Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, kā iesākt šo rakstu. Radās ķecerīga ideja - izsludināt aicinājumu brīvprātīgajiem pieteikties uz ķirurģisku operāciju, jo esmu nolēmusi pārprofilēties, lasījusi daudz rakstu un nolēmusi, ka gribu būt ārste. Zinātnes attīstības nolūkā gribu pamēģināt izoperēt kādu brīvprātīgo. Interesanti, cik cilvēku pieteiktos?

Bet, ja nopietni, - tas, kas šodien notiek valstī, man atgādina ko līdzīgu iepriekšminētajam. Šodien par Latvijas reģioniem lēmumu pieņem septiņu cilvēku komisija, kurā diemžēl neviens nav reģionālās politikas veidošanas speciālists. Mūsu iedzīvotāji ir kā brīvprātīgie eksperimenta trusīši (pat trusīšus gan vairs neļauj izmantot eksperimentiem), kas paši nezina, ka ir nokļuvuši šajā atlasē.

Nevēlos aizskart nevienu personīgi, arī nevienu profesiju (pati arī neesmu žurnāliste). Es vienkārši vēlos pievērst uzmanību daudzu notikumu cēloņiem un sekām. Un varbūt šis raksts palīdzēs padomāt mums visiem kopā par to, kādus mērķus izvirzām, kādu izglītību iegūstam un ko pēc tam ar savām zināšanām varam sniegt Latvijas valsts attīstībai.

Šobrīd intensīvi tiek apspriesta administratīvi teritoriālā reforma. Ļoti nepieciešama reforma, jo vecā sistēma ir novecojusi, nepilda savas funkcijas un arī iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ nav rentabla valstij. Tas tā kā būtu skaidrs.

VARAM ir ķērusies klāt reformas plānošanai. To, kā tā tapa ministrijas kabinetos, skatītājiem bija liegts redzēt. Varbūt arī tas ir pareizi, jo citādi nekad neviens nekādu reformu nevarētu izstrādāt, bet tas, kas sekoja turpmāk, ir vai nu nihilisms, nezināšana, slinkums vai augstprātība. Par konstruktīvu plānošanu nacionālās interesēs to gribēdama nevaru nosaukt.

Latviju pametuši tik daudz iedzīvotāju, ka palicēju skaits novados un pašvaldībās ir krietni sarucis - reforma ir nepieciešama. Tomēr kārtējo reizi tas tika paveikts, nerēķinoties ar novadu vajadzībām, tradīcijām un iedzīvotāju paradumiem un vēlmēm.

Ir saprotams, ka jebkurā reformā pārmaiņu procesā būs kāds neapmierinātais. Bet šis procents nedrīkst pārsniegt kritisko masu. Un tas diemžēl ir noticis. To mēs redzam protesta akcijās, ko neviens pašvaldības vadītājs gribēdams nevarētu noorganizēt, ja tauta nebūtu vienisprātis.

Tautas bažas un sašutums nedrīkst būt ignorējams, jo kurš no deputātiem ir iedomājies sevi vērtēt augstāk par mūsu pašu lauku zemnieku vai viesu nama īpašnieku, vai lauku skolotāju…

Nesaprotama ir deputātu augstprātība pret cilvēkiem, kas katru dienu papildina valsts budžetu – maksā nodokļus, tostarp arī viņu algām. Kā jau sapulcēs tika minēts - dažiem no reformas plānotājiem biznesā nav veicies un ir piedzīvots bankrots. Bet šie ļaudis, kas iebilst pret neprasmīgu reformas izveidi, ir savu biznesu noturējuši, neskatoties uz krīzes gadiem, augstajiem nodokļiem, un lauksaimnieki – neraugoties uz dabas untumiem. Tomēr daži no deputātiem sevi uzskata par gudrākiem. Diez kas ir viņu augstprātības pamatā?

Nesaprotama ir VARAM reformas sludināšana novados. Vai tā tika veikta, lai “ievilktu ķeksīti” kartē ar piezīmi - “šeit biju es” - kā to bieži mēdz ieskrāpēt kādās publiski pieejamās vietās vai dabas pieminekļos neaudzināti apmeklētāji.

Kāpēc iedzīvotājiem nepārtraukti ir jāmin ATR attīstītāju domas? Vai nebūtu bijis vieglāk un gudrāk pēc reformas izstrādes sasaukt visus novadu un pagastu vadītājus, atvērt Latvijas karti un visiem kopā pārrunāt plānotās reformas? Jā, arī ar novadu vadītājiem, kas kartes otrajā pusē. Tas noteikti nebūtu noticis bez strīdiem un asām pārrunām, bet tās būtu pārrunas, un būtu nonākuši pie daudz labāka rezultāta. Tad iedzīvotāji nebrīnītos, kāpēc novados līdz 2030. gadam ir minēts iedzīvotāju pieaugums ar negatīvu tendenci. (Vai tad valdība nestrādā ar reemigrācijas plānu?). Ja VARAM ministrija kopā ar ekspertiem no Latvijas Bankas, Valsts kontroles un pārstāvjiem no citām atbildīgajām iestādēm apsekotu novadus, piedalītos NAP izstrādē un tikai pēc tam pieņemtu ATR - vai tam nebūtu jēdzīgāks iznākums? Tāpēc jau plāno ATR, lai valstī uzlabotos situācija.

Šodien nosauktie argumenti par labu vienai vai otrai novadu apvienošanai ir tik neargumentēti, tik vāji prezentēti, ka pat zirgam jāsmejas.

Konsultācijās ar iedzīvotājiem par jauno ATR ierēdņu runa ir pilnībā nesaprotama un garlaicīga. Kāpēc cilvēkiem ir jāstāsta globālas lietas, ja katram interesē savs novads, pagasts, māja? Vajadzētu taču beidzot paskaidrot tautai vienkāršā un saprotamā valodā, kādas izmaiņas skars konkrētas vietas iedzīvotājus, kur varēs atjaunot dokumentus, kā bērnus uz skolu vest, cik skolu slēgs, cik atvērs, kuros posmos ceļus atjaunos... Var saprast, kāpēc ierēdņi nerunā konkrēti - nav jau veikti nekādi detalizēti aprēķini. Vienīgais aprēķins - cik (apmēram) iedzīvotāju būs jaunajā teritorijā. Un tas atgādina skolas sistēmu - nauda seko skolēnam, te - reforma seko iedzīvotājam.

Loģiskākais solis šodien būtu apstādināt reformu un sākt ATR reformu no sākuma. Un nevar piekrist deputātiem, kuri bļaujot cenšas ieskaidrot, ka nedrīkst vairs kavēties. Dārgie bļāvēji, atgādināsim, ka arī Rail Baltica projekta attīstītāji “bļāva”, ka nedrīkst vairs kavēties, bet diemžēl tieši tāpēc, ka “pamati” netika izstrādāti precīzi, kvalitatīvi - projekts kavējas par diviem gadiem. Un arī šo reformu gaida tāds pats liktenis. Nekad nav iespējams uzcelt māju uz greiziem pamatiem.

Vispirms apsekot un veikt izpēti/analīzi katrā novadā! Un ministrijas pārstāvja skaidrojums kādā no sapulcēm, ka tas nav iespējams, nekā nav attaisnojams. Tas ir jūsu darbs!

Ir obligāti jāveido kopīga diskusija ar novadu domes priekšsēdētājiem, jo viņi ir vietējo iedzīvotāju ievēlēti, tas nozīmē, ka iedzīvotāji uzticas saviem vadītājiem. Saulkrastu novada izveides gadījumā kaut kā piemirsās noorganizēt konsultāciju ar pašvaldībām, un visciniskākais, ka Saeimas ATR komisijas sēdē, kurā lēma par Vidrižu un Skultes pievienošanu Saulkrastiem, komisija Vidrižu pagasta pārstāvi pat aizmirsa pieaicināt. “Kas tad tu tāds esi, vidrižniek, lai mēs vēl ar tevi konsultētos?” – tā laikam nodomāja daži deputāti.

ATR asociējas ar gājēju trotuāru veidošanu blīvi apdzīvotās vietās. Saceļ mājas, tad izveido gājējiem paredzētu trotuāru, un beigās gājēji iestaigā savu ērtāko ceļu zālājā. Un nabaga sētnieki nesaprot, kur tīrīt, kā tikt galā ar zālāja izbradātājiem, un trotuārs savu izvietojumu neattaisno. Lūk, tieši tāpat tiek veidota ATR.

Tāpēc arī rodas neskaitāmi konflikti sapulcēs, cilvēki neapmierināti, un reforma atkal - neveiksmīga.

Šobrīd VARAM ir nolēmusi atsacīties no atbildības par reformu un atdevusi to septiņu cilvēku rokās. Kas ir šie septiņi cilvēki, kuri lemj, kā jums un mums būs dzīvot turpmāk?

JĀNIS DOMBRAVA - NA, iniciators Saulkrastu novada izveidei ( ir īpašums Saulkrastu novadā).

Izglītība: Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, bakalaura grāds vēsturē (2010) Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: Viedoklis: Nē – bēgļu kvotām /Rīgas Apriņķa Avīze, 2015/, Līdz ar latvisku pilsētu uzplaukumu uzplauks visa Latvija /Saulkrastu Domes Ziņas, 2014/, Latviešu būs vairāk! /Liesma, 2013/, Nevis Rīga interesē, bet valsts /Latvijas Avīze, 2012/, Vēstures jautājumos vajadzētu paklusēt /Bauskas Dzīve, 2012/, Vēstures jautājumos vajadzētu paklusēt /Bauskas Dzīve, 2012/, Mūsu atmiņu un vērtību jautājums /Latvijas Avīze, 2012/, Paaudžu un domāšanas maiņa /Latvijas Avīze, 2011/, Atvainojos Kārlim Šadurskim! /Latvijas Avīze, 2011/, Pateicība Latvijas skolām /Latvijas Avīze, 2009/

Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” , valdes loceklis, priekšsēdētāja vietnieks, 13. Saeimas deputāts, 12. Saeimas deputāts, 11.Saeimas deputāts. Dalība partijās: Nacionālā apvienība, Visu Latvijai!

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: SIA “JD Market” – 99 daļas (99%),

Pieredze menedžmentā: “Visu Latvijai!” Rīgas nodaļas vadītājs, Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: “Visu Latvijai!” Rīgas nodaļa.

Fakti: 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.

ARTŪRS TOMS PLEŠS - AP! Komisijas vadītājs, balsoja par Saulkrastu novada izveidi.

Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte, Bakalaura grāds, Ceļu un tiltu inženieris (2016) Zinātniskās publikācijas: NAV Grāmatas: NAV Patenti: NAV Publikācijas presē: Ko varam aizgūt no zviedriem? /Bauskas Dzīve, 2018/, Pašvaldības policija – drošības un kārtības garants /Bauskas Dzīve, 2017/

Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: 13.Saeimas deputāts, VARAM parlamentārais sekretārs, Bauskas novada domes deputāts. Dalība partijās: Latvijas attīstībai

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV. Pieredze menedžmentā: NAV. Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: NAV.

Fakti: 2019.gadā kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Darbojas biedrības “Eiropa” valdē

ĒRIKS PUCENS - KPV LV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi

Izglītība: 2006. gadā beidzis Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu pavāra-konditora specialitātē. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tālmācībā apgūst būvinženiera profesiju.

Zinātniskie darbi: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: NAV.

Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs, 13.Saeimas deputāts, Kuldīgas novada domes deputāts. Dalība partijās: KPV LV

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: SIA “Kalna Rinkas” – 74 daļas (88.09524 %), patiesais labuma guvējs. Pieredze menedžmentā: SIA “Kalna Rinkas” valdes priekšsēdētājs (2013-2018). Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: NAV

Fakti: Aktīvs internetā – par Ē.Pucena ieraksti sociālajos tīklos. KPV LV dibinātāja Artusa Kaimiņa iedvesmots: par iesaistīšanos partijā KPV LV Ē.Pucens saka: „Vairāk nekā divus gadus sekoju Artusa Kaimiņa gaitām – mani uzrunāja tas, ko viņš dara. Ir arī sliktas lietas – daži viņa izteikumi. Bet man patīk asais prāts, tas, ka viņš ir tiešs. Kaimiņš teica, lai savācam komandu, jo viņš mūsu vietā neko Kuldīgā nedarīs. Izveidojām nodaļu ar četriem cilvēkiem, tagad esam apmēram 15. Kaimiņam varam prasīt padomu, bet, ja darīsim paši, viss būs.” /Kurzemes Vārds, 2018.g. 21.sept./ ;

Pucens apstiprināts Saeimas “KPV LV” frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amatā pēc tam, kad no šī amata tika atbrīvots partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš.

Pirms došanās politikā bijis valdes loceklis biedrībā “Autodidakts”, kas popularizē autosportu, bet, sākot studijas, no amata atkāpies, kā arī dibinājis IK ĒPP komersants (šobrīd neaktīvs), jo studiju laikā nodarbojies ar telpu remontdarbiem.

ARVILS AŠERADENS - JV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi

Izglītība: Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, maģistra grāds ekonomiskajā ģeogrāfijā (1986). Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: Jaunuzņēmumi ved Latviju modernas ekonomikas virzienā /Dienas Bizness, 2018/, Mājoklis ietekmē daudzas jomas /Diena, 2018/, Uz eksportu balstītas ekonomiskās izaugsmes pamatakmeņi – produktivitāte, inovācija un investīcijas /Dienas Bizness, 2018/, “Vienotība” nav mirusi /Latvijas Avīze, 2017/, Vai nodokļu reforma bremzējas? /Kurzemes Vārds, 2017/, Reinvestētajai peļņai – 0% likmi /Diena, 2017/, Modernai ekonomikas attīstībai ir jākļūst par valdības darba mērķi /Jurista Vārds, 2016/, Vajadzīgs risku izvērtējums /Diena, 2016/, Izaugsmes augļi jeb rīki sociālajai vienlīdzībai /Kursas laiks, 2013/, 159 miljoni demogrāfijai /Latvijas Avīze, 2012/, Venēcijā būs bibliotēka /NRAL, 2002/, Valsts sarežģī uzņēmēju darbu /Dienas Bizness, 2002/, Mīti. Politika. Un bibliotēka /Diena, 2001/, Sapņoju par tautas avīzi /NRAL, 2001/, Jums tas ir jāzina /Diena, 1998/

Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: Ministru prezidenta biedrs, 13.Saeimas deputāts, Partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, 11.Saeimas deputāts, 10.Saeimas deputāts, Ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā

Dalība partijās: Vienotība/ Jaunā Vienotība, Pilsoniskā Savienība

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV, Pieredze menedžmentā: Partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs, Laikraksta “Diena” direktors, AS “Diena” valdes priekšsēdētājs, Mediju grupas “Diena” valdes priekšsēdētājs, SIA “Laikraksts Dienas bizness” valdes loceklis, SIA poligrāfijas grupas “Mūkusala” valdes priekšsēdētājs (2005-2009), SIA “Kauno diena” valdes loceklis, SIA “Reģionālā prese Diena” valdes priekšsēdētājs, SIA “Dienas Žurnāli” valdes priekšsēdētājs (2004-2009), Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Partija “Vienotība”. Pieder vai vada uzņēmumu: - SIA poligrāfijas grupa “Mūkusala”

Fakti: 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. A. Ašeradens tiek kritizēts par to, ka Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes koģenerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicēta informācija par krāpniecību, un tā piesaistīja sabiedrības uzmanību. 2007. gadā A. Ašeradens apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Valdes loceklis biedrībās “Mediju brīvības un attīstības fonds”, ”Rojas jahtklubs”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, uzticības padomes loceklis, biedrībā “Latvijas Zēģelētāju Savienība”, nodibinājums “Dienas Nākotnes fonds”, valdes loceklis

ANDRIS KAZINOVSKIS - JKP, atturējās balsojumā par Saulkrastu novada izveidi

Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, inženieris-mehāniķis (1982)

Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: Staņislavs Keišs, Andris Kazinovskis “Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas, risinājumi”. Publikācijas presē: Ko Latvijas līdzsvarotai attīstībai dos apriņķi? – līdzautors /NRA, 2009/, Jāpieņem likums par apriņķu pašvaldībām, citādi reforma jāaptur /NRA, 2009./, ES nauda reģionus nesasniedz /NRA, 2006/, Prioritātes politikā iedzīvotāju dzīves līmeņa izlīdzināšanai reģionos /NRAL, 2005/, Valsts attīstības un cilvēku interešu vārdā -līdzautors /Diena, 1999/, Eiropas Savienības reģionālā politika un Latvija -līdzautors / Diena, 1999/, Reforma, kas noteiks visas valsts dzīvi – līdzautors /Diena, 1999/

Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati:13.Saeimas deputāts (apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda I.Šuplinska), Balvu novada domes priekšsēdētājs, Balvu novada domes deputāts Medņevas pagasta padomes priekšsēdētājs. Dalība partijās: Jaunā konservatīvā partija, Latvijas Zemnieku savienība, Tautas partija, Jaunie demokrāti, Jaunais laiks, Latvijas ceļš, Kristīgo demokrātu savienība

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: Susāju pagasta zemnieku saimniecība “Rātnieki” – īpašnieks. Pieredze menedžmentā: Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latgales reģiona attīstības aģentūra, valdes priekšsēdētājs (2001-2004), Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Balvu novada pašvaldība.

Fakti: 2011.g. Andris Kazinovskis kā vienīgais kandidāts ievēlēts par Balvu mēru, pirms tam bijis iniciators neuzticības izteikšanai pašvaldības vadītājam Trupovniekam. Ir mednieku kluba “Nastrova” valdes priekšsēdētājs un volejbola kluba “BALVI” prezidents, darbojas Latgales mednieku un makšķernieku biedrības valdē.

REGĪNA LOČMELE- LUŅOVA - SASKAŅA, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi,

Izglītība: Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maģistrs vadības zinātnē (2007), Latvijas Universitāte, Starptautisko attiecību speciālists (1994), Latvijas Universitāte, Žurnālists (1988). Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: “Atceries Zolitūdi, 21/11”. Publikācijas presē: NAV

Politika:Politiskā pieredze, vēlēti amati: 13. Saeimas deputāte, 12. Saeimas deputāte, Rīgas domes deputāte, Rīgas domes deputāte., nodibinājuma "Riga.lv" valdes locekle, , Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes locekle, nodibinājuma "Rīgas tūrisma attīstības birojs" valdes locekle, iepirkumu komisijas locekle, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas locekle, Rīgas domes Īpašuma privatizācijas komisijas locekle. Dalība partijās: Saskaņa

Uzņēmējdarbība: Dalība komercsabiedrībās: NAV, Pieredze menedžmentā: “VIP Promotion” izpilddirektore (līdz 2007.g.), apsardzes centra “Jaguārs” valdes locekle (2003—2008),Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: “VIP Promotion”

Fakti: SIA "RISEBA University" vieslektore, 12.Saeimas sasaukuma laikā, 2015. gadā prokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret Regīnu Ločmeli-Luņovu kopā ar citiem aizdomās turētajiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu. Viņa paziņoja, ka viņai inkriminētais noziegums ir meli, tomēr nolēma nolikt Saeimas deputātes mandātu. 2018. gadā kriminālprocesu pret viņu izbeidza, nekonstatējot nozieguma sastāvu. 2015.gadā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica pielaidi valsts noslēpumam.

Biedrības “Zolitūde 21 11” locekle un vadītāja, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle (līdz 2018), “Riga.lv” valdes locekle (līdz 2018)

VIKTORS VALAINIS - ZZS, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi.

Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte, profesionālais maģistra grāds būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadībā (2011) Rīgas Tehniskā universitāte, profesionālais bakalaura grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā un nekustamā īpašuma ekonomista kvalifikācija (2009)

Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis par likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” /Jurista Vārds, 2019/, Kā veicināt preču iepakojuma pārstrādi? /Kurzemes Vārds, 2017/, Ar bankām iespējams cīnīties /Zemgales Ziņas, 2014/, Grib Jelgavu savā kabatā /Zemgales Ziņas, 2009/

Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: 13.Saeimas deputāts, 12.Saeimas deputāts (apstiprināts uz laiku, kamēr J. Reirs pildīja finanšu ministra pienākumus, un pēc tam, kad V. Dombrovskis nolika deputāta mandātu), 11.Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs,

Dalība partijās: ZZS, Vienotība, Jēkabpils reģionālā partija, Reformu partija, Zatlera reformu partija.

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV. Pieredze menedžmentā: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Fakti: 2019. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no ZZS, taču saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. 2018. gada sākumā izstājās no “Vienotības” Saeimas frakcijas pēc balsojumiem, pretēji kopējai frakcijas nostājai. Pēc tam paziņoja par izstāšanos arī no Jēkabpils partijas, norādot, ka politisko nākotni saskata “Zaļo un Zemnieku savienības” sastāvā. V. Valaiņa priekšvēlēšanu kampaņa atstāja ārpus Saeimas vienu no saraksta līderiem, ilggadējo LZS vadītāju Augustu Brigmani. V.Valaiņa kandidatūra tikusi apspriesta ekonomikas ministra amatam. 12. Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas “Vienotība” saraksta, taču netika ievēlēts. Valainis bija viens no tiem “Vienotības” deputātiem, kurš pirms 12.Saeimas vēlēšanām īstenoja nesaskaņotu politisko kampaņu, kuras rezultātā “Vienotība” zaudēja valsts budžeta finansējumu. Radio skanēja reklāmas, ko bija ierunājis Jēkabpils reģionālās partijas vadītājs. Pēc spēkā stājušās tiesas sprieduma par nedeklarētajiem 12.Saeimas vēlēšanu kampaņas izdevumiem KNAB atņēma “Vienotībai” valsts finansējumu – vairāk nekā 140 tūkst. eiro gadā.

2011. gada 16. oktobrī bija to sešu Zatlera reformu partijas biedru skaitā, kas pameta partiju, tādējādi protestējot pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu ZRP iekšienē.

(Informācija par deputātiem – izmantoti materiāli no rakstiem interneta vietnēs: puaro.lv, vienotība.lv, lv.lv, titania.saeima.lv, kurzemnieks.lv )

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...