Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem
Sandis Ģirģens05.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šī gada janvārī, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.
Ja iekšlietas patiešām ir valsts prioritāte, tad būtu jāsāk ar iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma palielināšanu, tam sasniedzot vismaz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pretējā gadījumā reālu plānu atalgojuma palielināšanai neesamība, inflācija un dzīves dārdzība vēl vairāk demotivēs iekšlietu darbiniekus palikt dienestā.
Kaut arī 2022.–2024. gada budžeta pieprasījuma sagatavošanas procesā Iekšlietu ministrija kā galvenos virzienus budžeta pieprasījumam izvēlējusies pareizas prioritātes – motivēts un izglītots personāls, uzlabota darba vide un nodrošināta augsta sniegto pakalpojumu kvalitāte –, tomēr 2022. gada budžetā iekļautās aktivitātes – amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšanai (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana) piešķirtie 20 735 004 eiro, kā arī Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide) – 2 990 682 eiro – absolūti neliecina par saplānotu un sistēmisku valsts iekšējās drošības stiprināšanu. Pēc manām aplēsēm, atalgojuma palielināšanai būtu nepieciešams vismaz desmit reizes lielāks valsts bāzes finansējums.
Zemākais valsts finansējums Baltijā
Salīdzinājumam – Lietuvā 2021. gada budžetā iekšlietām tika atvēlēti 845 miljoni eiro jeb 302 eiro uz iedzīvotāju. Igaunijā – 446 miljoni eiro jeb 335 eiro uz iedzīvotāju. Savukārt Latvijā – 429 miljoni eiro jeb tikai 227 eiro uz iedzīvotāju. Skumji. Lai mēs sasniegtu Igaunijas līmeni, iekšlietu ministres papildu finansējuma pieprasījumam darbinieku atalgojumam būtu jābūt 220 miljonu eiro apmērā.
Ja šādu finansējumu nebija iespējams atrast vienā gadā, tad būtu taisnīgi definēt samaksas palielinājuma grafiku tuvākajiem gadiem. Skaidrība par tuvākajiem dienesta gadiem esošajiem darbiniekiem radītu stabilitāti, savukārt zināmā laika periodā vidējā atalgojuma izlīdzināšana starp aizsardzības, iekšlietu un tieslietu nozarēm kopsakarībā ar konkurētspējīgu, mūsdienīgu izglītības saturu vidējā termiņā ļautu valsts nacionālo drošību, īpaši valsts iekšējo drošību, un tiesiskumu pacelt pavisam jaunā kvalitātē, kā arī iekšlietu sistēmai piesaistīt kvalitatīvāku personālu. Šobrīd atbildīgo amatpersonu publiskā retorika par algu pieaugumu iekšlietu darbiniekiem 2022. gada budžetā sabiedrībā rada tikai viltus sajūtu, ka valsts iekšējā drošība tiek pienācīgi stiprināta.
Viens piemērs – pirms gada 2021. gada budžetā jau izcīnīju atalgojuma pieaugumu izmeklētājiem, tad kāpēc 2022. gada budžets atkal koncentrējas uz to pašu amatu kategoriju? Vai ugunsdzēsēji glābēji ar iztrūkstošo personālu, zemo algu nav pelnījuši stabilitāti un algas saprātīgu paaugstinājumu? Kāpēc netiek pārskatītas algas amatpersonām, kuru kompetence ir iepirkumi, specifikāciju izstrāde, informācijas tehnoloģijas?
Valsts attieksme neveicina motivāciju
Vai nebūtu bijis prātīgi pirms 2022. gada budžeta veidošanas Iekšlietu ministrijai uz Ministru kabinetu virzīt informatīvo ziņojumu ar ministrijā jau sagatavoto visu darbinieku jauno atalgojuma sistēmas koncepciju, kuru nodevu Golubevas kundzei kā stafetes kociņu? Kāpēc ir svarīga visu darbinieku atalgojuma sistēmiska plānošana?
Atalgojuma sistēmiska plānošana ietver konkrētu mērķu vai rezultātu sasniegšanu, piemēram, amatpersonu noziegumu, tostarp korupcijas risku, mazināšanu. 2022. gada budžets ne tikai nerisina amatpersonu noziegumu risku mazināšanu, bet palielina atalgojumu kontrolējošām amatpersonām, tajā pašā laikā amatu kategorijām, kuras pakļautas korupcijas riskiem, atalgojums ne tikai palicis iepriekšējā līmenī, bet inflācijas ietekmē vēl samazinās. Nav jābūt gaišreģim, lai izdarītu secinājumu par atsevišķu amatpersonu aiziešanu no dienesta vai noziedzības risku paaugstināšanos.
Vēlos vērst sabiedrības uzmanību, ka formāla iekšlietu sistēmas atalgojuma politika bez sistēmiskas plānošanas, nesasniedzot izvirzītos mērķus – Latvija viena no drošākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, darba kvalitātes celšana, jauno tehnoloģiju ieviešana, procesu modernizācija, personāla atjaunošana, prevencijas paaugstināšana, dienestu mobilitātes, prestiža celšana u. c. –, jau tuvākajos gados vēl vairāk pazeminās iekšlietu sektora spēju kvalitāti pildīt valsts funkcijas. Iekšlietu darbinieku mobilitāte, reaģētspēja būs kritiski zema. Faktiski tiks apdraudēta sabiedrības drošība un tiesībaizsardzība būs pieejama tikai ekstra gadījumos vai kā īpaša prece. Citiem vārdiem – sargājiet sevi, savu ģimeni, īpašumu paši.
Šobrīd iekšlietu dienestu personāls strauji noveco, ir apdraudēta pēctecība, daudzas amatpersonas ir sasniegušas izdienas pensijas vecumu, nav aizpildītas vakances, kā arī darba apjoms tiek veikts uz pārslodzes un virsstundu rēķina. Darbinieki, kuriem rodas papildu slodze sakarā ar Covid-19 epidemioloģiskās drošības kontroles pasākumiem, ir psihoemocionāli izdeguši, zemais atalgojums nemotivē sasniegt rezultātus.
Vismaz 1000 eiro mēnešalga iekšlietu darbiniekiem
Kā iekšlietu ministrs pastāvīgi aktualizēju jautājumu par to, ka iekšlietas jau trīsdesmit gadus ir atstātas novārtā. Uzskatu, ka šim atalgojuma pieaugumam ir jābūt līdzvērtīgam pedagogu un veselības darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā zemāko atalgojuma līmeni nosakot 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šobrīd neto jeb pēc nodokļu nomaksas mēnešalgu zem 1000 eiro saņem 82% Valsts policijā, 91% Valsts robežsardzē un 95% Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošo (IeM dati uz šī gada oktobri).
Izcils piemērs tam, cik liela loma motivēšanā un cilvēkresursu sakārtošanā ir atalgojuma palielināšanai, ir Latvijas valsts ārējā drošība, kas kopš 2014. gada ir valsts prioritāte, un, ik gadu budžetā paredzot finansējumu ne mazāk kā 2% no IKP, ir panākta stabilitāte bruņoto spēka cilvēkresursu, materiāltehniskās bāzes attīstībā. Šo piemēru vienmēr esmu minējis arī kontekstā ar iekšējo drošību, kas pārāk ilgi atstāta novārtā, kā rezultātā ir akūts darbinieku "nekomplekts" un augsta rotācija.
Politiskās partijas "Republika" ieskatā, nepieciešams vienots redzējums par iekšējo drošību kopumā un konkrēts plāns, kā to sistemātiski un mērķtiecīgi uzlabot, – kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad, kādi turpmākajos gados.
Nobeigumā vēlos aicināt "Attīstībai/Par!" saskatīt savu atbildību iekšlietu jautājumu sakārtošanā. Ja tā uzņēmās atbildību par šo jomu, tad tas ir jādara ar 100% atdevi, it īpaši apstākļos, kad ledus jau sāka sakustēties un bija mērķtiecīgi un bez atkāpšanās jāturpina uzsāktais kurss.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
