Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau otro vai trešo nedēļu masu medijos nerimstas partijas KPV LV premjera amata kandidāta Alda Gobzema izmisīgie PR centieni. No sākuma cerēju, ka Gobzema kunga populisma pietiks tikai uz pāris intervijām un reklāmrakstiem, taču, kā izrādās, esmu pamatīgi kļūdījies un priekšvēlēšanu pulvera šajā kungā ir krietni vairāk, nekā biju paredzējis iepriekš.

Lai nerunātu aplinkus, teikšu uzreiz – es Aldim Gobzemam ticu tikpat daudz, cik pašreizējās elites pārstāvjiem. Tas ir – necik. Turklāt pēdējo nedēļu KPV LV masveidīgā piarēšanās manā gadījumā ir devusi pretēju efektu, un ticība Gobzema kunga teiktajam ir sarukusi līdz nullei. Vēl jo vairāk, esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Gobzema kunga populisma stāv nevis viņš pats un vēlme strādāt sabiedrības labā, bet gan atsevišķu politisko grupējumu intereses.

Gobzema aktivitāšu patiesos mērķus var iedalīt divos līmeņos – taktiskajā un stratēģiskajā. Katrā no tiem ir savi ieguvēji un savi zaudētāji.

Pirmajā līmenī galvenie ieguvēji un Gobzema PR kampaņas pasūtītāji visticamāk ir ar banku ABLV saistītas personas. To mērķis visticamāk ir izmantot Gobzemu kā instrumentu, lai diskreditētu valsts lielās finanšu institūcijas (FKTK, Finanšu ministriju un maksātnespējas nozari kā tādu). ABLV mērķis labākajā gadījumā ir panākt bankas likvidācijas procesa atcelšanu vai vismaz nodrošināt sev izdevīgu maksātnespējas procesu.

Par ABLV galveno ruporu šajā informācijas kampaņā ir kļuvis kādreiz respektablais izdevums „Dienas Bizness”, kas baņķieru pretiniekus bombardē ar nievājošām karikatūrām un Gobzema komentāriem par maksātnespējas nozarē valdošo bardaku. Tā visa rezultātā „Dienas Biznesa” saturs nu jau kādu laiku atgādina politiskās propagandas piemērus no deviņdesmitajiem („Šķēle pret Lembergu” un „Šķēle pret Panteļējevu” utml.).

Šajā kampaņā tieši iesaistīta ir arī „Dienas Biznesa” vadība un žurnālists Sandris Točs. „Dienas Bizness” kopš 2015.gada novembra pieder bijušajiem AS „Diena” padomes locekļiem Jānim Svārpstonam un Jānim Maršānam. Laikrakstam jau kādu laiku nav nekādas saistības ar plašāk zināmo „Dienu”, un tā redakcijas politiku nosaka abi iepriekšminētie kungi.

Svārpstons ir cieši saistīts ar „Rīgas Tirdzniecības ostu” (praktiski pieder Šlesera un Šķēles ģimenēm), kā arī ar vairākiem tranzīta nozares uzņēmumiem – „Baltijas Tranzīta Serviss”, „Kravu Ekspedīcija”, „Riga Coal Terminal”, „Riga Fertilizer Terminal”, „Rīgas Ostas Elevators” u.c. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas jūras tranzīta nozarē ir liela t.s. oligarhu ietekme, bet kopš Nila Ušakova varas nostabilizēšanās Rīgā – arī partijas „Saskaņa” ietekme.

Otrs „Dienas Biznesa” īpašnieks Jānis Maršāns agrāk ir bijis Aināra Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Sociālajos tīklos atrodamā informācija liecina, ka pašlaik Maršāns ir arī Gvatemalas goda konsuls Latvijā. Papildus ieņemamajiem amatiem Maršāns ir atsācis arī publicista karjeru, piemēram, „Dienas Biznesa” redaktora slejās izplatot sazvērestības teorijas, ka Latvijas mediju telpa atrodas ASV kontrolē. Starp citu, Maršāna komentārus un citus „Dienas Biznesa” rakstus ar prieku atgremo arī vietējie prokremliskie mediji, piemēram, vesti.lv un press.lv.

ABLV un Gobzema PR kampaņas galvenais īstenotājs taktiskajā līmenī gan nav pats Maršāns, bet ar partiju „Saskaņa” saistītais žurnālists Sandris Točs.

Toča kungs jau kopš 90.gadu beigām Latvijas žurnālistu aprindās ir izcēlies ar diezgan lielu toleranci pret pasūtījuma rakstiem. Agrāk, strādājot laikrakstos „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze”, viņam nebija nekādu problēmu atklāti lobēt oligarhu intereses, savukārt kopš 2014.gada viņš ir uzskatāms par pilntiesīgu „Saskaņas” cilvēku. 2014.gada 10.februārī žurnālists kļuva par Nila Ušakova preses sekretāru, bet jau gadu vēlāk „Rīgas namu pārvaldniekā” bija izkārtojis siltu vietiņu savam dēlam Mārtiņam.

Šeit varētu likt punktu un no Ušakova rokas puiša Toča veikli pārlēkt uz Gobzema PR kampaņas ieguvējiem stratēģiskajā līmenī – partiju „Saskaņa”.

Otrajā un, manuprāt, svarīgākajā līmenī galvenie ieguvēji no Gobzema PR kampaņas ir partija „Saskaņa”. Ušakova un kompānijas mērķis šajā gadījumā ir radīt šķelšanos latviskajās partijās, diskreditēt tās latviešu elektorāta vidū un dot iespēju „Saskaņai” sevi prezentēt kā nosvērtu un stabilu partiju, kas nav iejaukta valdošās elites korupcijas shēmās. Šo ir vērts paanalizēt mazliet ciešāk.

Pirmkārt, Gobzema publiskie paziņojumi ir nekas vairāk kā ūdens liešana. Pat, ja aiz tiem stāv reāli fakti, Aldim nav, ar ko tos atbalstīt, un tas nemaz nav viņa interesēs. Gobzema patiesais mērķis ir sacelt pēc iespējas lielāku informatīvo troksni ap pašreizējām varas partijām, kurā varētu veikli pazust un palikt nepamanīta jebkāda „Saskaņu” diskreditējoša informācija.

Otrkārt, maksātnespējas administratoru skandālā ir ievilktas tikai latviskās partijas – „Nacionālā apvienība”, „Vienotība” un pat līdz šim pie varas stūres netikusī JKP. Visās šīs partijas ir iepriekš paudušas skaidru pārliecību, ka pēc vēlēšanām nesadarbosies ar „Saskaņu”. Salīdzinot ZZS un „Latvijas Attīstībai” savās attiecībās ar „Saskaņu” vismaz kuluāros ir bijušas daudz pielaidīgākas. Savukārt pats Gobzems ir norādījis, ka viņa pārstāvētajai KPV LV nekādu „sarkano līniju” koalīcijas dibināšanai vispār nav.

Treškārt, KPV LV Latvijas politiskajā spektrā aizvien atklātāk sāk tuvināties „Saskaņai” un tās potenciālajam elektorātam. Jau iepriekš biju minējis, ka Gobzema kungs savā Facebook profilā ir sācis komunicēt ar vēlētājiem krievu valodā. Šonedēļ viņa pārstāvētā partija ir lauzusi jaunu barjeru un noorganizējusi veselu diskusiju, kas ir veltīta t.s. krievu skolu jautājumam.

Diskusija tika aizvadīta šī gada 18.jūnijā T/C „Galleria Riga” mākslas galerijā „Happy Art Museum”. Starp citu, „Happy Art Museum” ir iecienīta vieta Latvijas krievu kopienas pārstāvju neformālai sanākšanai. Piemēram, 2016.gadā galerijā tika demonstrēta filma par Vladimiru Vaškeviču „Uzbrukums valstij”, pasākumā toreiz piedalījās arī viens no prominentākajiem Kremļa interešu pārstāvjiem Eiropā – Andrejs Mamikins.

Gobzema kunga personīgajā Facebook profilā un grupā „Русское образование в Латвии” dalību pasākumā apsprieda vairākas personas, kas ir saistītas ar nesenajiem krievu skolu aizstāvības protestiem un atsevišķos gadījumos atklāti lobē Kremļa intereses Latvijā.

Piemēram, par KPV LV organizēto diskusiju interesi pauda Drošības policijas gada pārskatos regulāri iekļautais Boriss Zeļcermans, interneta veikala „SuperPutin.lv” dibinātāja un Kremļa propagandas sižetu aktrise Nataļja Rusinova, krievu skolu aizstāve Irina Smorigo, kas protesta akciju laikā ir manīta ar plakātu, kas apgalvo, ka Latvijā notiek „krievu izglītības holokausts”, kā arī Drošības policijas redzeslokā nonākušie protestu organizētāji Degi Karajevs un Jevgēņija Krjukova. Krjukovu šī gada 2.maijā drošībnieki pat esot „operatīvi aizturējuši”.

Starp citu, arī „Saskaņa” pēdējās nedēļās ir papildinājusi savas rindas ar krievu skolu aktīvistiem Konstantīnu Čekušinu un Drošības policijas gada pārskatos iekļauto Margaritu Dragili. Acīmredzot KPV LV un „Saskaņa” ir nolēmuši kopīgiem spēkiem pacīnīties par Latvijas Krievu savienības elektorātu.

Līdz ar to esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Alda Gobzema un KPV LV pēdējo nedēļu publiskajām aktivitātēm stāv nevis viņu pašu labā griba, bet ietekmīgi politiski un ekonomiski grupējumi, kuriem viņi ir tikai satelītprojekts savu interešu izbīdīšanai.

Pagaidām izskatās, ka KPV LV tiks piešķirta „Saskaņas” mazā brāļa loma. Visticamāk tas tiks darīts pēc Krievijas vadošās partijas „Vienota Krievija” parauga, kas savās interesēs izmanto opozīcijā esošo Liberāldemokrātu partiju ar Vladimiru Žirinovski priekšgalā. Nepieciešamības gadījumā šie sistēmiskās opozīcijas suņi var pacelt balsi un apriet tos, kuri apdraud viņu saimnieku. Latvijas gadījumā šādu politiskās kontroles modeli ir sākusi pārņemt „Saskaņa”, kur Žirinovska loma ir atvēlēta Gobzemam, bet aprejamie ir latviskās partijas, kas apdraud „Saskaņas” nokļūšanu valdībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...