Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fakts, ka personai ir kredīts, kas nodrošināts ar hipotēku uz vērtīgu nekustamo īpašumu, nenozīmē, ka parādnieks var būt drošs, ka patiešām nokārtos savas saistības pret kreditoru pilnā apmērā. Būtībā ir tieši otrādi, ja parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums, tas tikai palielina riskus.

Šādā situācijā nonāca arī Ilze Valgere, jo apstākļu sakritības dēļ viņas hipotekārais kredīts no AS „Danske Bank” 2016.gada 4.jūnijā tika pārcelts (protams, ārēju apstākļu ietekmē un bez I.Valgeres pašas vēlmes un piekrišanas) uz AS „Swedbank”, kura kļuva par I.Valgeres kreditoru.

Šis gadījums ir interesants arī ar to, ka uzskatāmi parāda, ka :

- Satversmē izteiktais apgalvojums, ka „visi ir vienādi likuma un tiesas priekšā” (Satversmes 91.pants), neatbilst patiesībai, jo tomēr ir „vienādākie” un „visi pārējie”.

- Uzskats, ka Latvijā efektīvi darbojas tiesībsargājošās iestādes (piemēram, prokuratūra), neatbilst patiesībai.

- Civilprocesa likuma prasība par patiesas informācijas sniegšanu tiesai (CPL 9.1 pants) – arī nav obligāta (vismaz ne kreditoriem, ja kreditors ir banka).

I.Valgeres kredtīsaistības pret AS „Danske Bank” bija nodrošinātas un ir nodrošinātas ar trīs ķīlām – nekustamo īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 un nekustamiem īpašumiem Rīgā, Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-0005 un Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-2013.

Ilzei Valgerei ir divi kredīta līgumi – par nekustamā īpašuma remontu un labiekārtošanu (Kredīta līgums nr. SB/L75-28/22) un overdrafta līgums (SB/L75-28/26), bet abi nodrošināti ar hipotēkām uz iepriekš nosauktajiem nekustamiem īpašumiem.

2016.gada 12. un 13. septembrī AS „Swedbank” paziņoja par atkāpšanos no Aizdevuma līgumiem, atkāpjoties no abiem līgumiem. Pēc viena līguma I.Valgeres saistības ir EUR 327 290.74, bet pēc otra līguma EUR 261 733.02. Tātad kopējā saistība uz līgumu uzteikšanas dienu ir EUR 589 023.76

Pats interesantākais notiek tad, kad AS „Swedbank” vērš piedziņu pret I.Valgeri, un svarīgi ir – kā tas notiek un ko tieši AS „Swedbank” dara.

Ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā AS „Swedbank” vēršas Rīgas rajona tiesā, Jūrmalas tiesu namā 2017. gada 26. aprīlī un 2017.gada 08. maijā saņem tiesas pozitīvu lēmumu, kas atļauj AS „Swedbank” pārdot Ilzei Valgerei piederošo nekustamo īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00.

Vēršoties ar savu pieteikumu tiesā, AS „Swedbank” norāda tiesai, ka saistība ir tikai EUR 327 290.74, bet par otru līgumu un to, ka saistības summa faktiski ir lielāka, AS „Swedbank” tiesai nenorāda neko.

AS „Swedbank” pieteikumā tiesai atsaucās uz Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24. marta lēmumu kādā lietā ar Nr. SPC-81/2010, kurā Augstākās tiesas Senāts izteicies, ka „civilprocesa likuma noteikumi, kas reglamentē nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, neparedz kritērijus izsoles sākumcenas noteikšanai un neprasa noteiktās sākumcenas pamatojumu ar attiecīgiem pierādījumiem. Tāpat likums nenosaka tiesnesim pienākumu, izskatot ķīlas ņēmēja iesniegto pieteikumu, izvērtēt pārdošanas nosacījumos norādītās izsoles sakumcenas pamatotību”.

Minot šo Augstākas tiesas slēdzienu, AS „Swedbank” īpašumam, kura tirgus vērtība ir vismaz 1.5 miljoni EUR, bet piespiedu pārdošanas cena attiecīgi par 30-40% zemāka, bet tik un tā 1 miljona eiro robežās, pārdošanas cenu labprātīgā izsolē nosaka EUR 410 000.00 apmērā, pie kam pašas AS „Swedbank” prasījumi pret I.Valgeri ir vismaz EUR 589 023.76, līdz ar to tālu pārsniedz izsoles sākumcenu, par kuru AS „Swedbank” gatavojas pārdot I.Valgeres īpašumu.

Bet tiesai AS „Swedbank” neiesniedz patiesu informāciju par parāda apmēru, lai gan iesniegt tiesai patiesu informāciju pieprasa Civilprocesa likuma 9.1 pants. Ilze Valgere par šo faktu vērsās prokuratūrā, kur nekādi likuma pārkāpumi netika konstatēti!

Rodas jautājums – kādā tiesiskā vidē mēs dzīvojam? Kā lasāms no Augstākās tiesas Senāta spriedumiem, tiesas kontrole pār labprātīgo pārdošanas procesu izsolē vispār atkrīt, jo tiesai ar to nav nekāds sakars. Kurš un kā kontrolēs vai aizstāvēs parādnieka interešu ievērošanu (jāatzīmē, ka pieteikumu par labprātīgo pārdošanu izsolē tiesas ceļā izskata rakstveida procesā un nepaziņo par to parādniekam) – par šo jautājumu vispār nevienam nav nekādas intereses. Varētu pat teikt, ka tiesa ar saviem nolēmumiem un attieksmi ir radījusi labvēlīgu vidi negodprātības un ļaunprātīgas rīcības iespējām ļoti plašā spektrā.

 To, ka tā arī ir, pierāda Ilzes Valgeres lieta.

Tātad AS „Swedbank” bez problēmām iegūst tiesas lēmumu, kas atļauj I.Valgeres 1.5 miljonu vērto īpašumu pārdot par EUR 410 000.00.

2017.gada 23. augustā AS „Swedbank” noslēdz vienošanos ar Ilzi Valgeri un otru aizņēmēju Z. Valgeri, kurā norāda, ka parāda saistību kopējais apmērs ir EUR 625 711.93. Šīs vienošanās ietvaros AS „Swedbank” fiksē, ka īpašums pārdodams par 1 499 000,00 EUR un cenas samazinājums var būt tikai 15% apmērā.

Bet 2017.gada 11. decembrī AS „Swedbank” vēlreiz vēršas Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā un lūdz vēlreiz atļaut pārdot I.Valgeres īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00, tikai šoreiz AS „Swedbank” norāda, ka I.Valgeres parāda saistības izriet no otra aizdevuma līguma (par ko sākotnējā 2017.gada aprīļa pieteikumā tiesai AS „Swedbank” neko neminēja) un šajā 2017.gada 11. decembra pieteikumā tiesai AS „Swedbank” jau norāda, ka I.Valgeres parāda (saistības) summa ir EUR 263 155 .26. AS „Swedbank”pieteikumā tiesai nenorāda, ka :

1) viņi jau 2017.gada aprīlī vērsās tiesā un prasīja šo īpašumu pārdot, tikai norādīja, ka ir cits saistību apmērs;

2) ka tiesa jau vienreiz izlēma par šī īpašuma nodošanu labprātīgā izsolē un ka izpildes process jau iesācies.

Laikā, kad AS „Swedbank” vēršas tiesā un lūdz tiesu izlemt par atkārtotu viena un tā paša īpašuma pārdošanu labprātīgā izsolē, AS „Swedbank” jau ir iesniegusi uz izpildi Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 08. maija lēmumu un tiesu izpildītājs J. Stepanovs jau noteicis labprātīgās izsoles sākuma datumu, t.i. 18.12.2017. Visi šie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams 2017.gada decembrī nekonstatē, ka tiesa par šī īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē jau vienreiz izlēma 2017.gada maijā, un tāpēc, ka nevienam nav nekādas daļas par to – kas, ko un kā lēma, tad AS „Swedbank” saņem vēl vienu lēmumu, kas arī atļauj pārdot I.Valgeres īpašumu Jūrmala, Turaidas iela 13. Un nevienam tiesā neradās jautājums – kā šis 2017.gada 14. decembra lēmums būs izpildāms, ja līdz ar 2017.gada 08.maija lēmumu īpašums tiks pārdots un 2017.gada 14. decembra lēmums faktiski nebūs izpildāms.

Ilze Valgere saistībā ar šiem faktiem vēlreiz rakstīja prokuratūrai, norādīja uz to, ka AS ‘Swedbank” konsekventi norāda tiesai nepatiesu informāciju, nolūkā saņemt nepieciešamos procesuālos dokumentus, bet arī šoreiz prokuratūra nereaģēja uz notiekošo.

No minētā izriet, ka nevienam nav daļas par to, ka tiesā tiek iesniegta nepatiesa informācija (turklāt – vairākkārtīgi un apzināti), tiesa, vadoties no nepatiesās informācijas, pieņem lēmumus, secīgi ar tiesas palīdzību kreditors var iegūt iespēju divreiz tirgot vienu un to pašu īpašumu, nesniegt tiesai patiesu informāciju, utt.

Šeit svarīgi atzīmēt, ka AS „Swedbank” interese ir tikai par nekustamo īpašumu Jūrmala, Turaidas iela 13. AS „Swedbank” ir pavisam trīs ķīlas, bet par atlikušajām divām (zemesgabaliem Rīgā) tai nav nekāda interese.

2018.gada 18. janvārī īpašums Jūrmalā, Turaidas ielā 13 tiek izsolīts un pārdots par EUR 755 000.00, bet pircējs 50% no summas samaksai piedāvā bankas garantijas vēstuli, uz ko AS „Swedbank” nepiekrīt, līdz ar to īpašums pārdots netiek.

Procesa laikā Ilzei Valgerei ir vairākas personas, kuras piesakās nokārtot I.Valgeres saistības un pārņemt prasījumus uz cesijas pamata. AS „Swedbank” sākotnēji piekrīt, bet 2018.gada 16. maijā AS „Swedbank” uzraksta I.Valgerei, ka viņi nepiekrīt saistību nokārtošanai un cesijai, jo viņiem esot jāņem vērā citu kreditoru intereses! Vai kaut kad kāds parastais cilvēks ir dzirdējis no bankas, ka tā ņem vērā vai rēķinās ar „citu kreditoru interesēm”? Laikam būs pagrūti kaut ko tādu atcerēties.

Kopš kura laika un kāpēc AS „Swedbank” ir arbitrs vai aizstāvis – citiem kreditoriem? I.Valgerei tas arī nebūtu saprotams, ja vien viens no viņas kreditoriem nebūtu ekspolitiķis G. Krasta kungs. Jādomā, tieši par šī kunga interesēm tik ļoti rūpējas AS „Swedbank”, ka tai vairs nav svarīgi iegūt pašai savu naudu. Varbūt, ka tas nekad nebija īpaši svarīgi un AS „Swedbank” tādā veidā cenšas „tvarstīt” pēc parādnieka vērtīgā īpašuma?! Jāuzsver, ka to pierāda AS „Swedbank” rīcībā, jo tiklīdz rodas kaut mazākā iespēja, ka AS „Swedbank” saņems naudu – tā atsakās no šīs iespējas. Dotā procesa laikā AS „Swedbank” bija 2 iespējas saņemt naudu (ja vien tas būtu bijis mērķis) :

Pirmā iespēja – no pircēja, kurš nosolīja EUR 755 000.00 un bija pilnīgi pietiekami, lai AS „Swedbank” nodzēstu savus prasījumus, pie kam pircējs bija AS „Swedbank” zināms un bija zināms, ka pircējam ir nauda. Tas uz šodienu jau būtu noticis fakts, ja viena AS „Swedbank” neatteiktos no bankas garantijas akcepta.

Otrā iespēja – no personām (tādas bija vairākas), kas samaksā AS „Swedbank” viņu prasījuma summu pilnā apmērā. Tiklīdz AS „Swedbank” nonāca šajā situācijā un saprata, ka patiešām kāds samaksās naudu – tā to vairs nevajadzēja, par ko uzskatāmi liecina 2018.gada 16. maija bankas vēstule.

Līdztekus visam šim procesam, Ilze Valgere, redzot, kādas lietas notiek, vēršas tiesā ar prasību pret AS „Swedbank”, jo no Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem izriet, ka parādniekam tādai iespējai tomēr vajadzētu būt un ka tāda arī pastāvot.

Ilzes Valgeres lieta pierāda, ka tāda tomēr nepastāv (vismaz pagaidām).

2018.gada 11.aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atsakās pieņemt Ilzes Valgeres prasību, norādot, ka tiesai šī lieta nav pakļauta, dodot atsauces uz CPL 132.panta pirmās daļas 1. punktu un norādi, ka I.Valgerei jāvēršas prokuratūrā, lai tā rīkojas pēc CPL 483., 484.panta.

I.Valgere vērsās arī prokuratūrā, kura tieši 2018.gada 11. aprīlī uzrakstīja I.Valgerei, ka viņai esot jāvēršas tiesā! Šeit gan jāmin, ka prokuratūra deva atsauci uz Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem par lietu kārtību, kas šajā gadījumā ir atzīstami kā vairāk kompetenti, nekā tiesas rīcība. Visi minētie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

Bet „sausais atlikums” visam ir tas, ka šajā tiesiskajā vidē parādniekam nav nodrošinātas iespējas efektīvi un ātri aizstāvēties pret kreditora ļaunprātību vai negodprātīgu rīcību, neviena no tiesībsargājošām iestādēm nepievērš uzmanību un nereaģē uz tiesību pārkāpumiem un aizskārumiem, neizmanto nevienu likumā noteikto instrumentu, lai pārkāpumu novērstu vai pieprasītu to pārtraukt. Tiesas (Augstākās tiesas līmenī) ar t.s. judikatūras palīdzību ir radījušas sev komfortablu vidi, lai parādnieka intereses vispār nebūt jāizskata un par tām nebūtu jādomā. I.Valgeres rīcībā esošais tiesas lēmums, ar kuru atsaka pieņemt prasību, norāda, ka par kreditora ļaunprātību tiesa vispār negatavojas lemt. Tikmēr AS „Swedbank” ir kļuvusi par „citu kreditoru” interešu aizstāvi, par ko nekaunas pat rakstīt savās vēstulēs.

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...