Iesaki rakstu: 
Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Ielūkojoties 100 lielāko nodokļu maksātāju sarakstā, redzams, ka ārkārtas stāvoklis būtiski negatīvi ir ietekmējis tikai Air Baltic un Starptautisko lidostu Rīga, turpretī daudziem citiem uzņēmumiem noteikti ir iemesls vēlēties ārkārtas stāvokļa pagarināšanu vēl un vēl – piemēram, visi kurjeru pakalpojumu sniedzēji, kas pat nespēj laikus veikt visas piegāde, datoru un video/audio iekārtu tirgotāji... Respektīvi, viedoklis, ka ārkārtas stāvoklis būtiski samazinās nodokļu ieņēmumus un valdībai tāpēc būs jādomā par ārkārtas stāvokļa atcelšanu, nav pamatots.
Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija C-19 sakarā nav būtiski mainījusies, ārkārtas stāvokļa nosacījumi tiek mīkstināti (14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju 12.02.2020. ir 0, bet šodien – 6 (19.05.2020.). Ja jau, valdībasprāt, situācija atļauj mīkstināt ierobežojumus, tad nav saprotams, kāpēc, piemēram, sabiedriskajā transportā visiem nu ir jānēsā maskas – vai tad to nevajadzēja noteikt jau pašā sākumā?
No vienas puses, bailes no C-19 ir būtiski mazinājušās – to pierāda kaut vai cilvēku un auto skaits uz ielām, no otras – pat viens ar C-19 saslimušais, kurš nesēž pašizolācijā, ir drauds (un tādi noteikti ir), un, protams, arī tie miljardi, kas ir paredzēti dīkstāves pabalstiem un ārkārtas stāvokļa seku mazināšanai.
Tieši ar ārkārtas stāvokli saistītās naudas sadale, manuprāt, ir vislielākais šķērslis ārkārtas stāvokļa atcelšanai, jo tā ir jāsadala un jāsadala tā, lai arī dalītājs nepaliktu bešā. Ja kāds joprojām tic, ka Brīvības bulvāra 36. namā kādam rūp ārpus tā esošo cilvēku veselība un labklājība, – nu ticiet vien tālāk.
Bet nu pieņemsim, ka visiem tautas kalpiem Latvijas iedzīvotāju veselība un labklājība ir vienīgais, par ko tie spēj domāt. Ja tā, tad ārkārtas stāvokli varētu atcelt, ja:
- 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju ir 0. Gan jāpiebilst - ar priekšnosacījumu, ka C-19 testi ir vispārpieejami (bez maksas ir pieejami visiem, kuri vēlas), jo, ja testi tiek veikti tikai tiem, kam ir simptomi vai smagi simptomi – tad visa Latvijas lepnā statistika ir kaķim zem astes. Bet ko darīt, ja C-19 atkal par sevi atgādina – atkal jāievieš ārkārtas stāvoklis?
- tiek atklātas efektīvas zāles vai vakcīna C-19 ārstēšanai – zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt (kā gadījās Itālijā un Spānijā). Rezultāti šajā virzienā jau esot, bet vēl jāveic klīniskie testi, kas nav ātrs process – sekojoši, tuvākajā laikā zāļu un/vai vakcīnas nebūs.
- ar C-19 ir izslimojuši 70-80% iedzīvotāju - zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt.
Šis laikam ir vienīgais risinājums, kas ir gan puslīdz vadāms, gan pēc tam, kad tiks sasniegts, nesola jaunu C-19 recidīvu. Pēc būtības tā ir Zviedrijas pieeja. Daudzi šausminās ka mirušo skaits Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāks nekā, piemēram, Latvijā, bet cāļus skaita rudenī, respektīvi – kad ar C-19 būs izslimojuši šie 70-80% valsts iedzīvotāju, un tāds brīdis noteikti pienāks visām valstīm, jo C-19 pēkšņi nepazudīs.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
