Iesaki rakstu: 
Lasītāji jautā – ko īsti praktiski nozīmē Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kas stājas spēkā 17. oktobrī? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pārpublicējam oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis skaidrojumu – kad un kā tieši plānots atvērt „čekas maisus”.
Likuma grozījumu mērķis ir nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā, tādējādi radot iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šī režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātijas valsts attīstīšanu.
“VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā,” likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Publicējamo VDK dokumentu veidi
Likums cita starpā papildināts ar 7.2 pantu, kas noteic publicējamo VDK dokumentu veidus, to publicēšanas kārtību un termiņus.
Līdz šī gada 31. decembrim Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē jāpaspēj publicēt digitalizētas:
LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas;
LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku;
LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku;
LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku;
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 “Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja” aprakstus pilnā apjomā.
Sākot ar 2019. gada 1. maiju, Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publiskos arī citus tā glabāšanā nodotos digitalizētos VDK dokumentus un netieši ar VDK saistītus dokumentus:
LPSR VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālus;
no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietu, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnālu;
LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, kartotēkas un citus VDK dokumentus;
LPSR VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju un LPSR Ministru padomi;
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus;
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā iekļauto ar VDK saistīto Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas amatpersonu personas lietas;
LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus;
Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentus un ar šīm organizācijām saistītās lietas.
VDK darbinieku un informatoru datus publiskos pilnībā
Nosakot turpmāko VDK dokumentu glabāšanas un izmantošanas kārtību, grozījumi likumā paredz, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kuri nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, personām, kuras nav VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītas personas. Dokumenti, kas satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām. Likuma grozījumi paredz, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.
Savukārt likuma 7.2 panta otrā daļa paredz, ka VDK darbinieku, informatoru un ar VDK darbību saistīto amatpersonu dati, kas ietverti VDK dokumentā, tajā skaitā tādi sensitīvi personas dati, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību pie politiskās organizācijas, arodbiedrības un reliģisko pārliecību, ir publicējami pilnībā.
Kas šī likuma izpratnē uzskatāmi par VDK darbiniekiem, informatoriem un ar VDK darbību saistītām personām, definēts 3. pantā:
VDK darbinieki ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki – personas, kuras devušas piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus;
VDK informatori ir personas, kuras, nebūdamas VDK darbinieki, apzināti sadarbojušās ar VDK, lai slepeni sniegtu informāciju par citām personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus;
par VDK informatoriem atzīstami VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji un uzticības personas;
ar VDK darbību saistītās amatpersonas ir Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonas, kuras savu amata pienākumu ietvaros kontrolēja, pārraudzīja un nodrošināja VDK darbību, deva pavēles, uzdevumus, rīkojumus VDK, orientēja to uz konkrētu darbību veikšanu vai kuras minētas netieši ar VDK darbību saistītos dokumentos.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus nepiemēros
Vienlaikus likuma 7.2 panta sestajā daļā ir noteikts, ka VDK darbinieku, informatoru un ar VDK darbību saistīto amatpersonu datu publiskošanai netiks piemērotas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā1 noteiktās datu subjekta tiesības, piemēram, pieprasīt informāciju par savu personas datu apstrādi (piekļuves tiesības), labot un dzēst savus personas datus vai ierobežot to apstrādi.
Likuma 7.2 panta trešā daļa deleģē Latvijas Nacionālo arhīvu veikt VDK dokumentu izpēti, atlasi publicēšanai, apstrādi, tajā skaitā nepublicējamo personas datu aizklāšanu, papildināšanu ar zinātniskajiem komentāriem, skaidrojumiem un lietās par sadarbības fakta konstatēšanu taisīto spriedumu rezolutīvajām daļām.
Publicējot dokumentus, kuros minēti VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītas amatpersonas, Latvijas Nacionālais arhīvs zinātniskajos komentāros un skaidrojumos sniedz savā rīcībā esošo papildu informāciju par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti.
Kārtību, kādā tiks nodrošināta piekļuve Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publiskotajiem datiem, noteiks Ministru kabinets.
1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
