Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas varas un tiesībsargājošajās struktūrās ir jaušami korporatīvie grupējumi, kas darbojas nezināmu mērķu vārdā un var mainīt politisko situāciju valstī, intervijā "Neatkarīgajai" klāstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Ilze Jurča. “Manuprāt, tas ir tāds jauns valsts nozagšanas paveids - personas, kas ir ļoti ciešās korporatīvajās saitēs ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, vienojas saskaņotā darbībā viņām vien zināmu mērķu vārdā un izmanto dažādus pretdarbības veidus gan augstāku amatpersonu lēmumu izpildei, gan mēģinot ietekmēt amatpersonu amatā iecelšanu, gan, iespējams, veicot vēl kādas diskrētākas darbības, izmantojot šīm personām pieejamo darba informāciju.”

Vai Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija tandēmā ar vietnieci Ilzi Vanagu tiesā, kurā tiek iztiesāta tā sauktā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, arī darbojas viņām vien zināmu mērķu vārdā?

Abām tiesas vadītājām ir ievērojamas parādsaistības. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija (kuru izbrāķēja un no Augstākās tiesas palātas, to likvidējot, nepaņēma uz Augstākās tiesas Senātu) pērn nopelnīja 36 tūkstošus eiro. Viņas laulātais draugs Jānis Stūrmanis, kurš arī ir tiesnesis, saņēma par 13 tūkstošiem mazāk nekā sieva. Taču D. Treijas parādsaistības mērāmas 172 tūkstošos eiro.

Tiesas priekšsēdētājas vietnieces Ilzes Vanagas parādsaistības atbilstoši 2015.gada deklarācijai ir 120 684,83 EUR. Viņas tiesvedībā ir tā sauktā Bērnu slimnīcas lieta, kuras iztiesāšana velkas jau kopš 2010.gada.

Interesanti, ka 31.10.2016. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika izbeigta tiesvedība civillietā Nr.C30610815, SIA “Hiponia” prasībā pret I.Vanagu un viņas laulāto par aizdevuma piedziņu sakarā ar saistību izpildi. No kurienes gan tiesnesei un viņas laulātajam, kurš esot bezdarbnieks, pēkšņi radās līdzekļi, šķiet, vairāk nekā simt tūkstošu euro saistību izpildei?

2015.gada 9.oktobrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā nonāca tā sauktā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta. Lietas tiesnešiem, ievērojot nejaušības principu, tiek sadalītas datorizēti, bet ne konkrētajā gadījumā.

Tiesas priekšsēdētāja par referējošo tiesnesi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, apejot lietu elektronisko sadali, izvēlējusies tiesnesi bez iepriekšējās pieredzes krimināllietu izskatīšanā, tiesnesi, kurš nav izskatījis ar pierādījumu pārbaudi nevienu krimināllietu - Erlenu Ernstsonu, kuram ar specializāciju civillietās darba stāžs tobrīd bija 1,5 gadi.

Papildus šajā tiesas sastāvā nozīmēta tiesnese: Aiga Freimane, kura specializējusies civillietu izskatīšanā, un kura nav izskatījusi nevienu krimināllietu; Dzintra Zemitāne, kurai ir 9 gadu darba stāžs ar specializāciju krimināllietās; Elīna Leitāne, kuras darba stāžs bija 2 gadi, kā rezerves tiesnese.

Sakarā ar tiesneses Elīnas Leitānes došanos bērna kopšanas atvaļinājumā pēc tam, kad jau tika uzsākta lietas iztiesāšana, lietas iztiesāšanas sastāvā tika nozīmēta tiesnese Anita Grāvīte, kurai bija 6 mēnešu darba stāžs tiesā.

Nav saprotams, kādēļ vispār tiesnese Anita Grāvīte ir šajā tiesas sastāvā kā rezerves tiesnese, jo gadījumā, ja kāds no pamatsastāva tiesnešiem pēkšņi uz ilgstošu laiku saslimst vai atstāj tiesneša amatu, tiesnese Anita Grāvīte vienalga nevarētu ieņemt tā tiesneša vietu, proti, tas nav pieļaujams, jo viņa nebija tiesas sastāvā no paša sākuma, bet tika ielikta lietā pēc tam, kad jau bija uzsākta lietas iztiesāšana.

Spriedumu lietā, kuru būtu pieņēmuši tiesneši, kas nav bijuši lietas izskatīšanā no paša sākuma līdz beigām, apelācijas instances tiesa viennozīmīgi atceltu kā nelikumīgu, un tad šīs krimināllietas iztiesāšana būtu jāsāk no jauna pirmās instances tiesā.

Jautājums – kā interesēs darbojas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija, apejot elektronisko lietu sadales sistēmu, nozīmējot šīs lietas izskatīšanā trīs nepieredzējušus tiesnešus un iekļaujot tiesas sastāvā rezerves tiesnesi, kura faktiski nevar aizstāt pamatsastāva tiesnešus? Varbūt tādēļ, lai tiesā pēc iespējas mazāk, pēc iespējas garākos termiņos tiktu izskatītas civillietas? Vai varbūt tiesas priekšsēdētāja ir ieinteresēta, lai izgāžas Zolitūdes traģēdijas krimināllieta?

Tiesnešiem, kuri iztiesā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, papildus šai lietai izskatīšanā ir nodotas arī citas lietas:

- tiesnesim Erlenam Ernstsonam lietvedībā ir vēl 44 neizskatītas civillietas un 40 administratīvo pārkāpumu lietas;

- tiesnesei Dzintrai Zemitānei lietvedībā ir vēl 15 neizskatītas krimināllietas un 9 administratīvo pārkāpumu lietas;

- tiesnesei Aigai Freimanei lietvedībā ir 135 neizskatītas civillietas, starp tām arī tādas, kas ir skatāmas paātrinātā kārtībā (piemēram, lietas kas skar bērnu tiesības un intereses, darba lietas, maksātnespējas lietas);

- tiesnesei Anitai Grāvītei lietvedībā ir nodotas 157 neizskatītas civillietas, starp tām arī tādas, kas jāizskata paātrinātā kārtībā (piemēram, lietas, kas skar bērnu tiesības un intereses, darba strīdu lietas, maksātnespējas lietas).

Jautājums – vai tiesas priekšsēdētājas mērķis ir novilcināt gan šīs, gan citu lietu izskatīšanu tiesā?

Lai gan Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnešiem ir krietni mazāk lietu nekā viņu kolēģiem, sakarā ar to, ka trīs dienas nedēļā viņi pavada citā ēkā, skatot šo lielo krimināllietu, viņi ir pārslogoti, jo saprātīgos termiņos ir jāizskata arī citas lietas.

Viņiem nav pietiekami daudz laika, lai pilnīgi un vispusīgi iepazītos ar šo apjomīgo krimināllietu, kur nu vēl, lai sastādītu spriedumus un lēmumus citās lietās. Ne velti, šā gada 30.septembrī tiesnesei Aigai Freimanei uz tiesu tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība – stress un pārslodze atspoguļojas uz tiesnešu veselību.

Neraugoties uz to, tiesas priekšsēdētāja, savā padomju laiku manierē pieprasot no tiesnešiem absolūtu pakļaušanos un valdnieka glorificēšanu, rada priekšstatu, ka šie tiesneši faktiski neko nedara.

Tā kā šie tiesneši jau šobrīd paralēli nevar uzsākt sprieduma rakstīšanu šajā krimināllietā (atspoguļojot apsūdzību, liecinieku un cietušo liecības), jo ir noslogoti ar citām lietām, tad acīmredzot tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas krimināllietā varētu tapt vēl kādus piecus gadus pēc tās iztiesāšanas. Vai tāds ir priekšsēdētājas mērķis?

Par tiesas priekšsēdētājas neprognozējamo darba stilu liecina arī tas, ka, faktiski atzīstot pati savu nespēju un nekompetenci izskatīt visu kategoriju lietas (krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas un civillietas), tiesas priekšsēdētāja visas viņas lietvedībā esošās civillietas nodeva skatīt citiem tiesnešiem, tai pat laikā tiesnešiem, kuri nekad nav skatījuši administratīvo pārkāpumu lietas, kuri nepārzina administratīvās tiesības (tā sauktiem civilistiem), kuri gadiem nav papildinājuši vai atjaunojuši savas zināšanas šīs kategorijas lietu izskatīšanā Tiesnešu mācību centra organizētajās nodarbībās vai semināros, pēkšņi tiek nodotas izskatīšanā administratīvo pārkāpumu lietas (tā sauktās dzērājšoferu lietas).

Protams, likums noteic, ka pirmajā instancē tiesnesim jāpārvalda visas trīs specializācijas – CPL, APK un KPL, bet nez kāpēc tiesnešiem, kuri specializējušies krimināllietu izskatīšanā, netiek nodotas izskatīšanā civillietas. Saprotams, ka APLā ir tādi paši principi kā KPLā, bet nez kāpēc tieši civilistiem šobrīd jāskata APL lietas? Faktiski jebkurš jurisprudences students šobrīd ir kompetentāks APLā nekā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneši, kuri līdz šim specializējušies civillietu izskatīšanā.

Salīdzinājumam – var jau dot zobārstam veikt ceļgala locītavas operāciju, bet vai iznākums būs tas labākais? T.i., var jau dot civilistam skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, bet vai rezultāts būs tas labākais? Nebūs, šobrīd nav šaubu, ka ikvienu civilista sastādīto spriedumu APK lietā apelācijas instance atcels. Pārdaugavas dzērājšoferi var līksmot – no soda būs reāla iespēja izvairīties.

Tai pat laikā tiesneši, kuri specializējušies krimināllietu izskatīšanā, salīdzinot ar citām Rīgas tiesām, Zemgales priekšpilsētas tiesā ir noslogoti krietni mazāk un papildus izskata arī APK lietas.

Vēl vairāk, par priekšsēdētājas visatļautību liecina fakts, ka pati, nespējot vai neprotot APK kategorijas lietās pieņemt lēmumus, piešķīra tiesnesim Erlenam Ernstsonam atvaļinājumu tikai ar priekšnosacījumu, ka viņš nāk savā atvaļinājumā uz darbu un viņas lietās, viņas vārdā sastāda nolēmumus APK lietās.

Tiesnesis Erlens Ernstsons (tāpat kā vēl 6 tiesneši) nav vēl apstiprināts amatā bez termiņa ierobežojuma. Šis apstiprinājums ir lielā mērā atkarīgs no tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes par tiesnesi Kvalifikācijas komisijai un Saeimas juridiskajai komisijai (nu jau par to vairs nav šaubu, jo tiesnesim Ernstsonam jau ir sniegta negatīva atsauksme).

Protams, vēloties iegūt atvaļinājumu sev vēlamā laikā un nevēloties saņemt negatīvu atsauksmi no tiesas priekšsēdētājas laikā, kad tiks izlemts jautājums par viņa apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tiesnesis nāca uz darbu un tiesas priekšsēdētājas vārdā un viņas vietā šā gada vasarā – 15.jūlijā sastādīja tiesas nolēmumus administratīvo pārkāpumu lietās.

Tiesnešus nomoka jautājums – kas būs jādara, lai nākamvasar iegūtu atvaļinājumu sev vēlamā laikā? Vai tiesnešiem, kuri specializējušies civillietu izskatīšanā, būs jāsāk skatīt priekšsēdētājas D.Treijas lietvedībā esošās krimināllietas?

Par tiesas priekšsēdētājas visatļautību vai darba pienākumu tīšu nepildīšanu liecina arī fakti par citam tiesnesim nodotām krimināllietām.

03.07.2015. tiesā saņemta krimināllieta Nr. 12812002114 T.B. apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 180.panta pirmās daļas. Lieta tika nodota tiesneses Dzintras Zemitānes lietvedībā, kura to nozīmēja un uzsāka iztiesāšanu tiesas sēdē 03.11.2015.

04.11.2015. tiesas priekšsēdētāja sakarā ar to, ka tiesnese Dzintra Zemitāne tika iekļauta Zolitūdes traģēdijas lietas sastāvā, pārņēma lietu, 11.01.2016., grozot izskatīšanas datumu uz 14.04.2016, kad pasludinājusi lietā pārtraukumu, bet tad pēkšņi izlēmusi nepildīt savus darba pienākumus – neskatīt lietu, bet bez jelkāda tiesiska pamatojuma nodevusi to skatīšanai tiesnesei Guntai Čepulei (kura tiesā strādā uz laiku, kamēr tiesnese Elīna Leitāne atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā).

Tātad šī lieta jau trešo reizi skatīta no jauna šā gada 27.oktobrī, neraugoties uz to, ka tā ir tā sauktā amatpersonu lieta, kura būtu iztiesājama paātrinātā kārtībā.

Identiski tiesas priekšsēdētāja izrīkojusies ar krimināllietu nr. 11514007712 K.A. apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas. Lieta, kurā ir vairāk nekā 200 cietušo, tiesā saņemta 24.02.2015. un nodota tiesneses Dzintras Zemitānes lietvedībā, kura uzsāka iztiesāšanu 30.10.2015.

11.01.2016. tiesas priekšsēdētāja pārņēma lietu savā lietvedībā, uzsākot iztiesāšanu 16.04.2016., bet tad bez jelkāda tiesiska pamata nodeva lietu tiesnesei Guntai Čepulei, kura to (ar vairāk nekā 200 cietušajiem) sāka skatīt no jauna jau trešo reizi 19.10.2016.

Tas, ka citam tiesnesim tiek nodotas neuzsāktas lietas, vēl būtu kaut kā izskaidrojams, bet fakts, ka citam tiesnesim tiek nodotas jau divreiz uzsāktas lietas, šķiet pilnīgs nonsenss. Nenoliedzami, šāda rīcība sapratīgam vērotājam no malas vēl vairāk veicina neuzticību tiesām. Diemžēl to veicina tieši tiesas priekšsēdētāja.

Nupat - 20.oktobrī - faktiski bez jelkāda juridiska pamatojuma tiesnesei G.Čepulei nodotas vēl četras smagās krimināllietas. Kopumā tiesnesei G.Čepulei, apejot elektronisko lietu sadales kārtību, t.i., apejot nejaušības principu lietu sadalē, nodotas 10 krimināllietas.

Tiesas priekšsēdētāja D.Treija tiesnesei G.Čepulei nodevusi skatīšanai krimināllietas K31-0041-16; K31-0057-16; K31-0073-16; K31-0211-16; K31-0308-16; K31-0332-16. Tiesas priekšsēdētājas vietniece I.Vanaga nodevusi krimināllietas K310149-16; K31-0267-16. Nesaprotamu iemeslu dēļ bez sadales kopš 2016.gada 15.jūlijā tiesā atradās krimināllieta K-31-0335-16, nu tā nodota tiesnesei G.Čepulei.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā strādā 14 tiesneši, no kuriem 7 vēl nav apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Kā jau minēts iepriekš, šis apstiprinājums ir lielā mērā atkarīgs no tā, kādu atsauksmi par tiesnesi uzrakstīs tiesas priekšsēdētāja.

Ikvienam no šiem tiesnešiem ir skaidrs, ka jelkāda veida oponēšana tiesas priekšsēdētājai var rezultēties ar negatīvu atsauksmi, par ko liecina jau tiesnesim E.Ernstsonam sniegtā negatīvā atsauksme, kā arī fakts, ka tiesnesei, kurai gadiem bija lielākais izskatīto lietu skaits, tiesas priekšsēdētāja ierosināja disciplinārlietu it kā par darba pienākumu nepildīšanu. Lieki piebilst, ka tiesnešu disciplinārkolēģija lietu izbeidza, atzīstot, ka tiesas priekšsēdētāja nav norādījusi savā lēmumā nevienu normu, kuru tiesnese būtu pārkāpusi (lēmums ir atrodams tiesnešu disciplinārkolēģijas mājas lapā: https://www.tiesas.lv/tiesnesu-disciplinarkolegijas-pienemtie-lemumi).

Tāpat jāšaubās, vai arī turpmāk šī tiesnese ik mēnesi izskatīs 30 lietas vai tikai 15 – 16 (kas ir vidējais tiesnešu izskatīto lietu skaits valstī), ņemot vērā faktu, ka tiesas priekšsēdētājai primāri nepieciešams, lai tiesnesis atsēž darba vietā no 9.00 – 17.00, nevis pēc iespējas vairāk izskata lietas, ievērojot to, ka tiesnesim ir nenormēts darba laiks. Lai tiesnesis iegūtu brīvu pēcpusdienu vai brīvdienu, tiesnesim ir jāpazemojas, jāglaimo un jālūdzas priekšsēdētājas priekšā.

Ar mērķi izēst no darba kādu citu tiesnesi ar 10 gadu stāžu (jo apsolīta ir pastāvīga darbavieta aizvietotājai tiesnesei G.Čepulei) tiesas priekšsēdētāja jau atkārtoti bez jelkāda iegansta apmeklē tiesneses Dz.Zemitānes vadītās tiesas sēdes. Tas, protams, nav liegts un būtu saprotams, ja par tiesnesi būtu saņemta sūdzība vai būtu jāsniedz atsauksme kvalifikācijas kolēģijai, bet šādā veidā faktiski pret tiesnesi tiek realizēts bosings. Pēc tiesas sēdēm tiesas priekšsēdētāja darbinieku klātbūtnē netaktiski sniedz tiesnesei padomus – faktiski iejaucas tiesas lietas spriešanā.

02.11.2016. jau otro reizi tiesas priekšsēdētāja bez jel kāda pamata pārbaudījusi tiesneses Dz.Zemitānes lietvedībā esošās apturētās lietas, lai gan interesi par citu tiesnešu lietām nekad nav izrādījusi. Uz tiesnesi nepārprotami tiek izdarīts spiediens. Acīmredzams ir mērķis panākt, lai Zolitūdes krimināllietas sastāvā nepaliek neviens pieredzējis tiesnesis.

Tiesas priekšsēdētājas Dainas Treijas neilgajā vadības laikā no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas uz zemesgrāmatu nodaļām ir aizgājuši jau divi tiesneši. Šovasar darbu tiesā pameta divi labākie tiesnešu palīgi (labākie, jo ne velti izturējuši konkursu un šobrīd strādā Tieslietu ministrijā). No vadības puses netiek augstu vērtētas tiesneša vai darbinieka darba spējas, bet gan bezierunu pakļaušanās, pielīšana un glaimošana priekšsēdētājai. No vietnieces puses ik uz soļa tiek deklarēta nepieciešamība ievērot subordināciju, lai gan cilvēktiesību un tiesību zinātnieki jau sen ir atzinuši, ka šāds vadības stils – mērķtiecīga personības iznīcināšana bija absolūts padomju varas mērķis.

Secinājums: acīmredzot tiesas priekšsēdētāja un viņas vietniece darbu tiesā organizē tikai viņām vien zināmu mērķu vārdā, jo pašreizējais vadības stils ir absolūti destruktīvs, kas šķeļ kolektīvu un noteikti neveicina sabiedrības uzticību tiesām. Ja man kādreiz likās neiedomājami, ka tiesas priekšsēdētājs varētu ietekmēt kāda tiesneša darbu un viņa pieņemto nolēmumu, tad šobrīd jelkādas šaubas ir atkritušas. Ikvienā kolektīvā atradīsies kāds, kurš karjeras vārdā būs gatavs pakalpot priekšsēdētājam, savukārt karjera lielā mērā šobrīd ir atkarīga no tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes, attieksmes un rīcības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...