Kad ērti ir tikai novada vadībai, ne iedzīvotājiem
Jānis Leja, Carnikavas novada domes deputāts25.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar jūsmīgiem tekstiem un skaistām fotogrāfijām sociālajos tīklos Carnikavas novada vadība šonedēļ paziņoja par jaunā bērnudārza – PII “Piejūra” nodošanu ekspluatācijā. Te varēšot uzņemt 210 bērnus no visa jaunā novada – Carnikavas un Ādažiem. Bērnudārzu rindu novadā vairs nebūs. Tā saka vēl esošā novada vadība. Bet vai “jaunais, ērtais, modernais” objekts ir ērts arī esošā Carnikavas novada iedzīvotājiem vai tomēr tikai vadībai, kas jau kaļ plānus darbam “jaunajā novadā”?
Pa kreisi un vēlreiz pa kreisi
Jaunais PII “Piejūra” atrodas Carnikavas novada Siguļos – ciemā, kas atrodas starp Saulkrastu šoseju un jūru, “aiz Gaujas”. Iepriekš te bija Siguļu internātpamatskola, kura jau kādu laiku slēgta. Pašvaldība nevēlējās piedalīties internātskolas uzturēšanā, un šādas iestādes novadā vairs nav. Tika pieņemts lēmums skolas vietā izveidot bērnudārzu. Sākotnējās remonta izmaksas lēsa līdz 1,5 miljoniem eiro, kas beigās pieauga gandrīz trīskārt, pārsniedzot 4 miljonus eiro.
Tiem, kas smalki nepārzina Carnikavas novada teritoriju, paskaidrošu – Siguļu ciems atrodas novada tālākajā galā, ja raugās no Rīgas puses. Lai tajā nokļūtu, braucot pa Saulkrastu šoseju, ir jāveic kreisais pagrieziens. Mēs zinām, cik noslogota ir šī šoseja darba dienu rītos un vakaros. Tagad klāt vēl nāks desmitiem auto, kas vedīs bērnus uz bērnudārzu. Papildus tam būs arī bērnudārza personāla auto plūsma, jo, ticiet vai ne, bet normāla, regulāra sabiedriskā transporta te nav. Ja dzīvo Carnikavā un vēlies nokļūt Siguļos uz darbu, pērc auto.
Papildus tam – lai izbrauktu no Carnikavas uz jau minēto šoseju, arī jāveic kreisais pagrieziens ļoti bīstamā krustojumā, kur regulāri notiek avārijas. Kad nu laimīgi esi ticis uz šosejas, burtiski pēc dažiem simtiem metru, uzreiz aiz Gaujas tilta atkal stājies šosejas vidū un mēģini veikt kreiso pagriezienu. Zināms, ka šo krustojumu plānots pārveidot, kreiso pagriezienu tajā likvidējot. Tātad, lai aizvestu bērnus no Carnikavas uz Siguļiem, iedzīvotājiem būs jāveic vairāku kilometru garš apkārtceļš gar Ādažiem.
Ja strādā Rīgā (un būsim godīgi – lielākā daļa Carnikavas iedzīvotāju strādā Rīgā), tad ik rītu un vakaru jārēķinās ar vismaz stundu vai pusotru garu papildu “izklaidēšanos” automašīnā, papildu auto plūsmu gan uz šosejas, gan pašā Carnikavā, piesārņotāku gaisu ar izplūdes gāzēm un kaitējumu vietējiem iedzīvotājiem. Man gribētos teikt, ka ar bērnudārza izveidi Siguļos esam aizgājuši “tiktāl pa kreisi”, ka diez vai spēsim normāli atnākt atpakaļ.
Novads zaudēs nodokļu maksātājus un līdz ar to arī ienākumus
Carnikavā tāpat kā Ādažos bērnudārza rindas “kustība” ir saprotama tikai tiem, kas šo rindu “uztur”, proti – novada Izglītības nodaļas vadībai. Visiem pārējiem – vecākiem, deputātiem, ikvienam no malas – nekad nav bijis skaidrs, pēc kādiem kritērijiem bērns saņem vai nesaņem vietu Carnikavā esošajā bērnudārzā “Riekstiņš”. Man zināms pat gadījums, kad bērns vecuma grupā līdz 3 gadiem bija pirmais rindā, bet uzaicinājumu uz bērnudārzu tā arī nesaņēma. Kāpēc? Jo grupiņā uzņēma 13 vai 14 bērnus un tie, kas iekļuva šajā grupiņā, bija atzīmēti ar neskaitāmiem “prioritārajiem kritērijiem”. Kurš no kritērijiem ir galvenais vai svarīgāks par citu, – neviens nezina, vari tikai zīlēt.
Situācijā, kad uz rindu bērnudārzā gaida vairāki desmiti bērnu, jauna bērnudārza izveidošana, protams ir apsveicama. Tikai, kā jau minēju, – tas izvietots lielākajai daļai carnikaviešu neērtā vietā, radot papildus apgrūtinājumu. Pirms dažiem gadiem bija piedāvājums iegādāties zemi Kalngalē bērnudārza būvniecībai, bet domes vadošie to noraidīja, turpinot uzstāt uz Siguļu internātpamatskolas pārveidošanu PII vajadzībām.
Jā, var piekrist, ka uz Siguļiem būs ērti nokļūt jaunā novada iedzīvotājiem no Ādažiem, kur arī ir problēmas ar bērnudārzu pieejamību. Bet cik godīgi ir iztērēt Carnikavas iedzīvotāju nodokļos samaksāto naudu, lai sarūpēto pakalpojumu turpmāk izmantotu tie, kas objekta finansēšanā nav piedalījušies? Varbūt tā ir “paklanīšanās” jaunā, apvienotā novada iedzīvotājiem ar vēlmi piesaistīt sev vēlētājus?
Esmu pārliecināts, ka daļa carnikaviešu bērnus uz Siguļiem nevedīs tieši tādēļ, ka tas ir tālu un neērti. Ko viņi darīs? Deklarēsies Rīgā un vedīs bērnus uz turieni. Bet novads zaudēs finanses, jo samazināsies ieņēmumi no nodokļiem. Jāsaka, par laimi valdošā pozīcija apdomājās un nevirzīja izskatīšanai ideju, kura paredzēja izslēgt no rindas un nepiešķirt līdzfinansējumu auklei vai privātajam bērnudārzam tiem iedzīvotājiem, kuri atteiksies no vietas PII “Piejūra”. Jā, arī tāda ideja izskanēja, lai piespiestu “iemīlēt” jauno bērnudārzu.
Nobeigumā vien gribu piebilst – man prieks, ka Carnikavā ir jauns bērnudārzs, pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošana noteikti ir atbalstāma, bet konkrētā situācija man atgādina tādu padomju laika “padarīšanu”, sak’- mēs taču ceļu uzbūvējām, nu un kas, ka tas nekur neved, toties ir jauns un smuks. Kāpēc jums tas nepatīk? Ak, pa to nekur nevar aizbraukt? Toties piecgades plāns izpildīts.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
