kā iespējams ar to iepazīties, bet, ja ne, kā tieši katrā konkrētā gadījumā tiek noteikts, vai iesniegums ir klaji aizskarošs un izaicinošs.
Pašlaik Pietiek šos jautājumus jau ir nosūtījis Kalnmeieram oficiāla iesnieguma formā, lūdzot ģenerālprokuroru būt izturīgam un neuzskatīt arī šos jautājumus par klaji aizskarošiem un izaicinošiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
