Kā (ne)sokas ar darbu darīšanu "Apvienotā saraksta" krīzes menedžeriem valdībā?
Pietiek lasītājs05.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām sevi skaļi pieteica vecie vēži jaunajās kulītēs jeb “Apvienotais saraksts” (AS). Tika sludināts, ka no šīs partiju apvienības nākšot īsteni “krīzes menedžeri”, kas visu reformēs un visu savedīs kārtībā. Nu jau ir apritējušas vairāk kā 100 dienas kopš strādā jaunā valdība un ir īstais brīdis izvērtēt “krīzes menedžeru” veikumu.
AS zemkopības ministrs Didzis Šmits – jaunajam ministram radās lieliska iespēja sevi pierādīt, jo viņa atbildības sfērā ir piensaimniecības nozare, kura ir nonākusi dziļā krīzē. Vienīgais dzirdētais priekšlikums no Šmita, kā atrisināt krīzi, ir naudas pārdale no citām sfērām, bezpalīdzīga roku plātīšana un nepārliecinoša sūkstīšanās par to, ka viņš nevarot ietekmēt tirgotājus. Nekādu radošu un ilgtermiņa ideju, kā savest kārtībā šo nozari, Šmitam nav. Sēdies, divi!
Tad vēl turpinās ilggadējie skandāli ap AS “Latvijas valsts meži” padomi, kur jānomaina vecie padomes locekļi pret jauniem ielikteņiem. Nu un, protams, Šmits paspēja izcelties ar runāšanu pretī paša AS konstitūcijai/programmai, kaut ko galīgi garām publiski paziņojot par klimata pārmaiņu reliģiju, paceļot sevi pāri ne tikai zinātniekiem, bet arī mātei dabai, jo Šmits zina visu labāk. Nav gan zināms, vai Šmits ar Tavaru vēl joprojām braukā pēc padoma pie Lemberga, bet gan jau drīz uzzināsim.
AS iekšlietu ministrs Māris Kučinskis – mūžam uzticīgais oligarhu ministrs, kurš spēj būt par ministru pilnīgi jebkurā sfērā. Kučinskis jau 100 dienas no vietas “administrē” vairāku finansiāli ļoti ienesīgu projektu “sakārtošanu” AS un ZZS sponsoru interesēs – ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei trijos gados paredzēts tērēt 166 miljonus eiro, austrumu robežas infrastruktūras izveidē trijos gados budžetā paredzēti 77,6 miljoni eiro, VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizāciju katastrofu pārvaldības centru izveidei trijos gados paredzēti 103,2 miljoni eiro.
Nu, ko lai saka, ņemot vērā NBS “220” miljonu (ne)vērtīgajā pārtikas iepirkumā solītās kapeikas, te var sanākt labi daudz iebāzt kabatās. Kā jums liekas, kuru partiju sponsori “uzvarēs” šajos iepirkumos?! NBS pārtikas iepirkums nav nekas salīdzinājumā ar to, ko šobrīd Kučinskis paklusām “administrē” kopā ar Igoru Rajevu.
Nu tad vēl Kučinskis paspēja pastrādāt Krievijas pilsoņu labā, kuri negrib mācīties runāt latviski, jo tika “sakārtots”, ka līdz 1. septembrim nevajag to latviešu valodu mācīties. Līdz ar to Kučinskis kā vienmēr savā stilā – klusi, mierīgi, bez liekas uzmanības dara, ko saimnieki liek.
AS vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks – jūs vispār esat dzirdējuši, ka viņš kaut ko darītu?! Bet varbūt viņam nemaz nekas nav jādara, un tāds ir arī viņa “darbs” – neko nedarīt. Kādreizējais Andra Šķēles biroja vadītājs, kurš bija ielikts par Ādažu apsaimniekotāju, zina, kā simulēt darbu. Patiesībā Sprindžukam ir uzdots sakārtot atsevišķu pašvaldību teritorijas plānojumus, lai tie būtu “draudzīgāki” atsevišķu “krīzes menedžeru” sponsoru biznesa vajadzībām.
AS veselības ministre Līga Menģelsone – lieliskajā AS “krīzes menedžeru” komandā tā arī nevarēja atrast nevienu “menedžeri”, kurš zināmu un nezināmu iemeslu dēļ būtu gatavs sakārtot vai vismaz vadīt Latvijas līdz kliņķim novesto veselības nozari. Līdz ar to nācās pierunāt kādu no AS satelītorganizācijas LDDK personālijām, kas būtu gatava ziedot savu ādu un reputāciju.
Nezinu, kas tika sasolīts Līgai Menģelsonei, bet viņa piekrita, kaut izcilā “krīzes menedžere” nevienu dienu nebija darbojusies nevienā amatā, kas kaut attāli būtu saistīts ar veselības nozari, un tāpēc tik tiešām nesaprot, kur ir iebāzusi savu degunu, pa ko kuru katru brīdi arī atrausies. Un tas, protams, ir redzams, jo viņai nav ne mazāko ideju, ko darīt ar veselības nozari, kas turpina jukt un brukt pa visām vīlēm. Tas tev Līga, nav katru otro dienu sēdēt Šķēlem/Ēķim piederošajā TV24 un izlikties par ekonomikas “ekspertu”.
AS Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns – šim ir ticis tiešām labs darbs, jo reāla atbildība nav jāuzņemas pilnīgi ne par ko un tikai par valsts naudu jābraukā apkārt un jāpārstāv valsts. Viņš mēģina sevi pozicionēt kā “valstsvīru”, bet sanāk diezgan smieklīgi.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars – atkal ar pilnu klapi iejuties vecajā lomā, turpina tikties ar sponsoriem un citu partiju shēmotājiem, lai “sakārtotu” balsojumus un salāgotu dažādu sponsoru vēlmes. Iekšlietu un veselības nozarēs visas darbības ir saskaņotas ar sponsoriem. Vienīgās problēmas esot ar Aizsardzības ministriju, jo vairākiem AS sponsoriem ir liela apetīte uz vairākiem aizsardzības resora iepirkumiem. Laikā, kad aizsardzības nozari vadīja “Tautas partijas” un “ZZS” ministri, lietas bija pareizi “sakārtotas”, bet nu jau kādu laiku viss neiet tik gludi.
AS prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns – tiek “gatavināts” kā nākamais valsts prezidents, noklusējot faktus par Pīlēna komunistisko pagātni, dienestu padomju okupantu karaspēkā un iespējamo sadarbošanos ar VDK. Bet, no otras puses skatoties, liekas, ka Pīlēnam var viss sanākt, jo ar Šleseru un Rosļikovu viss ir sarunāts un šie ir gatavi atbalstīt seno Šķēles sabiedroto un TP “Liepājas filiāles” vadītāju kā jauno valsts prezidentu. Izskatās, ka mums draud kārtējais “zoodārza prezidents”, kura čekas kartīte tāpat kā Levitam vēl joprojām, iespējams, guļ FSB arhīvos Maskavā, gaidot savu slavas stundu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
