Kad pie jums ierodas "zīmolu eksperti" ar uzplečiem
Apģērbu veikala īpašnieks15.11.2011.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Esmu apģērbu veikala īpašnieks. Mans veikals pārdod pasaules zīmolu vīriešu un sieviešu apģērbus un aksesuārus no pagājušo sezonu kolekcijām. Maksāju godīgi nodokļus. Neesmu vēl rakstījis nevienu rakstu ne uz avīzi, ne uz ziņu portālu. Bet tagad man ir interesants raksts, un es domāju, ka cilvēkiem varētu būt interesanti, kāpēc zīmolu drēbes maksā tik dārgi un kā un kādos līmeņos strādā mūsu Ekonomikas policija.
Es iegādājos drēbes no Outlet un Stock apģērbu vairumtirdzniecības gigantiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir oriģinālas pagājušā gada kolekcijas drēbes.
Divas – trīs nedēļas atpakaļ pie manis bija ieradusies Ekonomikas policija ar REACT.org pārstāvi (kurš it kā ir eksperts vairākos pasaules zīmolos). Viņi paņēma uz ekspertīzi aptuveni 50 apģērbus (~15 dažādi zīmoli), kuri, kā viņi domā, ir viltoti.
Viņiem esot aizdomas, ka es pārdodu viltotus zīmolus – tādus kā Hugo Boss, Armani, Prada utml. (noteikti viņus kāds ir atsūtījis). Pēc policijas teiktā, ekspertīze ilgs no 4 līdz 6 mēnešiem.
Es viņiem jautāju - ko man tālāk darīt? Uz ko viņi mierīgi atbildēja - tirgo tālāk.
Es jautāju policijas un REACT speciālistam, kur es varu uzzināt, vai drēbes ir viltotas vai oriģinālas? Kādus zīmolus var pārdot? Kādiem vajag speciālas atļaujas? Jo es uzskatu, ka viņi ir oriģināli un necik nav sliktāki par Stockmann un Plaza drēbēm.
No grāmatvedes un paziņas, finanšu speciālista, es zināju, ka par Latvijā reģistrētām preču zīmēm es varu uzzināt lrpv.lv (Patentu valdes datubāze) mājas lapā - kādus zīmolus var tirgot un kādiem vajag speciālas atļaujas un sertifikātus.
Kad viņiem teicu, ka vairāki zīmoli, ko viņi ņēma uz ekspertīzi, nebija atzīmēti lrpv.lv mājas lapā, viņi atbildēja, ka lrpv.lv strādā ļoti lēni un slikti.
Uz to es atkal prasīju - kā tad es varu zināt, kādi zīmoli ir patentēti Latvijā. Viņi teica, ka REACT.org pārstāv vairāk nekā 300 zīmolus un to ar katru dienu paliek vairāk un vairāk. Es prasīju - vai jums ir mājas lapa ar šiem sarakstiem? Knapi, bet atbildēja - react.org.
Es ātri iegāju viņu mājas lapā un pamanīju, ka viņi ņem uz ekspertīzi arī citus pasaules zīmolus, kuri nebija saraksta. Es jautāju - kāpēc? Uz ko viņi atbildēja, ka rodas aizdomas par viltojumu un ekspertīzi veiks triarobit.com intelektuālā īpašuma aģentūra.
Pēc nedēļas es saku pētīt triarobit.com mājas lapu un secināju, ka viņiem nav nekāda saraksta. Es viņiem saku rakstīt e-pastus. Es jautāju – kādi ir viņiem zīmoli, par kuriem viņi atbild Latvijā, kur es varu uzzināt, vai drēbes ir viltotas vai oriģinālas? Kādus zīmolus var pārdot? Kādiem vajag speciālas atļaujas? Uz to man atbildēja, ka tas ir komercnoslēpums.
Viņi nevar pateikt, kādus zīmolus viņi pārstāv. Kā arī to, ka viņi nav eksperti, ka to var izdarīt tikai pats ražotājs vai konkrēts pārstāvis Latvijā, kuru Latvijā vispār nav. Un secināt, vai drēbe ir oriģināla vai ne, ir pienākums pašam komersantam. Un sarakstes beigās pievienoja - zīmolu tirdzniecība Latvijā ir komersanta risks.
Galu galā, vismaz 4 mēnešus es palieku bez preces. Es joprojām nezinu konkrēti, kādus zīmolus var tirgot, kādus ne? Kādi apģērbi ir oriģināli vai ne, neviens man nepateiks.
Un sanāk, ka Ekonomikas policija var nākt laiku pa laikam un atņemt preci, kura viņiem liekas aizdomīga. Likt sodus un pat aizvērt veikalu - dēļ 60 „aizdomīgām” precēm.
Visdrīzāk, kāds viņus sūta pie mums. Esmu dzirdējis, ka daudz veikalu maksā ikmēneša un ceturkšņa maksājumus policijai, lai tie neņemtu „vismaz uz četriem mēnešiem drēbes uz pārbaudi”. Es neko viņiem nevaru un negribu maksāt, jo uzskatu, ka tas ir kā atļauts bandītisms.
Un te rodas jautājums, vai tirgot tālāk vai ne?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
