Kalnmeiers izlocījies no nepieciešamības lemt par DP darbinieku nelikumību izvērtēšanu
PIETIEK31.08.2015.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir izlocījies no nepieciešamības lemt par Drošības policijas (DP) darbinieku nelikumību izvērtēšanu saistībā ar divreizējo Lato Lapsas aizturēšanu un viņu tiesā sniegtajām melīgajām liecībām: atbildi uzticēts sniegt virsprokurorei Viktorijai Opincānei, kura paziņojusi - nav pārsūdzams ne prokuratūras lēmums DP darbinieku rīcības izvērtēšanu nodot DP priekšniekam, pēc kura rīkojuma viņi visticamāk rīkojušies, ne arī šis viņas lēmums, kuram esot tikai informatīvs raksturs.
Kā Pietiek jau informējis, Lato Lapsa ģenerālprokuroram kā nepamatotu un prettiesisku bija pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora Jāņa Mināta lēmumu. Prokurors bija nolēmis iesniegumu, kurā minēta virkne Drošības policijas darbinieku noziedzīgu darbību, nodot izvērtēšanai pašas Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam, ar kura ziņu šīs darbības, visticamākais, tikušas veiktas.
Šo lēmumu, turpinot Latvijā izplatīto praksi, kad kādas struktūras darbinieku noziegumus tiek uzdots izvērtēt šai pašai struktūrai, prokurors Mināts bija pieņēmis, uzskatot, ka tieši Mežviets esot īstā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizēt pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minētajiem faktiem.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis, pieņemot šādu lēmumu, bija pat norādījis, ka prokuratūru Drošības policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadījumā neinteresēšot, - prokurora lēmumā minēts, ka par pārbaudes rezultātiem Drošības policijai vajadzētu ziņot tikai un vienīgi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratūrai.
Šāds lēmums tika pieņemts, kaut arī Lato Lapsas iesniegums sniedza skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot. Iesniegumā bija minēti trīs Drošības policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis.
Kā zināms, lai nepieļautu "savējo" saukšanu pie atbildības, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes bieži izmanto šādu metodi - ziņas par kādas struktūras darbinieku iespējamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudīšanai šai pašai struktūrai. Gandrīz vienmēr šādos gadījumos pie atbildības neviens netiek saukts.
Lai gan Lato Lapsas sūdzība par prokurora lēmumu bija iesniegta tieši ģenerālprokuroram, tomēr Kalnmeiers no lemšanas šai jautājumā, kas viņu varētu konfrontēt ar Drošības policijas vadību un tās interesēm, ir izvairījies, - tā vietā Lato Lapsas sūdzība ir tikusi nodota Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurorei Opincānei.
Opincāne Kalnmeiera vietā nu ir oficiāli paziņojusi, ka prokurora Mināta lēmums, pārsūtot iesniegumu par DP darbinieku prettiesiskām darbībām izvērtēt pašas DP priekšniekam, vienkārši neesot pārsūdzams. Interesanti, ka virsprokurore šādu atzinumu sniegusi bez jebkādām atsaucēm uz kādiem normatīvajiem aktiem.
"Informēju Jūs, ka prokurora rīcība, pārsūtot Jūsu iesniegumu izskatīšanai pēc piekritības, nav pārsūdzama. Pārsūdzams būs Jūsu iesnieguma izskatīšanas rezultātā pieņemtais nolēmums," teikts virsprokurores parakstītajā paziņojumā. Turklāt drošības dēļ Opincāne norādījusi, ka nekādā gadījumā neesot pārsūdzams arī šis viņas atzinums, jo "šai atbildei ir skaidrojošs raksturs un tās pārsūdzēšana normatīvajos aktos nav paredzēta".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
