Iesaki rakstu: 
Notikumi Baltkrievijā ir pārņēmuši vienas daļas sabiedrības locekļu prātus. Par to, ka Aleksandrs Lukašenko pēc oficiālajiem rezultātiem atkal būs uzvarējis, esmu pārliecināts, šaubījās tik retais. Tā arī jau visi apzinājās, ka nav pamata uzskatīt, ka vēlēšanas varēs uzskatīt par godīgām. Tomēr šī reize bez pārsteigumiem neiztika – notikās Baltkrievijai netipiski, plaši nemieri par balsošanas rezultātiem.
Tiesa, lai cik dīvaini tas šoreiz nebūtu, par nemieru iespējamību pašā sākumā brīdināja neviens cits kā pats Lukašenko. Kā zināms, Baltkrievijas oficiālā aģentūra BELTA vēstīja, ka naktī uz trešdienu, 29. jūliju, Minskas apkārtnē tiesībsargājošo iestāžu darbinieki aizturējuši 32 Krievijas privātās militārās kompānijas “Wagner” kaujiniekus. Vēl viena persona tikusi aizturēta valsts dienvidos.
Tika norādīts, ka vēl 200 personas atrodoties Baltkrievijas teritorijā un notiekot viņu meklēšana, kas esot kā meklēt adatu siena kaudzē. Personu mērķis esot destabilizēt situāciju vēlēšanu kampaņas laikā.1 No tā saprotams, ka situācijas destabilizēšanā ir ieinteresēta Krievija, respektīvi – Putins.
Nereti daudzas lietas var saprast, noskaidrojot, kam viens vai otrs scenārijs ir visizdevīgākais. Baltkrievijas gadījumā – kam traucē Lukašenko. Nav šaubu, ka viņš ir viens no pēdējiem diktatoriem (nu, otrais aiz Putina). Nav šaubu, ka arī Baltkrievijas iedzīvotāji vēlētos dzīvot nedaudz citādāk, bet – vai tikai un vienīgi patiesā Baltkrievijas iedzīvotāju pēkšņā saņemšanās ļāva organizēt plašus nemierus totalitārā valstī? Hmm, man kaut kā šķiet, ka Baltkrievijas specdienesti ātri vien šādus “aktīvistus” būtu neitralizējuši.
Kam tad vēl gribētos nomainīt Lukašenko? Eiropas Savienības valstu līderiem vai ASV? Nu, būsim skarbi godīgi – par demokrātiju viņi iestājas, bet, lai būtu gatavi iesaistīties kaut kādās aktivitātēs, lai gāztu Lukašenko, – stipri šaubos. Var paust nosodījumu pret Baltkrieviju par vienu vai otru jautājumu, bet galvenajos punktos es pat teiktu, ka viņi ir vairāk ieinteresēti, lai Lukašenko būtu Baltkrievijas prezidents, nekā nebūtu.
Kamdēļ tā, ļoti vienkārši – ir viens cilvēks, kuram Lukašenko ir kā dadzis acīs un kuram viņu nav izdevies “salauzt” vai pakļaut. Un tas ir neviens cits kā kaimiņzemes imperators Putins, kuram pat nācās izspēlēt joku ar konstitūciju grozījumiem, jo Batja pārāk spītīgi turējās pretī vienotas valsts izveidei, tādējādi neļaujot ieņemt vēl augstāku posteni. Nevar arī nepieminēt Baltkrievijas un Krievijas domstarpības energoresursu jautājumā un Baltkrievijas nepiekāpību jaunu Krievijas militāro bāžu izveidē.
Skatot Baltkrievijā notiekošo no Putina skata punkta, viņam būtu izdevīgi nepiekāpīgo “Batju” nomainīt ar kādu citu, piekāpīgāku un lojālāku Kremlim. Kā to izdarīt – recepte jau visiem daudz maz zināma – injicēt nemierus.
Pašlaik vēl pagrūti pateikt, kas un kā patiesi ir veidojies, bet – pieņēmumus var izdarīt.
Tātad Lukašenko pirms vēlēšanām nobīdīja malā vērā ņemamus kandidātus, bet mazāk bīstamos atstāja – demokrātija tak jāpaspēlē. Ticība, ka spēs apspiest lokālus nemierus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, bija. Tomēr nemieri un to lokālā agresivitāte parāva vaļā slūžas spēku struktūru patvaļai. Vai lokālos konfliktus izprovocēja tās neatrastās personas, tagad neviens nepateiks, bet ticamība varētu būt liela. Īpaši, ja atceramies Krievijas iesaisti Ukrainā.
Tomēr šoreiz kaut kas nogāja greizi. Tā vietā, lai turpinātu eskalēties vardarbība, Baltkrievu tauta izvēlējās miermīlīgas protesta akcijas. Turklāt tās pieņēmās un pieņemas spēkā. Šādu pavērsienu, domāju, Putins negaidīja. Arī Lukašenko saprata, ka viena lieta ir Putina vēlme viņam padarīt dzīvi “interesantāku”, bet otra, ka pats Putins tagad jau vairāk par visu ir ieinteresēts, lai Lukašenko paliktu pie varas un nemieri Baltkrievijā noplaktu.
Kamdēļ, jautāsiet? Atbilde vienkārša. Arī Krievijas iedzīvotāji var ņemt vērā piemēru no Baltkrievijas un aktivizēt savas protesta akcijas. Tālajos Austrumos Habarovskā sesto sestdienu pēc kārtas notiek masu demonstrācija aizturētā Habarovskas novada eksgubernatora Sergeja Furgala atbalstam, akcijas dalībniekiem arī paužot atbalstu Baltkrievijai2. Līdz ar to Putina situācija arī nav pārāk spoža, un viņš no gāzēja var kļūt arī par gāžamo.
Te vietā jautājums – kamdēļ vispār uzskatīt, ka Putins ir visā šajā iekšā? Uzreiz pateikšu, tiešu pierādījumu nav, bet netiešo sanāks vairāki. Pirmkārt, viņam ir iemesls, resursi un iepriekšējā pieredze. Otrkārt – nepārprotamie signāli, ka Batja sāk aktīvi sazvanīties ar Putinu, parāda, ka viņš uzskata, ka Putins stāv aiz vismaz vienas daļas nemieru. Ticiet vai neticiet, bet, ja aktīvi sekojat notikumiem Baltkrievijā, nevar nepamanīt faktu, ka pēc sazvanīšanās ar Putinu agresivitāte mazinājās un priekšplānā izvirzījās vienkāršās Baltkrievijas darba tautas miermīlīgās protesta akcijas
Kāds ir šo notikušo sarunu rezultāts? Nu, viens no tiem – Baltkrievijā aizturētie “Wagner” kaujinieki tiek atdoti atpakaļ Krievijai, kura paziņo, ka pret viņiem nekādas pretenzijas netiks izvirzītas. Tomēr vērā ņemami divi aspekti. Pirmais, neskatoties uz to, ka Minskā situāciju par mierīgu nevar nosaukt, Lukašenko ir devis rīkojumu Vitebskas desanta triecienbrigādi pārvietot uz Grodņu valsts rietumos.
Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās vadības centrā Bruņoto spēku pārstāvji informēja par "militārās komponentes" pieaugumu pie valsts rietumu robežām. Lukašenko esot norūpējies par NATO mācībām Baltkrievijas kaimiņvalstīs. Viņš paziņoja, ka šajās teritorijās notiek bruņošanās eskalācija.3 Pārdislocēt vienu no kaujas spējīgām vienībām uz pierobežu, neskatoties, ka galvaspilsētā nav mierīgi? Te iztrūkst loģikas.
Tiesa, starp Vitebsku un Grodņu atrodas Minska, kur, ja tā paņem, desantnieki pāris dienas var arī “atpūsties”. Tālāk, pamatojoties uz vairāku mediju ziņoto un tīmeklī izplatītajiem fotouzņēmumiem, pētnieciskās žurnālistikas organizācija "Conflict Intelligence Team" (CIT) pirmdien konstatējusi, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas nemarķētas Krievijas Nacionālās gvardes kravas automašīnas.4 Līdz kurienei tās tiks, un ko darīs šajās automašīnās braucošie kaujinieki – cerams, nekad neuzzināsim.
Viens gan ir skaidrs, iespējams, ka sākotnējo nemieru cēlējiem bija citi mērķi, bet tas bija kā “starta šāviens” Baltkrievijas iedzīvotājiem, lai viņi spētu saņemties un masveidā paust savu viedokli par notikušajām vēlēšanām, liekot nodrebēt varas gaiteņiem. Šādu scenāriju nebija pieļāvis ne Lukašenko, lai saglabātu savu amatu, ne arī Putins, kurš nu ļoti nevēlas, lai Krievijā atkārtotos Baltkrievijas scenārijs.
Tamdēļ ļoti ticams, ka, kā jau vēsturē ir bijis ne vienu reizi vien, nosacītie pretinieki vienojās kopīgā dziesmā, lai abi saglabātu varu. Tiesa, man ir neliela cerība, ka šoreiz kā Baltkrievija, tā arī pēc tam Krievija nometīs pēdējos Eiropas diktatorus. Un izskatās, ka šoreiz Putins ir pārrēķinājies un ir liela iespējamība, ka sākotnēji plānotā Lukašenko gāšana novedīs arī pie paša krišanas.
1https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievija-apsudz-krievu-algotnus-un-lukasenko-kritikus-nemieru-planosana.a368870/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/habarovska-jau-sesto-nedelas-nogali-turpinas-protesti.d?id=52381637
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-noriko-parsviest-desantniekus-uz-grodnu.d?id=52381969
4https://www.apollo.lv/7040835/mediji-baltkrievijas-virziena-dodas-nemarketas-krievijas-nacionalas-gvardes-autokolonnas
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
