Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kādu spēli spēlēsim?

Jānis Miezītis
21.02.2016.
Komentāri (38)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēdz teikt, ka dzīve ir kā spēle un katrai spēlei ir savi noteikumi. Tad nu domās uzspēlēsim šādu spēli. Kādas dziļas un pietiekoši platas upes vienā krastā uzaicināsim nostāties desmit vīrus, bet otrā upes krastā noliksim desmit miljonus eiro. Katrs, kurš pārpeldēs upi, saņems vienu miljonu. Papildus vēl izdalīsim šiem vīriem ķēdēs iestiprinātas svaru bumbas, kuras pieslēdzot sev pie kājām, upes pārpeldēšana kļūst neiespējama. Vai atradīsies kāds, kurš labprātīgi būs ar mieru pie savas kājas šādu svaru bumbu pieķēdēt? Domāju, ka ne. Visi vīri pat nedomās ņemt rokās svaru bumbas, bet metīsies ūdenī un, draudzīgi viens otram piepalīdzot, peldēs pakaļ saviem miljoniem.

Un tagad izmainīsim spēles noteikumus. Katram no vīriem dosim iespēju brīvi un netraucēti pieķēdēt svaru bumbu pie kājas kādam no saviem kolēģiem un, pārpeldot upi, otrā krastā saņemt arī kolēģim paredzēto miljonu. Domāju, ka ar šādiem noteikumiem visticamāk visi vīri stāvēs upes krastā ar svaru bumbām pie kājām, bet miljoni tā arī paliks upes otrā krastā.

Kāpēc es šeit stāstu par tādu dīvainu spēli? Tāpēc, ka kaut kas līdzīgs šodien notiek Latvijā. Ļoti daudzi no mums cerībā personīgo labklājību palielināt uz citu rēķina ar augošu sajūsmu un izdomu kar klāt „svaru bumbas” saviem līdzcilvēkiem, saviem tautiešiem. Saeimā iekļuvušie deputāti, lai atstrādātu savai ievēlēšanai iztērēto personīgo un partijas sponsoru naudu, lai saglabātu savu priviliģēto stāvokli un nākotnē varbūt pat iekļūtu vēl labāk apmaksātos amatos, ir gatavi pieņemt tautas dzīvi apgrūtinošus vai pat tautai atklāti kaitējošus likumus un lēmumus, parakstīt valstiski neizdevīgus līgumus vai galvojumus un ignorēt visus iebildumus, protestus un konstruktīvus priekšlikumus, kas nāk no tautas.

Valsts pārvaldē strādājošie ierēdņi un citi birokrāti rūpēs par personīgo labklājību, baidoties pazaudēt savu darbu un cerot ar padevīgu kalpošanu veiksmīgi kāpt tālāk pa karjeras kāpnēm, ir gatavi jebkuru pieņemto, valstij vai tautai neizdevīgo likumu vai lēmumu bez iebildēm iestrādāt konkrētos noteikumos, nolikumos, projektos. Valsts kontroles iestādēs strādājošie, lai atpelnītu savas salīdzinoši labās algas un saglabātu savus amatus, rūpīgi kontrolē, lai visi, tai skaitā arī paši nejēdzīgākie noteikumi tiktu izpildīti un visas nejēdzīgās prasības ievērotas, kā arī par šo prasību nepildīšanu bargi soda vainīgos. Tikai šī kontrole un sodīšana bieži vien ir visai dīvaina. Kontrolieri nikni soda un apkaro visus tos, kuri savas paviršības, aizmāršības, likumu nezināšanas un citu līdzīgu iemeslu dēļ nav laikā izpildījuši vajadzīgās formalitātes vai valsts kasē iemaksājuši dažus desmitus vai simtus eiro, bet tur, kur valsts kasei iet garām vai no valsts kases aizplūst miljoni, šie kontrolieri nez kādēļ neiejaucas.

Savukārt vesela politologu, sabiedrisko attiecību speciālistu, žurnālistu armija cerības uz savu personīgo labklājību saista ar iztapīgu pastāvošās sistēmas cildināšanu, valstij un tautai kaitīgo nejēdzību attaisnošanu vai noklusēšanu, tolerances sludināšanu un „politkorektu” apzīmējumu piemeklēšanu tam visam. Visbeidzot sabiedrības zemākie slāņi naivā cerībā, ka arī „uz viņu ielas kādreiz būs svētki”, klusā padevībā un paklausībā, cenšoties nelēkt acīs augstāk stāvošajiem, vada savu nožēlojamo eksistenci.

Katrs noziedzīgs, nesaimniecisks, kādu šauru pašmāju vai ārzemju aprindu vajadzībās un interesēs pieņemts un dzīvē ieviests likums vai lēmums ir traucējums un apgrūtinājums Latvijas izaugsmei un attīstībai. Mēs, domājot tikai par personīgo labumu un izdevīgumu, cits citam pie kājām pieķēdējam neredzamas svaru bumbas, bet kopējā valsts un tautas labklājība tā arī paliek neaizsniedzama tur „upes viņā krastā”.

Vai notiekošajā vajadzētu vainot latviešu tautu? Noteikti nē! Tā vienkārši notiek un notiks ar jebkuru tautu, kad tās apziņā būs iznīcināts nacionālisms. Kad nacionālā vienotība un kopība kā vērtība tautas apziņā būs aizstāta ar globālisma propagandas sludināto naudas kultu un patērētāja filozofiju.

Bet, ko lai dara? – jūs jautāsiet. Mums taču nav savas nacionālas valsts, kur mēs visi vienoti, cits citam piepalīdzot, varētu peldēt pāri laika upei pretim mūsu kopējai valsts un tātad arī savai personīgajai labklājībai. Ko tad īsti vajadzētu darīt tieši tagad un tieši šajos konkrētajos apstākļos?

Ir jau publiskajā telpā izskanējuši daudzi it kā labi domāti priekšlikumi, sākot no jaunas politiskās partijas dibināšanas, Saeimas deputātu kandidātu rūpīgāku izvērtēšanas un beidzot ar vainas meklēšanu pašiem sevī. Neviens gan necenšas īpaši konkretizēt, kāda tad ir tā „mūsu visu kopēja vaina”, kas sevī jāsameklē, un kā tad īsti tā ir jāizlabo. Parasti visi tautas pamācītāji aprobežojas ar vispārīgām frāzēm par tautas zemo politisko aktivitāti, politisko tuvredzību, naivu uzķeršanos uz politiskā populisma makšķeres u.t.t. Bezkaunīgākie no viņiem nekautrējas visai latviešu tautai piedēvēt iedzimtu, it kā latviešu mentalitātei vien piemītošu slinkumu, stulbumu, debilumu, nespēju patstāvīgi vadīt valsti. Neapspriedīsim šoreiz šo mums klaji naidīgo demagoģiju, kuras aplamību saprot katrs, kurš kaut nedaudz ir iepazinis latviešu tautas vēsturi, bet padomāsim, ko tad īsti mēs darām nepareizi un ko mums (nevis visiem kopā, bet tieši katram atsevišķi) vajadzētu darīt savādāk.

Jūs teiksiet – ko gan es viens varu izdarīt? Mana rīcība taču neko nemainīs.Es viens taču nevaru cīnīties pret sistēmu. Ko tas dos, ja es.... u.t.t. Bet ir tāds teiciens: „Izdari tu to savu darbu, cik vien labi spēj, bet rezultātus atstāj Dieva ziņā.” Pārfrazējot šo domu, es gribētu teikt, ka mums ir jādara tas, ko mēs katrs personīgi varam izdarīt, un nevajag domāt un spriedelēt, ko tas dos un vai tas ko spēs mainīt. Rīkosimies pēc savas sirdsapziņas un pārliecības, nevis laiposim, meklēsim kompromisus ar ļaunumu vai klusēdami nolīdīsim malā. Un otrādi – nedarīsim to, ko mēs varam nedarīt, ja šī darbība neatbilst mūsu pārliecībai. Neliksim važas viens otram ap kājām, ja varam no tā izvairīties.

Rīgā ir notikušas dažādas pret valdības aplamajiem, tautai kaitējošajiem likumiem un lēmumiem vērstās protesta demonstrācijas. Tajās parasti piedalās tikai daži simti vai pat tikai daži desmiti cilvēku. Bet ko pārējie? Pārējie domā - ko nu es tur iešu, tāpat jau nekas nemainīsies. Bet tu aizej! Izdari to, ko tu vari izdarīt! Neviens tev par to galvu nenoraus, un gabals arī tāpēc no tevis nenokritīs. Tu būsi izdarījis kaut ko savai pārliecībai atbilstošu, un, lai kādi tur būtu vai nebūtu rezultāti, tev vismaz būs apziņa, ka tiki izdarījis visu, kas ir tavos spēkos, lai aizstāvētu savas intereses. Savu pārliecību tu būsi paudis ar reālu darbību, nevis tikai ar tukšu pļāpāšanu un dūres vīstīšanu kabatā. Un nepaliec vienaldzīgs arī tad, ja tavi līdzcilvēki protestē pret netaisnībām un nejēdzībām, kas uz tevi šobrīd tiešā veidā neattiecas. Piemēram, ja mediķi un slimnieki protestē pret zemo finansējumu medicīnai vai pensionāri protestē pret niecīgajām pensijām, bet tu neesi ne slimnieks, ne pensionārs. Atceries kaut vai to uzrakstu uz kāda sena kapakmeņa: „Kas Tu esi, tas es biju, kas es esmu, tas Tu būsi!”

Tiek vākti paraksti dažādiem ierosinājumiem un protestiem, ko iesniegt Saeimā. Un atkal daudzi domā – tie priekšlikumi jau ir labi, bet tāpat no tā nekas nemainīsies. Un varbūt tā parakstu vākšana vispār ir tikai tāda „tvaika nolaišana”, kāpēc gan man tur piedalīties? Bet tu piedalies! Ja jau reiz piekrīti šim priekšlikumam vai protestam, tad arī izdari visu, kas ir atkarīgs personīgi no tevis, lai virzītu to uz priekšu! Neviens cits tavā vietā to nevar izdarīt.

Mēs ikdienā sastopamies ar dažādām nejēdzībām un netaisnībām no valdošo institūciju vai atsevišķu amatpersonu puses. Visbiežāk mēs ciešam zaudējumus, pazemojumus un klusējot samierināmies ar to visu. Bet tā nevajag darīt. Šīs nejēdzības ir jānodod atklātībā, lai arī citi cilvēki uzzina šo bēdīgo pieredzi un domā, kā no tās izvaiarīties. Ja tev pašam nav iespēju vai prasmes to izdarīt, tad nodod šo informāciju tiem, kas to spēj un prot!

Padomā par to, cik daudz laika tu izšķied, truli blenžot televizora ekrānā vai bezmērķīgi kaut ko spēlējot un klaiņojot internetā. Kāds no tā ir ieguvums? Ko tev ir devusi šāda „izklaide”? Pamēģini samazināt šo izklaidi vismaz par ceturtdaļu un šo laiku izmantot, lai dziļāk iepazītu savas tautas vēsturi un tās garamantas, kas latviešu tautai ir palīdzējušas iziet cauri gadsimtiem. Akli nepakļaujies tiem, kuri tev cenšas iestāstīt, ka nacionālās kopības ideāli ir kaut kas stulbs un novecojis. Aizstāvot šos ideālus, miljoniem cilvēku visā pasaulē ir lējuši asinis un ziedojuši savas dzīvības. Viņi nebija muļķi. Atceries, tu nekad nevarēsi būt lielāks krievs par pašiem krieviem vai lielāks anglis par pašiem angļiem. Tu vari augt un attīstīt savu personību un intelektu tikai kā latvietis. Un tā ir unikāla iespēja, kādas nav nevienai citai tautai.

Nāk kārtējās vēlēšanas, un cilvēki viens otram saka – nav jau par ko vēlēt, tie paši vēži un .... iet uz vēlēšanām. Arī tu. Un vēlēšanās tu nodod savu balsi par „mazāko ļaunumu”. Bet tāda „mazākā ļaunuma” jau nemaz nav! Tu esi nodevis savu balsi par ļaunumu un pēc tam pats brēc, kad šis ļaunums tev kož. Tāpēc, ja nav par ko balsot, tad nebalso! Nevis met urnā tukšas aploksnes vai pārsvītrotus biļetenus, bet vispār nepiedalies tādās vēlēšanās! Jo valdošajam režīmam svarīgs ir nevis tas, ko tu tur iemetīsi urnā, bet gan tas, lai tu ar savu dalību apliecini, ka uzskati šīs vēlēšanas par godīgām un demokrātiskām. Un, lai kas arī tur uzvarēs vai neuzvarēs, ja nebūsi piedalījies, tava sirdsapziņa būs tīra.

Tu nebūsi nodevis savu balsi par tiem, kam tu neuzticies un kuru godīgumu vai prāta spējas apšaubi. Tu nebūsi to vidū, kas ir izrakstījuši demokrātijas mandātu ļaunumam valdīt pār Latviju. Tu iesi uz vēlēšanām tad, kad būs par ko balsot. Kad varēsi izvēlēties no labākajiem labākos, nevis no ļaunākajiem „mazāk ļaunos”. Lai tas notiktu, partokrātiskā vēlēšanu sistēma Latvijā jānomaina ar demokrātisku vēlēšanu sistēmu, un to var panākt, tikai boikotējot šo partiju rīkoto vēlēšanu farsu.

Lieki man te ir aicināt deputātus nebalsot par likumiem un lēmumiem, kuri ir pretrunā ar viņu sirdsapziņu un valsts vai tautas interesēm Šim netīrajam „darbam” viņi jau iepriekš ir piekrituši, jo citādi neviena valdošā partija viņus uz deputātu krēsliem nevirzītu. Arī lielai daļai no ministrijās un citās valsts iestādēs sēdošajiem birokrātiem vairāk patīk tīksmināties par personīgo nozīmīgumu, izbaudīt varas apziņu, akli pildīt augstākstāvošo pavēles un priecāties par šādi nopelnīto naudu nekā ieklausīties savas sirdsapziņas balsī vai padomāt par savu tautu un valsti. Un tomēr viņiem ir iespējas savas kompetences robežās mīkstināt vai pat neitralizēt „no augšas” saņemtos valstij un tautai nelabvēlīgos lēmumus un likumus, padarot to izpildi mazāk sāpīgu.

Visvairāk sava darbība būtu jāpārskata tiem, kuri caur masu saziņas līdzekļiem īsteno tautas muļķošanu, valdošā režīma sastrādāto nejēdzību slēpšanu un attaisnošanu. Vai jums pašiem nemetas šķērmi, sacerot slavinājumus tiem „veiksmes stāstiem” un „straujajai Latvijas ekonomikas attīstībai”? Vai jūs uzskatāt, ka ar viltīgām procentu spēlītēm un IKP analīzēm iestāstot nabadzībā iedzītajai tautai visas tās muļķības par neesošo progresu, jūs būsiet paveikuši kaut ko nozīmīgu, kaut ko tādu, kā dēļ ir vērts dzīvot pasaulē? Nu nekļūs te neviens ne par kapeiku bagātāks no jūsu sacerētajām slavas dziesmām! Tikai tautas aplaupītāji jūsu uzburto optimistisko ilūziju aizsegā varēs netraucēti turpināt savus melnos darbus.

To pašu var teikt par jūsu centieniem slēpt no tautas un attaisnot visas tās augstos krēslos sēdošo neliešu pastrādātās nelietības. Nu nevajag tam visam piemeklēt „politkorektus” apzīmējumus un iespējami cēlākus attaisnojumus! sauciet lietas īstajos vārdos un stāstiet tautai to patiesību, kuru jūs paši ļoti labi zināt! Vai tiešām tās izkalpošanās tieksmes un naudas kāre ir tik nepārvarama? Jo veiksmīgāk kāda pret tautu pastrādāta nelietība vai noziegums tiek noslēpts, jo graujošākas sekas tas rada. Katrs neatklāts noziegums veicina jaunu noziegumu rašanos.

Visi mēs vienlīdz vēlamies drošu, pārtikušu un laimīgu dzīvi sev un saviem bērniem uz šīs zemes. Un šo mērķi var sasniegt kopīgiem spēkiem. Tas, kas rada savstarpējo neuzticēšanos, nesaskaņas un sanaido, ir tikai pastāvošās sistēmas diktētie spēles noteikumi, kuri, iekārdinot mūs ar iluzorām uzvarētāju balvām laika upes otrā krastā, pārvērš mūs no vienotas tautas par savstarpējās cīņās un sacensībās novājinātu vienpatņu baru. Tajā pašā laikā ir tautas, kas, īpaši neafišējot savu nacionālo vienotību un savstarpējo sadarbību, ļoti veiksmīgi sasniedz savus izvirzītos mērķus un labklājību. Tas, protams, tiek darīts uz visu pārējo globalizēto un savstrpējās cīņās iegrimušo vienpatņu rēķina.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...