Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2006.gada jūnijā uz Īrijas pilsoņa vārda a/s SEB banka Alūksnes filiālē tiek noformēta ZELTA kredītkarte, kuru SEB banka nekautrējoties 2006.gada jūnijā izsniedz Intaram Berkulim, kurš par tās saņemšanu parakstās, bet 2008.gadā, to atjaunojot, izsniedz to NEZINĀMAI PERSONAI, ko apstiprina SEB bankas pārstāvis 2021.gada 29.aprīļa tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kā arī apstiprina valsts policijas rokrakstu ekspertīzes EKSPERTU ATZINUMS, kurā ir SECINĀJUMS:

Parakstu John Patric Mc Grath vārdā paziņojumā par VISA GOLD kredītkartes izdošanu, datēta ar 05.09.2008., nav izpildījis John Patric Mc Grath, bet kāda cita persona.

Ļoti labi zinot, ka uz īra vārda noformētā kredītkarte NEKAD nav izsniegta īram, a/s SEB banka nekautrējoties 2011.gada 9.septembrī Rīgas rajona tiesā ceļ prasību pret Īrijā dzīvojošo īru par iztērētās kredītlīnijas un procentu, kopsummā LVL 8 467,24 EUR piedziņu, atļaujoties vēl melot un rakstveidā norādīt tiesai, ka dokumenti, kas ir latviešu valodā, īram nav jātulko, jo viņš PĀRVALDA LATVIEŠU VALODU.

Civillietā Nr.C33501711 Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa 2014.gada 27.februārī pieņem lēmumu par a/s SEB banka prasības pret Mc Grath John Patric atstāšanu bez izskatīšanas, to motivējot ar to, ka:

Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 5.punkts paredz, ka tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja saskaņā ar Latvijas Republikas saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības normām lieta NAV PIEKRIITĪGA Latvijas tiesai.

2000.gada 22.decembra Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un  izpildi civillietās un komerclietās 16.panta 2.punkts nosaka, ka cita līgumslēdzēja puse var ierosināt tiesvedību pret patērētāju tikai tās dalībvalsts tiesā, kurā ir patērētāja domicils.

Tiesa uzskata, ka atbildētājs John Patric McGrath ir atzīstams par patērētāju un minētais izriet no paša pieteikuma nosaukuma – Pieteikums kredītkartes līguma noslēgšanai fiziskām personām. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs kā fiziska persona kredītkarti ir ņēmis komercdarbībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto un 2000.gada  22.decembra Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un  izpildi civillietās un komerclietās 16.panta 2.punktu, ir atzīstams, ka a/s SEB banka prasības pieteikums pret John Patric McGrath ir pieņemts, PĀRKĀPJOT PIEKRITĪBAS NOTEIKUMUS.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 222.pantu a/s SEB banka ir tiesīga no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

Lēmums ir stājies likumīgā spēkā, un saskaņā ar CPL 5.p.5.d., 203.p.3.d. bija un ir saistošs a/s SEB banka.

Neskatoties uz augstāk norādīto, a/s SEB banka 2015.gada 16.novembrī ATKĀRTOTI vēršas Rīgas rajona tiesā ar PILNĪGI ANALOĢISKU a/s SEB bankas prasību, tajā apzināti NEnorādot faktu par šīs pašas prasības iesniegšanu Rīgas rajona tiesā 2011.gadā un lietā pieņemto nolēmumu, kā arī faktu, ka 2006.gadā kredītkarte, kas atjaunota 2008.gadā, tikusi izsniegta Intaram Berkulim, kurš to apliecina arī 2021.gada 29.aprīļa tiesas sēdē civillietā C33583918, un 2008.gadā tika izsniegta NEIDENTIFICĒTAI PERSONAI, kas noteikti nebija persona – īrs, uz kura vārda šī zelta kredītkarte bija noformēta.

Pamatojoties uz ATKĀRTOTI Rīgas rajona tiesā iesniegto SEB banka prasību, tiek ierosināta civillieta Nr.C33624815, kura atkal nonāk tiesneses E.Stivriņas lietvedībā, - viņa šo prasību 2014.gadā atstāja bez izskatīšanas.

2016.gada 8.decembrī viņa to izskata mutiskā procesā BEZ PUŠU, tajā skaitā a/s SEB banka piedalīšanās, 2016.gada 8.decembrī pieņemot lietā spriedumu par a/s SEB banka prasības apmierināšanu, parāda pamatsummas 9 976,13 euro, tiesas izdevumu 615,59 euro, kopā 10 591,72 euro piedziņu no Īrijas pilsoņa John Patric McGrath a/s SEB banka labā.

Daļa no šīs naudas summas ir jau piedzīta no Īrijas pilsoņa John Patric McGrath a/s SEB banka labā, neskatoties uz to, ka 2018.gada 1.augustā tika uzsākts kriminālprocess.

2019.gada 25.jūlijā tiek lūgts Rīgas rajona tiesas tiesnesei Elitai Stivriņai atcelt Rīgas rajona tiesas 2016.gada 8.decembra spriedumu lietā Nr.C33624815 sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, un izskatīt šo lietu no jauna.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses Elitas Stivriņas 2019.gada 1.oktobra lēmumu civillietā Nr.C33624815 tiek noraidīts atbildētāja pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, to pamatojot ar faktu, ka atbildētājam John Patric Mc Grath tiesvedības laikā esot bijis zināms, ka a/s SEB banka savu prasību pret viņu pamato ar 2008.gada 5.septembra paziņojumu par kredītkartes saņemšanu, ko nav parakstījis John Patric Mc Grath.

Tieslietu ministrija savā 2019.gada janvāra atbildē ir norādījusi, ka vairs nav iespējams pret tiesnesi Elitu Stivriņu ierosināt disciplinārlietu sakarā ar disciplinārās atbildības noilguma iestāšanos, pati Elita Stivriņa ar savu 2019.gada 1.oktobra lēmumu ir skaidri norādījusi, ka nevēlas labot savu nolaidību, kas pieļauta 2016.gadā, 2016.gada 8.decembrī civillietā Nr.C33624815 pieņemot prettiesisku spriedumu, kas ne tikai balstīts uz faktiski viltota rakstveida pierādījuma par kredītkartes izsniegšanu īram, bet pieņemts apzināti pārkāpjot tiesību normas par lietas piekritību, ko Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa pati bija norādījusi likumīgā spēkā esošajā 2014.gada 27.februāra lēmumā civillietā C33501711, kas ierosināta pēc a/s SEB banka pilnīgi identiska prasības pieteikuma pret Īrijā dzīvojošo Īrijas pilsoni John Patrc McGrath.

Līdz šim neviena no mūsu valsts amatpersonām, tajā skaitā tām, kuru nolaidības rezultātā ir pieņemts prettiesiskais spriedums, nav gatava veikt kādas darbības, lai a/s SEB banka tiktu saukta pie atbildības un tiktu atcelts prettiesiskais spriedums, kas pieņemts faktiski uz viltotu dokumentu pamata, a/s SEB banka ļoti labi zinot un pat nekautrējoties to skaļi  paziņot tiesai, ka SEB banka NEKAD nav izsniegusi Īrijas pilsonim John Patric McGrath uz viņa vārda a/s SEB banka Alūksnes filiālē noformēto zelta VISA kredītkarti, zinot, ka Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par svešas kredītkartes lietošanu, ļaujot Latvijai pasaulē kļūt slavenai ar to, ka Latvijā esošajās bankās ir atļauts izsniegt kredītkartes jebkurai trešajai personai, ja tā ir cieši saistīta ar bankas attiecīgās filiāles vadītāju.

Šajā gadījumā a/s SEB banka Alūksnes filiāles vadītājs A.Aizups kopš 2005.gada bija Latvijā labi pazīstamā Intara Berkuļa pilnvarotā persona, caur tiesu piedzenot izlietoto bankas kredītlīnijas summu no personas, uz kuras vārda ir kredītkarte noformēta, nevis kurai šī kredītkarte ir tikusi izsniegta vai kura to ir lietojusi.

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...