Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zvejas kuģis “SENATOR”, agrākie kuģa nosaukumi “OTTO”, “PRESTLAND”, “DALBORG”, “OTTOR BIRTING”, “SAFCO EUDEAVOR”.

Norvēģija zvejas kuģi “OTTO” (pēc 2014. gada 12. septembra kuģa nosaukums “SENATOR”) 1998. gadā 27. novembrī iekļāva zvejas kuģu melnajā sarakstā, kuģis nekad nevar kvalificēties zvejas licences saņemšanai Norvēģijā. Kuģis pirms tam daudzkārtīgi bija pieķerts nelegālajā zivju zvejā.

Kuģis “SENATOR” par nelegālo sniega krabju zveju Norvēģijā arestēts 2016. gada septembrī un otrreiz 2017. gada 16. janvārī. Apmaksātais sods par 2016. gadu – 81 000,00 Norvēģijas kronas, par 2017. gadu – 1 190 000,00 Norvēģijas kronas (2019. gada 14. februāra Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums).

Latvijas jūras administrācija zvejas kuģim “OTTO” 2004. gada 1. maijā piešķir jaunu Savienības zvejas flotes reģistra numuru - CFR (Community Fleet Register) numuru, kas ir rupjš Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpums. Kuģim CFR numurs jau tika piešķirts 1991. gada 10. oktobrī Apvienotajā karalistē – GBR000B10272 un šo numuru nedrīkstēja mainīt.

2014. gada 19. augustā nodibināta SIA “North Star Ltd.” ar pamatkapitālu 3000,00 EUR. Vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Pēteris Pildegovičs.

2014. gada 12. septembrī SIA “North Star Ltd.” ar 3000,- eiro pamatkapitālu nopērk kuģi “SENATOR”, hipotēkas un citi apgrūtinājumi nav reģistrēti.

2014. gada 19. decembrī tiek pieņemta Regula Nr. 1836 par sniega krabju zveju, kurā par atskaites punktu kalpo Norvēģijas tiesību akti.

2015. gadā SIA “North Star Ltd.” īpašumā ir jau četri kuģi: “SENATOR”, “SOLVEIGA”, “SALDUS”, “SOLVITA”, hipotēkas un citi apgrūtinājumi nevienam kuģim nav reģistrēti, pamatkapitāls tas pats – 3000,- eiro. Secinājums: Latvijas valsts oficiālās iestādes šīs naudas izcelsme neinteresēja. Kurš investors jaunam uzņēmumam ar 3000,- EUR pamatkapitālu iedos 5 miljonus EUR četru kuģu pirkšanai, neprasot noformēt hipotēkas? Kur var sameklēt tādus naudas devējus, kuri bez garantijām vienkārši iedod naudu? Tātad eksistē atsevišķi līgumi ar īstajiem kuģu īpašniekiem, kas nav publiski pieejami.

2015. gada pārskatā SIA “North Star Ltd.” valstij samaksājuši - iedzīvotāju ienākuma nodoklī 8,10 tūkst. eiro, bet sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās 15,11 tūkst. eiro, tikai par diviem administratīvajiem darbiniekiem. Tajā pašā laikā tikai viena kuģa ar 30 cilvēku ekipāžu mēneša kopējā darba alga bija 43 400,00 eiro, četriem kuģiem mēnesī algās 173600,00 eiro, gadā ap 2 milj. eiro algās, bet no SIA “North Star Ltd.” kuģiem 2015. gadā Latvijas valsts budžets nebija saņēmis nevienu santīmu, jo reģistrēti bija tikai 2 darbinieki.

Mājas lapā http://www.seagourmet.no/ lasāms, ka galvenais partneris SIA “North Star Ltd.”- kuģu īpašnieks un operators piegādā SEAGOURMET NORWAY AS dzīvos sniega krabjus. Pēteris Pildegovičs ir valdes loceklis SEAGOURMET NORWAY AS, kuras 2015. gada apgrozījums 55, 360 milj. Norvēģijas kronas. Lielākais īpašnieks ar 40 % ir Pētera Pildegoviča brālēns Kirils Levanidovs, tātad Latvijā reģistrētais SIA “North Star Ltd.” un Norvēģijā reģistrētais SEAGOURMET NORWAY AS ir saistītie uzņēmumi (skaidrojums no akadēmiskās terminu datubāzes).

2016. gada 21. aprīlī uz zvejas kuģa “MĒMELE”, kas pieder SIA “Baltjūra - Serviss”, kurai īstie saimnieki ir Krievijas pilsētā Vladivostokā reģistrēta SIA “Polar”, bet manedžmentu veic Seišelu salās reģistrēts uzņēmums “Mayking Management Ltd.”, Barenca jūrā izlaižot jūrā krabju zvejas murdus bojā gāja kuģa apkalpes loceklis no Ukrainas. Uz kuģa apkalpē bija tikai Ukrainas un Krievijas pilsoņi. Latvijā Valsts ieņēmumu dienestam nodokļi tika maksāti tikai par 4 darbiniekiem, kaut gan uz četriem SIA “Baltjūra - Serviss” kuģiem kopā bija nodarbināti 120 jūrnieki (algās gadā ap 2 milj. eiro). Valsts kopbudžetā samaksāti tikai 20,24 tūkst. EUR, bet 2016. gada apgrozījums 8,08 milj. EUR.

2016. gada 30. aprīlī Latvijas zvērināta revidente Modrīte Johansone izsniedz pozitīvu Atzinumu, ka 2015. gada finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par SIA “North Star Ltd.” finansiālo stāvokli. Kāpēc revidentei neradās jautājums: “Vai jūrnieki gadu ir strādājuši bez algas?”

2017. gada 1. janvārī LR Valsts vides dienests zvejas kuģim “SENATOR” izsniedz zvejas licenci Nr. 2017D3426 sniega krabju zvejai Barenca jūrā Svalbāras arhipelāga ūdeņos. Licencē kuģa kapteinis ir Krievijas federācijas pilsonis Rafael Uzakov, kamanda 35 jūrnieki. Licenci paraksta VVD ģenerāldirektora vietniece Evija Šmite.

2017. gadā LR Valsts vides dienestā izsniegto sniega krabju zvejas licenci Nr. 2017D3426 kuģim “SENATOR”, Norvēģijas atbildīgie dienesti nosauc par “nederīgo licenci”, jo zvejas licenci Svalbāras arhipelāga ūdeņos varēja izsniegt tikai un vienīgi Norvēģijas zvejniecības iestādes.

2017. gada 16. janvārī Norvēģijas krasta apsadzes kuģi par nelikumīgu sniega krabju zveju arestē zvejas kuģi “SENATOR”. No jūras tiek izvilkti 2594 krabju murdi. Kuģi “SENATOR” konvojē uz Norvēģijas ostu Kirkenes.

2017. gada 20. janvārī (četras dienas pēc kuģa “SENATOR”aresta) tiek pieņemta Padomes Regula (ES) 2017/127 ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Šajā Regulā Latvijai karaliskā krabja zvejai ar murdiem minēti 11 kuģi, bet ir viena būtiska piebilde: Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

2017. gada 6. februārī laikrakstā “Dienas bizness” parādās Sandras Dieziņas raksts “Neļaut norvēģiem mūs izstumt”, kurā interviju sniedz Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits. Viņš paziņo, ka viena kuģa dīkstāve dienā sastāda 6 tūkst. EUR, bet četru kuģu dīkstāves izmaksas mēnesī 1 milj. EUR. Paskaidrojums: 2016. gadā, kad 4 kuģi strādāja ar pilnu jaudu, SIA “North Star Ltd.” gada apgrozījums bija 6 991 700 EUR. Balstoties uz Didža Šmita teikto, 2016. gadā SIA “North Star Ltd.”apgrozījumam vajadzēja būt vismaz ap 12 milj. EUR.

2017. gada 8. februārī laikrakstā “Dienas bizness” parādās Sandras Dieziņas raksts “Par kuģu dīkstāvi prasīs kompensācijas”, kurā interviju sniedz Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits. Mēnesī dīkstāve sastādīs 731 tūkst.eiro. Viņš piemin, ka augstākā iespējamā tirgus vērtība uz vienu kuģi 2016. gadā bija 10,076 milj. EUR, Latvijas 11 kuģiem provizoriski nozīmētu 110,84 milj. EUR apgrozījums gadā. Piebilde salīdzinājumam: SIA “North Star Ltd.” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2015. gadā sastādīja 20,26 tūkst. EUR. 2016. gadā SIA “North Star Ltd.” (faktiski reģistrēti 36 darbinieki) apgrozījums no četriem kuģiem (ekipāža uz viena kuģa – 30 jūrnieki, četriem 120 jūrnieki) bija 6 991 700 EUR, tātad uz vienu kuģi – 1 747 925 EUR, tātad 5,76 reizes mazāk nekā nosauca Didzis Šmits, bet kompensācijās no valsts prasīs gandrīz 6 reizes vairāk nekā faktiskie ienākumi.

2017. gada 10. februārī es, biedrības “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits, redzēdams šo blēdību apkrāpt valsti, nosūtu Zemkopības ministram Jānim Dūklavam vēstuli Nr. 01-01/18, saistībā ar sniega krabju zveju, kurā brīdinu par milzīgo krāpniecību krabju zvejas uzņēmumos, kurā grib ieraut Latvijas valsti, ka kuģi iesaistīti nelegālajā zvejā, krabju zvejas uzņēmumi apkrāpj valsti, nemaksājot nodokļus, kā arī ka Padomes regulas (ES) 2017/127 35. pants nosaka, ka Norvēģijai apgabalā ir suverinitāte un jurisdikcija minētā līguma robežās, bet atbildība karoga dalībvalstij. Norvēģija darbojusies juridiski korekti.

2017. gada 16. februārī Saeimas Ārlietu komisija pieņēma sekojošu lēmumu: “Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju viena mēneša laikā sagatavot un ārlietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus turpmākai rīcībai attiecībā par tiesisko instrumentu iespējamu izmantošanu”. Dokumenta Nr. TA-225-IP. Lemšanā piedalās J. Dūklavs, N. Riekstiņš, D. Šmits, A. Pildegovičs ( Pētera Pildegoviča brālis), I. Gailīte, L. Medina, Dz. Rasnačs, U. Augulis, K. Šadurskis, R. Kozlovskis, D. Lucaua, M. Kučinskis. Un tas viss notiek, lai glābtu vienas mazas zvejas privātkompānijas ar 3000,- EUR pamatkapitālu nelegālā zvejā arestētu kuģi, neskatoties uz Latvijas zivsaimnieku asociācijas prezidenta Inārija Voita iesniegto informāciju 2017. gada 10. februārī.

2017. gada 15. martā laikraksta “Dienas bizness” Sandras Dieziņas rakstā “Sniega krabju sāga vēl nebeidzas” minēts, ka Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi “SENATOR”, un kuģa aizstāvībā iesaistījies arī Eiroparlamentārietis Artis Pabriks. Vai tiešām Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta darbinieki nesaprasta, ka tā ir krāpniecība un naudas izspiešana no valsts budžeta? Paskaidrojums: Zivsaimniecības departamentā nav neviena darbinieka ar jūrniecības izglītību. Zemkopības ministrs viņus uzskata par kompetentiem jūrniecības lietās. Tāpēc notiek tas, kas notiek.

2017. gada 27. martā TV NET rakstā “Norvēģijā arestētā kuģa īpašnieks vēlas aktīvāku EK rīcību” Pēteris Pildegovičs paziņo, ka nodokļos budžetā ienesīs vairākus milj. EUR. Cik SIA “North Star Ltd.” nodokļus maksāja faktiski, minēts iepriekš.

2017. gada 4. maijā SIA “North Star Ltd.” zaudēja pirmās instances tiesu Norvēģijas Austrumu Finmarkas provinces administratīvajā centrā Vadso par uzliktā soda par nelikumīgo zveju Svalbāras arhipelāga ūdeņos - 1 190 000,00 Norvēģijas kronu atcelšanu. Latvijas ministrijām šim faktam vajadzēja darboties kā signālam, bet nekā.

2017. gada 27. aprīlī SIA “Johansone un partneri” zvērināta revidente Modrīte Johansone apstiprina, ka SIA “North Star Ltd.” 2016. gada finanšu pārskats dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu revidenta atzinumam, neskatoties uz to, ka uzņēmums savā finanšu pārskatā ir uzrādījis, ka pielietojis starptautiskajos ūdeņos izmantojama kuģa nodokļu aprēķina specifiku, algas nodokļa objekts ir ienākumu daļa šādā apmērā: virsniekiem – 2,5 mēnešu minimālo darba algu (2016. gadā – 950 eiro), savukārt pārejam personālam – 1,5 mēnešu minimālo darba algu apmērā (2016. gadā – 570 eiro). Šis ir Jūras transporta pamatnostādņu (2004/C 13/03) pārkāpums attiecībā uz zvejas kuģiem, ko apstiprina Finanšu ministrija 2019. gada 28. oktobra vēstulē nr. 4.1-6/4/5063 biedrībai “Latvijas zivsaimnieku asociācija”. Arī par 2017. gada finanšu pārskatu ir līdzīgs ieraksts (..) finanšu pārskats patiesi atspoguļo pārskata pamatā esošos darījumus un notikumus. Mūsu uzmanības lokā nav nākuši apstākļi, par kuriem būtu jāziņo (2018. gada 27. aprīlī). Bet kā ir ar to pašu zvejas kuģiem neatļauto, specifisko nodokļu aprēķinu, apkrāpjot valsts budžetu? Kā zvērināta revidente Modrīte Johansone to nekonstatē jau otro gadu pēc kārtas?

2017. gada 1. jūnijā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu Nr. 30.4-4.1.3/50799 par parādu piedziņu no SIA “North Star Ltd.” .

2017. gada 1. jūnijā LR Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu Nr. 6-12/75182 par SIA “North Star Ltd.” nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu.

2017. gada 3. jūlijā laikraksta “Dienas bizness” Sandras Dieziņas rakstā “Sniega krabju sāga var nonākt tiesā” Didzis Šmits uzskata, ka Latvijas valdībai jāvēršas pret Norvēģijas Karalisti Starpautiskajā tiesā Hāgā. Kāda nekaunība no Eiropas krabju zvejas asociācijas valdes locekļa puses, jo grib ieraut Latvijas valsti starptautiskā tiesvedībā par vairākkārt nelegālajā zvejā pieķerta un melnajā sarakstā iekļauta privātkuģa situāciju.

2017. gada 4. jūlijā notika valdības slēgtā sēde tā saucamajā “bunkurā” par tālākiem soļiem. Tika pieņemts lēmums: “Tieslietu ministrijai līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt pareizus uzstādījumus iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.” Valdība neprātīgi turpināja tērēt laiku un līdzekļus.

2017. gada 3. novembrī SIA “North Star Ltd.” pārdod kuģi “SOLVEIGA” uz Vladivostoku Krievijas Federācijā. Halogalandes Apelācijas tiesas materiālos LH-2017-144441 (17-144441AST-HALO) minēta kuģa cena - 1,1 milj. ASV dolāri. Domājams, ka kuģis atgriezās pie tā faktiskajiem īpašniekiem.

2017. gada 7. novembrī VID administrēto nodokļu parādu SIA “North Star Ltd.” 53 714,67 EUR Latvijas valstij nesamaksāja no trīs dienas iepriekš iegūtās samaksas par kuģi, tāpēc ka, Valsts ieņēmu dienests saskaņā ar Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 3. punktu nebija pieteikuši prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšanu Latvijas kuģu reģistrā, bet tikai LR Uzņēmumu reģistrā.

2017. gada 22. decembrī LR Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar vēstuli Nr. 1-8.1/253-DV vērsās pie Eiropas Komisijas par Savienības zvejošanas tiesību un interešu aizsardzību Svalbāras zvejas apgabalā. No Eiropas Komisijas saņēma 2018. gada 12. martā sagatavotu vēstuli C(2018) 1418 ar 64 punktiem, un kuru parakstīja komisārs Karmenu VELLA. Citāts no 43. punkta (..) Daudzi ES/dalībvalstu licencētie ES kuģi ir labi zināmi saistībā ar iepriekšējām NNN zvejas darbībām. Vairāki no tiem gadu gaitā ir vairākkārt arestēti Norvēģijā un citur. Vairāki no tiem ir bieži mainījuši nosaukumus un karogus, kas ir tipiska NNN kuģu uzvedība. Kuģis “SENATOR” ar Latvijas karogu pirms vairākiem gadiem saņēma notiesājošu spriedumu Norvēģijas Augstākajā tiesā par NNN zveju, toreiz tam bija cits nosaukums. Kuģis ir iekļauts melnajā sarakstā kopš 1998. gada un nekad nevar kvalificēties licences saņemšanai Norvēģijā. “Senator” tika arestēts arī 2016. gadā un tā reģistrētais īpašnieks un kapteinis piekrita samaksāt soda naudu. Kuģis ar Latvijas karogu “Dubna” 2016. gadā Norvēģijā tika divreiz arestēts, piespriežot naudas sodu. 60. punktā minēts, ka Komisijai nav pienākuma ierosināt tiesas procesu pret Norvēģiju. 28. un 46 punktā minēts, ka Latvija bija informēta, ka nav praktiskas un speciālas vienošanās ar Norvēģiju par specifisko karalisko krabju zveju Svalbāras zonā.

2018. gada 23. janvārī tika pieņemta Padomes regula (ES) 2018/120, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127, kurā atkal ir tāda pati piebilde, ka Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

2018. gada 10. maijā Latvijas Republika iesniedz prasību pret Eiropas Komisiju (Lieta T-293/18), (2018/C 240/61) atcelt Komisijas 2018. gada 12. marta vēstuli Nr. C(2018) 1418. Latvijas Republiku pārstāv I. Kucina un V. Soņeca.

2018. gada 2. jūlijā SIA “North Star Ltd.” zaudēja arī Norvēģijas otrās instances Halogolandes apelācijas tiesu par soda naudas atcelšanu.

2018. gada 6. augustā SIA “North Star Ltd.” pret Ināriju Voitu iesniedza prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par nepatiesu, godu, cieņu un reputāciju aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu.

2018. gada 4. septembrī no SIA “Baltjūra - Serviss” kuģa “KALMAR” Vidusjūrā mīklainos apstākļos ūdenī iekrita un noslīka trīsdesmit trīs gadus vecais ukrainis Dmitrijs Kravčenko, kurš Norvēģijā žurnālistiem bija sniedzis interviju par neciešamajiem darba apstākļiem uz krabju zvejas kuģa klāja. Latvijā ierosināta krimināllieta. Kravčenko atraitne kompensāciju acīmredzot nesaņems, jo Latvijas atbildīgajiem dienestiem SIA “Baltjūra - Serviss” Liepājā ofisa telpās nevienu nav izdevies satikt, jo tās visu laiku ir aizslēgtas, bet uz rakstiskiem pieprasījumiem vispār neatbild, jo uzņēmuma faktiskā vadība ir Krievijas pilsētā Vladivostokā.

2018. gada 26. oktobrī Latvijas zvērinātu revidentu asociācija ierosināja disciplinārlietu pret zvērinātu revidenti Modrīti Johansoni, kura veica SIA “North Star Ltd.” 2015., 2016. un 2017. gada finanšu pārskatu revīziju.

2018. gada 22. novembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis pieņem rezolūciju Nr. 7.8.5/2018-DOC-1294-922, kurā ministrijām pieprasa sniegt informāciju par uzņēmumiem, kas iespējams izvairās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi nodarbinot uz zvejas kuģiem trešo valstu pilsoņus. Saņēma sekojošas atbildes:

Iekšlietu ministrija – (..) zvejas kuģu robežpārbaudes netika veiktas, kas pēc būtības nozīmē, ka šie kuģi nav šķērsojuši Latvijas Republikas robežu. Paraksts - Ministrs R. Kozlovskis.

Finanšu ministrija – (..) detalizētāku informāciju par Valsts ieņemumu dienesta veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, kā arī par to rezultātiem nevaram sniegt. Paraksts - Valsts sekretāra vietnieka nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos p. i.- Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politikas departamenta direktore O. Bogdanova.

Satiksmes ministrija – (..) Darba tiesisko attiecību jautājumus, kurus neregulē Jūras kodekss, risina, piemērojot Darba likumu. Paraksts – Ministrs U. Augulis.

Labklājības ministrija – (..) Krievijas Federācijas, Ukrainas, Baltkrievijas pilsoņiem nodarbinātiem uz kuģiem attieas tās puses tiesību akti, zem kādas valsts karoga brauc kuģi. Tātad Latvijas tiesību akti. Paraksts – Ministrs J. Reirs.

Atbildēs nekā konkrēta, tipiska birokrātiska atrakstīšanās.

2018. gada 23. novembrī Sandras Dieziņas rakstā “Latvijas zvejnieki pret “troļļiem”. Kas īsti ir Latvijas aizstāvamie kuģi?” Pēteris Pildegovičs apgalvo, ka līdz 2016. gada 31. augustam ir noslēgti darba līgumi ar 99 darbiniekiem. Bet SIA “North Star Ltd.” 2016. gada pārskatā uzrādīti tikai 36 darbinieki. Tātad nodokļi aprēķināti tikai par 36 darbiniekiem, vēl piedevām pārkāpjot nodokļu aprēķināšanu, kas aprakstīts iepriekš.

2018. gada 20. decembrī pieci norvēģu žurnālisti: Siri Gedde-Dahl, Gunnar Thorenfeldt, Leif Stang, Ola Stromman, Hans Arne Vedlog, kuri veikuši kopējo žurnālistisko izpēti Norvēģijas Varanger pussalas ziemeļos izvietoto Batsfjordu, apgalvo, ka Batsfjorda kļuvusi par “pirātu ciematu”, ka uz SIA “North Star Ltd.” kuģa “SALDUS” nodarbināti jūrnieki no Indonēzijas, bet ar indonēziešiem verdziskus darba līgumus slēdzis Norvēģijā reģistrēts uzņēmums “Sea & Coast AS”, kura vienpersonīgs īpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir Pēteris Pildegovičs. Batsfjordas mērs Geir Knutsen, ieraugot noslēgto darba līgumu noteikumus uz kuģa “SALDUS” ar 18 stundu darba dienu un 6 stundu atpūtu, bet darba algu līdz 400 ASV dolāriem mēnesī, bijis ļoti pārsteigts par redzēto, ka nekad agrāk kaut ko tamlīdzīgu nav redzējis. Iepazinies ar indonēziešu darba līgumiem, prokurors Rudolf Christoffersen, kurš Norvēģijā darbojas kā Eiropas Savienības eksperts cīņā ar cilvēku tirdzniecību, uzskata, ka līgumi varētu būt cilvēku tirdzniecības klauzulas pārkāpums ar sodu līdz 15 gadiem cietumā.

2019. gada 14. februārī Norvēgijas Augstākā tiesa 11 tiesnešu sastāvā atstāja spēkā soda naudu 1 190 000,- Norvēģijas kronas par SIA “North Star Ltd.” nelikumīgo sniega krabju zveju un 200 000,-. Norvēģijas kronas ir jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

2019. gada 15. februārī Pēteris Pildegovičs nodibina ar to pašu 3000,- EUR jaunu SIA “Arctic Trawlers Ltd.”, kurā viņš ir arī vienīgais īpašnieks un valdes loceklis. Adrese tā pati, kas SIA “North Star Ltd.”.

2019. gada 20. februārī Zemkopības ministrijas Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisija, protokols Nr. 4.1-13/1/2019 , SIA “Arctic Trawlers Ltd.”, kuras vienīgais īpašnieks ar 3000,- EUR pamatkapitālu ir Pēteris Pildegovičs, izsniedz jaunu licenci zvejai starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras. Komisijas loceklis Inārijs Voits balso pret un to pamato, ka Pēteris Pildegovičs, kā uzņēmuma SIA “North Star Ltd.” ir vairākkārt iesaistījies nelegālajā zvejā un krāpniecībā. Komisijas priekšsēdētājs, Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs tos neņem vērā kā nebūtiskus.

2019. gada 18. martā SIA “Arctic Trawlers Ltd.” vēstulē Zemkopības ministrijas valsts sekretārei Dacei Lucaua paziņo, ka zvejas kuģa “SALDUS” pārdošana no SIA “North Star Ltd.” Ir jāsaskaņo ar pārejiem kuģa īpašniekiem, kaut gan visos oficiālajos dokumentos Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā, LURSOFT izvērstajā analīzē Pēteris Pildegovičs minēts kā vienīgais SIA “North Star Ltd.” 100 % pamatkapitāla 3000,- EUR īpašnieks un labuma guvējs. Iznāk, ka Pēteris Pildegovičs nav reālais kuģa īpašnieks un turpina mānīt oficiālās valsts iestādes, jo vēstulē par kuģa īpašniekiem runā daudzskaitlī.

2019. gada 27. martā Zemkopības ministrijas Zvejniecības komecdarbības licencēšanas komisija, Protokols Nr. 4.1-13/3/2019 piekrīt jaunas licences izsniegšanai zvejai starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras. Jo Komisijas priekšsēdētājs, Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs neņem vērā komisijas locekļa Inārija Voita, kas balso pret licences izsniegšanu, sniegto informāciju, ka Pēterim Pildegovičam uz 26.03.2019 ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 51 092,06 EUR, kas ir licencēšanas noteikumu pārkāpums, ka kuģis “SALDUS” par kuru gaida saskaņojumu no citiem kuģa īpašniekiem, pēc visiem Latvijā oficiāli reģistrētiem dokumentiem vienpersonīgi pieder viņam, un, ka redzamas krāpšanas pazīmes. Ričards Derkačs komisijā uzvedās kā Pētera Pildegoviča personīgais advokāts, ka viņam tas neinteresējot un uzņēmums ir pelnījis jaunu licenci.

2019. gada 4. aprīlī Latvijas zvērinātu revidentu asociācija paziņo, ka Finanšu ministrija zvērinātas revidentes Modrītes Johansones disciplinārlietas izskatīšanas termiņu pagarinājusi līdz 2019. gada 26. oktobrim.

2019. gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests SIA “North Star Ltd.” uzsāka pārbaudi par iespējamo nodokļu nemaksāšanu un aprēķināja soda naudu vairākos simtos tūkstošos eiro, bet dīvainā kārtā pēc mēneša tos atcēla, pat izsniedza tonnāžas nodokļa maksātāja (TMT) statusu, kas ir rupjš Jūras transporta pamatnostādņu (2004/C 13/03) prasību pārkāpums. Kā Valsts ieņēmumu dienests nekonstatē acīm redzamo krāpniecību ar nodokļu aprēķinu, kas redzama 2016. un 2017. gada pārskatos, ka četru kuģu 120 jūrnieki strādājuši visu gadu bez algas?

2019. gada 27. maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja SIA “North Star Ltd.” prasību pret mani, Ināriju Voitu.

2019. gada 18. jūnijā uzsākts biedrības “Eiropas krabju zvejas asociācija” (European Crabbing Association - dibināta 18.10.2012), kurā bija tikai divi Latvijas juridiskie biedri - SIA “North Star Ltd.” un SIA “Baltjūra - Serviss ” likvidācijas process.

2019. gada 1. jūlijā SIA “North Star Ltd.” Rīgas apgabaltiesā iesniedza Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. maija spriedumu.

2019. gada 18. decembrī Valsts ieņēmumu dienests ar paziņojumu Nr. 8.7-4/1640 apstiprina, ka SIA “North Star Ltd.” anulēts 2019. gadā piešķirtais TMT statuss. Nodokļu nemaksāšanas lieta atklāta, jo VID atsaucoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu neizpauž. Vai tiešām vairāk nekā pusmiljons EUR uzrēķinātais sods 2019. gada pavasarī atkal ies secen nodokļu krāpniekam? Kā tas ir iespējams?

2019. gada 20. decembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēgija noraidīja SIA “North Star Ltd.” prasību pret mani, Ināriju Voitu par nepatiesu, godu, cieņu un reputāciju aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu. 2020. gada 21. janvārī lēmums stājās likumīgā spēkā. Tātad tiesa pilnā apjomā piekrita, ka manis sniegtā informācija ir patiesa.

2020. gada 30. janvārī Eiropas Savienības Vispārējā tiesa noraidīja Latvijas prasību attiecībā uz zvejas tiesību aizstāvību sniega krabju zvejas lietā. Prasības Lieta T-293/18 (sk. Hronoloģijas 32. punktu, kad iesniegta prasība). Latvijai jāsedz tiesāšanās izdevumi, kā arī jāatlīdzina EK tiesāšanās izdevumi.

Nobeigumā

Vai tiešām neviens Latvijas administratīvais darbinieks nelasa, ka Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. Ka Norvēģijai ir suverenitāte un jurisdikcija.

Ja jautājums tiks uzdots Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniekam Ričardam Derkačam, Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijas priekšsēdētājam, atbilde būs šāda - ka viņu interesē tikai nozvejotās tonnas, ka ar acīmredzamo krāpniecību, ar nodokļu nemaksāšanu lai nodarbojas citi dienesti, ka zvejas kuģi var pielietot īpašo nodokļu režīmu, ko nepieļauj Finanšu ministrija, ka var nodarbināt trešo valstu pilsoņus, nenoformējot darba līgumus un darba atļaujas darbam Latvijā.

Viņu pilnīgi neuztrauc, ka uz Latvijas karoga zvejas kuģiem starptautiskos ūdeņos pārsvarā strādā Ukrainas un Krievijas Federācijas pilsoņi, nemaksājot nodokļus, ka īstie īpašnieki nav Latvijā reģistrēta zvejas firma. Viņu neuztrauc ka zvejas uzņēmums ar četriem kuģiem nodokļus maksā tikai par diviem darbiniekiem.

Konstatēt, cik jūrnieku strādā uz katra kuģa var dažu minūšu laikā, jo Valsts vides dienestā atrodamas katra kuģa licenču kopijas, kuru 15. punktā norādīts komandas skaits.

Jūrnieku sastāvu un ieņemamos amatus var uzzināt ostā vai no katra kuģa komandas ruļļa, vai, pieprasot kuģa īpašniekam.

Trešo valstu pilsoņi bez darba atļaujām Latvijā pa tiešo lido uz konkrēto ostu, kur stāv zvejas kuģis, nešķērsojot Latvijas Republikas robežu. Latvijas ostās šie kuģi nav sastopami, tāpēc nevar vai negrib kontrolēt krāpniecību.

Ja jautājums būs Valsts darba inspekcijai par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu, atbilde būs šāda - ka nodarbināšanu bez darba atļaujām un darba līgumiem nevaram konstatēt, jo akti jāsastāda darba vietā, bet tāljūras kuģi neiegriežas Latvijas ostās.

Visiem punktiem ir dokumenti ar pierādījumiem - lēmumi, vēstules, protokoli, tiesu nolēmumi, izziņas, finanšu pārskati, LURSOFT izvērstā analize, aprēķini u.c. dokumenti uz vairāk nekā 700 lapām.

Taču, neraugoties uz to visu, turpinās milzīgais valsts aparāta darbs, uz nodokļu maksātāju rēķina glābjot vienas mazas zvejas privātfirmas nelegālajā zvejā pieķertu kuģi un firmu, kas milzīgos apmēros apkrāpj valsti.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...