Kā Ukrainas prezidents ar vienu palīgteikumu atsēdināja Putinu, un kā Kremlim pēc tam nācās murgus sacerēt par “ukraiņu un krievu vienotību”
Imants Liepiņš15.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pusē Eiropas apspriestais Kremļa raksts, ka atkal kārtējo reizi “ukraiņi un krievi esot viena nācija”, ir produkts ilgi briedušai situācijai, kas savā būtībā interesanta arī mums: pilnībā nav izslēgti līdzīgi tiražējumi, piemēram, par “krievu un latviešu vēsturisko piederību vienai nācijai”.
Divus gadus nostrādājis prezidenta amatā, Volodimirs Zelenskis ļoti ciešas, lai viņa darba stilā neparādītos nekādi elementi no viņa iepriekšējās karjeras kā šovu producentam, scenāristam, TV raidījumu vadītājam un komiķim – viņš tagad ir nevis parodists un satīriķis, bet samērā jauneklīgs un vienlaikus nosvērts, kaut kādā ziņā Makronam līdzīgs valstsvīrs.
Tomēr 25 gadus ikdienā trenēta asprātība ir tāda rakstura iezīme, kas reizēm nostrādā tīri automātiski: aprīļa vidū viņa dzēlīgā pieeja Krievijas radītajām problēmām starptautiskajā politikā bija tiktāl nokaitinājusi Kremli, ka Putins bija licis savam preses sekretāram ārzemju žurnālistu priekšā izvirzīt jautājumu, ka Makronam un Merkelei esot jāpalīdz savaldīt komiķa Zelenska “provokatīvās militārās darbības”. (Protams, ka Kremlis dabūja pretī kārtējo nosodījuma devu no Eiropas Savienības valstīm, kam nākamajā dienā pievienojās arī Baidens.)
Kad šī pieeja deva pretēju efektu cerētajam, Kremlis sāka demonstratīvi uzkurināt militāro konfliktu. Atjaunoja saspīlējumu, intensificēja apšaudes, bez kādas maskēšanās sāka pārmest uz Ukrainas robežas pusi regulāro karaspēku no visām Krievijas malām, līdz sakoncentrēja iebrukumam tādu tehnikas, ieroču un kaujinieku masu, kāda nebija redzēta kopš 2014. gada vasaras kaujām. Teroristu ordas Donbasa iekšienē katru dienu klaji pārkāpa oficiāli it kā joprojām eksistējošo pamieru.
Anektētajā Krimā uz Perekopa koncentrējās krievu divīzijas, radot pārliecību, ka tie beidzot mēģinās izveidot “sauszemes koridora savienojumu” starp Krimu un Taganrogu, sagrābjot Melitopoli, Berdjansku, Mariupoli un citas Ukrainas pilsētas. Viltus ziņu un visādu “feiku” pētnieki ziņoja: to līmenis pat pārsniedz Krimas aneksijas laika “feiku” tiražēšanas līmeni. Starptautiskās diplomātijas centieni nedeva rezultātu: Kremlis pieturējās pie mūžīgās receptes – radīt problēmas kādā kaimiņvalsts teritorijā un tad to “atrisināt”. Skata pēc pirms tam noturot kārtējo bezjēdzīgo “sammitu” Minskas vai Normandijas formātā, bet beigās tāpat izdarot visu pa savam.
Šajos apstākļos prezidents Zelenskis iefilmēja desmit minūšu uzrunu tautai, kuras beigās pārgāja uz krievu valodu un tad atpakaļ uz ukraiņu – viņš tā dara regulāri, lai uzrunātu arī krievvalodīgos iedzīvotājus un tos, kas palikuši Donbasā. Taču šoreiz viņš, noslēgumā runādams krieviski, vienā palīgteikumā pievienoja vārdus: “Es piekrītu domai, ka ir vajadzīgs sammits, un uzaicinu Krievijas prezidentu Putinu uz divpusējo tikšanos… Donbasā!”
Līdz nedēļas beigām viss saspīlējums bija beidzies. Krievija atvilka tikko sakoncentrētos spēkus no Ukrainas robežām (oficiāli tika paziņots, ka “mācības beigušās”), separātistu ordas sāka pārkāpt pamieru drusku mazāk, nekā pirms tam, un arī viltus ziņu plūsma no Krievijas atgriezās parastajā līmenī. Zelenskis (tāpat kā pirms viņa Porošenko) katru mēnesi apmeklē frontes līniju Donbasā, taču Putins, kā jau Zelenskis to bija prognozējis, nobijās no idejas par sammitu uz frontes līnijas.
Paiet vēl kāds laiciņš, un Kremlis (kam nav īsti, ko teikt) nopublicē ar Putina vārdu parakstītu 40 tūkstošu zīmju sacerējumu ar vecām tēzēm no Krimas aneksijas laika, ka nekāda ukraiņu nācija nemaz neeksistējot, ka ukraiņi un krievi esot viena tauta. Un tūlīt pat Putins apgāzis pats savu tēzi, liekot Kremļa mājaslapā sacerējumu ievietot… ukraiņu valodā.
“Ja reiz Krievijas prezidents sācis rakstīt ukrainiski – tātad mēs visu darām pareizi,” komentē Zelenskis. “Šo viņa konkrēto valodas izvēli es atbalstu! Nepaspēju gan izlasīt visu, jo biju aizņemts ar pārrunām vizītes laikā Berlīnē, bet tik, cik ieraudzīju Kremļa saitā, – Putins tur ir daudz laika patērējis. Tagad es saprotu, kāpēc Putins negrib ierasties uz divpusējo sanāksmi [Donbasā]: viņš esot ļoti aizņemts cilvēks, kam neesot laika. Nu ir redzams, ar ko Putins bija tik ļoti aizņemts: rakstu rakstīja. Nekas: kad satiksimies, es viņam iedošu vēl materiālu nākamajam rakstam!”
Kamēr varam grauzt popkornu un skatīties, kā satīriķis Zelenskis vazā aiz deguna lutausi Putinu, tikmēr labi. Ukraiņu vietā varam nokļūt arī mēs.
Iepriekš par šo tēmu: “Putins lūdzas palīdzību Makronam un Merkelei, lai palīdz izbeigt viena Ukrainas TV komiķa “provokatīvās militārās darbības”. Nē, tas nav joks”
Analīze par “Putina rakstu” (krieviski):
Baltija, Putins, Makrons:
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
