Iesaki rakstu: 
Nedēļas sākumā TV ziņās bija iekāpis viens no valdošās koalīcijas politiķiem, kurš ar alkatībā mirdzošām acīm klāstīja savu vīziju par to, kā tagad tiks strauji sadalīti un iztērēti divi miljardi eiro, kurus valdība var novirzīt epidēmijas izraisīto ekonomisko seku mazināšanai.
Pazīstot Latvijas politisko vidi, ir skaidrs, ka nav nekā vieglāka kā notrallināt kaut vai divus miljardus eiro. Tas ir tik vareni - lemt, kurai nozarei un kuram uzņēmumam dot, kam nedot, kurus uzņēmumus jau tagad ieplānot atdot maksātnespējas mafijas uzbarošanai, bet kurus uzņēmējus aicināt iesaistīties nacionālajā 2020. gada korupcijas čempionātā, lai tie, pārsolot kukuļošanai domāto procentu lielumu, cīnītos par valsts atbalsta apjomu un formu.
Kaut kas tāds jau notika 2008. gada nogalē, kad valdības politiskie zagļi lēma par simtiem miljonu eiro lielajām garantijām Liepājas metalurgam. Nav vairāk ne miljonu simta, nav arī metalurga, bet metalurga shēmotāji kopā ar jaunajiem un izsalkušajiem jau būvē shēmas, kā pārdalīt divus miljardus.
Kamēr vieni jau izjūt miljardu eiro dalīšanas tīksmi, daudzi Latvijas darba ņēmēji ir nedrošības pilnā laikā ar pilnīgi neizprotamām nākotnes perspektīvām. Tie, kuriem bija darbs transportā, viesmīlības un ar izklaidi saistītajās nozarēs, dzīvo neziņā. Cik ilgi dīkstāve turpināsies, nav zināms. No kā šo cilvēku ģimenes dzīvos šā gada otrajā pusē, nav zināms.
Ja tavu nozari iekļaus valsts atbalstāmo nozaru un uzņēmumu sarakstā, tad varbūt maksās līdz 700 eiro mēnesī. Ja nozari neatzīs par krīzes skartu, tad piesakies bezdarbniekos. 2009. gadā vēl bija iespējams nopirkt lidmašīnas biļeti un pateikt ardievas tām politisko nespējnieku orģijām, kuri tolaik sevi sauca par Latvijas valdību, bet 2020. gadā šādu iespēju vairāk nav. Citu ES valstu un Lielbritānijas robežas ir slēgtas.
Karantīnas un ierobežošanas pasākumus pieņem visās ES dalībvalstīs. Tikai atšķirībā no Latvijas citviet sociālās aizsardzības pakete daudz, daudz vairāk atbilst iedzīvotāju interesēm. Francijā un Lielbritānijā darba ņēmējiem, kuri nevar turpināt darbu attālināti, darba devēja vietā algu maksās valsts - 75-80% apjomā no iepriekšējās algas. Tas notiek, nedalot nozares krīzes skartajās vai neskartajās. Atbalsts turpināsies, līdz pārvietošanās ierobežojumi tiks atcelti.
Īstenojot šādu sociālo politiku, valsts vienlaikus atbalsta gan darba ņēmējus, gan uz laiku, kamēr uzņēmumā ir piespiedu dīkstāve, pārņem mazo un vidējo uzņēmumu galveno izdevumu slogu - darbaspēka izmaksas. Par to, kā atjaunot nozari, lems pēc tam, kad būs lielāka skaidrība par krīzes mērogu un ierobežojumu ilgumu. Stratēģiskie uzņēmumi turpina darbu, un to izmaksas tiek nodrošinātas ar valsts garantijām utt.
Francijas valdība gatavojas nacionalizēt svarīgākos valsts uzņēmumus, bet Lielbritānijas valdība attiecībā uz dzelzceļa privātajiem uzņēmumiem uz sešu mēnešu laiku valsts pārvaldi jau ieviesa. Lielbritānijā uz pusgadu ir atcelta privāta partnerība. Dzelzceļa uzņēmumi ir jāuztur dzīvotspējīgā stāvoklī, un to izmaksas segs valdība neatkarīgi no īpašuma formas.
Latvijai nav jāuzklausa Liepājas metalurga miljonu izzagšanas līdzdalībnieku padomi, bet Latvijai ir jāpārņem pieredze no Eiropas valstīm ar atbildīgu sociālo politiku. Tas nozīmē, ka lēmumi par to, kā iztērēt divus miljardus no naudas krīzes pārvarēšanai, nav jāatstāj izlemšanai vadošo politisko partiju dīleru kompānijā. Tieši pretēji. Šis ir labākais brīdis, lai atteiktos no korumpētajām tradīcijām.
Lēmumi par resursu izlietojumu Latvijas ekonomikas stabilizācijai ir jāpieņem kopīgi ar valdības galvenajiem sociālajiem partneriem - uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām. Tas jādara nevis formā, kad dialogs ir fikcija - sociālos partnerus sasauc, lai tos painformētu, kā korumpētie ielikteņi ir sadalījuši miljardus, bet panākot kopējo izpratni un vienošanos par to, kas ir svarīgākais un stratēģiski nozīmīgākais. Tad vismaz būs cerība, ka krīzes risinājumus pieņems atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm.
Šis ir brīdis, kad mēs varam piespiest politiķus atteikties no valsts izzagšanas tradīcijām. Un vēl. Visi krīzes pārvarēšanai iedalītie līdzekļi nav jāiztērē tūdaļ un nekavējoties. Tieši pretēji. Latvijas valdība ir sasolījusi, ka ierobežojuma beigas iestāsies 14. aprīlī, taču daudzviet Eiropā karantīnas un ierobežojošie pasākumi jau ir noteikti uz trim mēnešiem, bet Austrālijas premjerministrs pieļāva, ka ierobežojošie pasākumi būs spēkā līdz pat augusta beigām.
Itālija un daudzu citu valstu valdības ar saviem rīkojumiem jau ir apturējušas pilnīgi visus biznesus, izņemot stratēģiski svarīgos. Ja pašlaik visus Latvijas resursus iztērēs, lai izglābtu nozares, kuru problēmas ir šobrīd plaši zināmas, piemēram, azartspēļu u.c. ne stratēģisku nozaru uzņēmumus, tad var gadīties, ka gada otrajā pusē nebūs resursu, ar ko glābt tās nozares, kas nodrošina Latvijas valsts pamata vajadzības un miljardiem lielos eksporta ienākumus.
Pārpublicēts no nra.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
