Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas varas un tiesībsargājošajās struktūrās ir jaušami korporatīvie grupējumi, kas darbojas nezināmu mērķu vārdā un var mainīt politisko situāciju valstī, intervijā "Neatkarīgajai" klāstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Ilze Jurča. “Manuprāt, tas ir tāds jauns valsts nozagšanas paveids - personas, kas ir ļoti ciešās korporatīvajās saitēs ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, vienojas saskaņotā darbībā viņām vien zināmu mērķu vārdā un izmanto dažādus pretdarbības veidus gan augstāku amatpersonu lēmumu izpildei, gan mēģinot ietekmēt amatpersonu amatā iecelšanu, gan, iespējams, veicot vēl kādas diskrētākas darbības, izmantojot šīm personām pieejamo darba informāciju.”

Vai Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija tandēmā ar vietnieci Ilzi Vanagu tiesā, kurā tiek iztiesāta tā sauktā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, arī darbojas viņām vien zināmu mērķu vārdā?

Abām tiesas vadītājām ir ievērojamas parādsaistības. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija (kuru izbrāķēja un no Augstākās tiesas palātas, to likvidējot, nepaņēma uz Augstākās tiesas Senātu) pērn nopelnīja 36 tūkstošus eiro. Viņas laulātais draugs Jānis Stūrmanis, kurš arī ir tiesnesis, saņēma par 13 tūkstošiem mazāk nekā sieva. Taču D. Treijas parādsaistības mērāmas 172 tūkstošos eiro.

Tiesas priekšsēdētājas vietnieces Ilzes Vanagas parādsaistības atbilstoši 2015.gada deklarācijai ir 120 684,83 EUR. Viņas tiesvedībā ir tā sauktā Bērnu slimnīcas lieta, kuras iztiesāšana velkas jau kopš 2010.gada.

Interesanti, ka 31.10.2016. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika izbeigta tiesvedība civillietā Nr.C30610815, SIA “Hiponia” prasībā pret I.Vanagu un viņas laulāto par aizdevuma piedziņu sakarā ar saistību izpildi. No kurienes gan tiesnesei un viņas laulātajam, kurš esot bezdarbnieks, pēkšņi radās līdzekļi, šķiet, vairāk nekā simt tūkstošu euro saistību izpildei?

2015.gada 9.oktobrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā nonāca tā sauktā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta. Lietas tiesnešiem, ievērojot nejaušības principu, tiek sadalītas datorizēti, bet ne konkrētajā gadījumā.

Tiesas priekšsēdētāja par referējošo tiesnesi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, apejot lietu elektronisko sadali, izvēlējusies tiesnesi bez iepriekšējās pieredzes krimināllietu izskatīšanā, tiesnesi, kurš nav izskatījis ar pierādījumu pārbaudi nevienu krimināllietu - Erlenu Ernstsonu, kuram ar specializāciju civillietās darba stāžs tobrīd bija 1,5 gadi.

Papildus šajā tiesas sastāvā nozīmēta tiesnese: Aiga Freimane, kura specializējusies civillietu izskatīšanā, un kura nav izskatījusi nevienu krimināllietu; Dzintra Zemitāne, kurai ir 9 gadu darba stāžs ar specializāciju krimināllietās; Elīna Leitāne, kuras darba stāžs bija 2 gadi, kā rezerves tiesnese.

Sakarā ar tiesneses Elīnas Leitānes došanos bērna kopšanas atvaļinājumā pēc tam, kad jau tika uzsākta lietas iztiesāšana, lietas iztiesāšanas sastāvā tika nozīmēta tiesnese Anita Grāvīte, kurai bija 6 mēnešu darba stāžs tiesā.

Nav saprotams, kādēļ vispār tiesnese Anita Grāvīte ir šajā tiesas sastāvā kā rezerves tiesnese, jo gadījumā, ja kāds no pamatsastāva tiesnešiem pēkšņi uz ilgstošu laiku saslimst vai atstāj tiesneša amatu, tiesnese Anita Grāvīte vienalga nevarētu ieņemt tā tiesneša vietu, proti, tas nav pieļaujams, jo viņa nebija tiesas sastāvā no paša sākuma, bet tika ielikta lietā pēc tam, kad jau bija uzsākta lietas iztiesāšana.

Spriedumu lietā, kuru būtu pieņēmuši tiesneši, kas nav bijuši lietas izskatīšanā no paša sākuma līdz beigām, apelācijas instances tiesa viennozīmīgi atceltu kā nelikumīgu, un tad šīs krimināllietas iztiesāšana būtu jāsāk no jauna pirmās instances tiesā.

Jautājums – kā interesēs darbojas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija, apejot elektronisko lietu sadales sistēmu, nozīmējot šīs lietas izskatīšanā trīs nepieredzējušus tiesnešus un iekļaujot tiesas sastāvā rezerves tiesnesi, kura faktiski nevar aizstāt pamatsastāva tiesnešus? Varbūt tādēļ, lai tiesā pēc iespējas mazāk, pēc iespējas garākos termiņos tiktu izskatītas civillietas? Vai varbūt tiesas priekšsēdētāja ir ieinteresēta, lai izgāžas Zolitūdes traģēdijas krimināllieta?

Tiesnešiem, kuri iztiesā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, papildus šai lietai izskatīšanā ir nodotas arī citas lietas:

- tiesnesim Erlenam Ernstsonam lietvedībā ir vēl 44 neizskatītas civillietas un 40 administratīvo pārkāpumu lietas;

- tiesnesei Dzintrai Zemitānei lietvedībā ir vēl 15 neizskatītas krimināllietas un 9 administratīvo pārkāpumu lietas;

- tiesnesei Aigai Freimanei lietvedībā ir 135 neizskatītas civillietas, starp tām arī tādas, kas ir skatāmas paātrinātā kārtībā (piemēram, lietas kas skar bērnu tiesības un intereses, darba lietas, maksātnespējas lietas);

- tiesnesei Anitai Grāvītei lietvedībā ir nodotas 157 neizskatītas civillietas, starp tām arī tādas, kas jāizskata paātrinātā kārtībā (piemēram, lietas, kas skar bērnu tiesības un intereses, darba strīdu lietas, maksātnespējas lietas).

Jautājums – vai tiesas priekšsēdētājas mērķis ir novilcināt gan šīs, gan citu lietu izskatīšanu tiesā?

Lai gan Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnešiem ir krietni mazāk lietu nekā viņu kolēģiem, sakarā ar to, ka trīs dienas nedēļā viņi pavada citā ēkā, skatot šo lielo krimināllietu, viņi ir pārslogoti, jo saprātīgos termiņos ir jāizskata arī citas lietas.

Viņiem nav pietiekami daudz laika, lai pilnīgi un vispusīgi iepazītos ar šo apjomīgo krimināllietu, kur nu vēl, lai sastādītu spriedumus un lēmumus citās lietās. Ne velti, šā gada 30.septembrī tiesnesei Aigai Freimanei uz tiesu tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība – stress un pārslodze atspoguļojas uz tiesnešu veselību.

Neraugoties uz to, tiesas priekšsēdētāja, savā padomju laiku manierē pieprasot no tiesnešiem absolūtu pakļaušanos un valdnieka glorificēšanu, rada priekšstatu, ka šie tiesneši faktiski neko nedara.

Tā kā šie tiesneši jau šobrīd paralēli nevar uzsākt sprieduma rakstīšanu šajā krimināllietā (atspoguļojot apsūdzību, liecinieku un cietušo liecības), jo ir noslogoti ar citām lietām, tad acīmredzot tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas krimināllietā varētu tapt vēl kādus piecus gadus pēc tās iztiesāšanas. Vai tāds ir priekšsēdētājas mērķis?

Par tiesas priekšsēdētājas neprognozējamo darba stilu liecina arī tas, ka, faktiski atzīstot pati savu nespēju un nekompetenci izskatīt visu kategoriju lietas (krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas un civillietas), tiesas priekšsēdētāja visas viņas lietvedībā esošās civillietas nodeva skatīt citiem tiesnešiem, tai pat laikā tiesnešiem, kuri nekad nav skatījuši administratīvo pārkāpumu lietas, kuri nepārzina administratīvās tiesības (tā sauktiem civilistiem), kuri gadiem nav papildinājuši vai atjaunojuši savas zināšanas šīs kategorijas lietu izskatīšanā Tiesnešu mācību centra organizētajās nodarbībās vai semināros, pēkšņi tiek nodotas izskatīšanā administratīvo pārkāpumu lietas (tā sauktās dzērājšoferu lietas).

Protams, likums noteic, ka pirmajā instancē tiesnesim jāpārvalda visas trīs specializācijas – CPL, APK un KPL, bet nez kāpēc tiesnešiem, kuri specializējušies krimināllietu izskatīšanā, netiek nodotas izskatīšanā civillietas. Saprotams, ka APLā ir tādi paši principi kā KPLā, bet nez kāpēc tieši civilistiem šobrīd jāskata APL lietas? Faktiski jebkurš jurisprudences students šobrīd ir kompetentāks APLā nekā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneši, kuri līdz šim specializējušies civillietu izskatīšanā.

Salīdzinājumam – var jau dot zobārstam veikt ceļgala locītavas operāciju, bet vai iznākums būs tas labākais? T.i., var jau dot civilistam skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, bet vai rezultāts būs tas labākais? Nebūs, šobrīd nav šaubu, ka ikvienu civilista sastādīto spriedumu APK lietā apelācijas instance atcels. Pārdaugavas dzērājšoferi var līksmot – no soda būs reāla iespēja izvairīties.

Tai pat laikā tiesneši, kuri specializējušies krimināllietu izskatīšanā, salīdzinot ar citām Rīgas tiesām, Zemgales priekšpilsētas tiesā ir noslogoti krietni mazāk un papildus izskata arī APK lietas.

Vēl vairāk, par priekšsēdētājas visatļautību liecina fakts, ka pati, nespējot vai neprotot APK kategorijas lietās pieņemt lēmumus, piešķīra tiesnesim Erlenam Ernstsonam atvaļinājumu tikai ar priekšnosacījumu, ka viņš nāk savā atvaļinājumā uz darbu un viņas lietās, viņas vārdā sastāda nolēmumus APK lietās.

Tiesnesis Erlens Ernstsons (tāpat kā vēl 6 tiesneši) nav vēl apstiprināts amatā bez termiņa ierobežojuma. Šis apstiprinājums ir lielā mērā atkarīgs no tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes par tiesnesi Kvalifikācijas komisijai un Saeimas juridiskajai komisijai (nu jau par to vairs nav šaubu, jo tiesnesim Ernstsonam jau ir sniegta negatīva atsauksme).

Protams, vēloties iegūt atvaļinājumu sev vēlamā laikā un nevēloties saņemt negatīvu atsauksmi no tiesas priekšsēdētājas laikā, kad tiks izlemts jautājums par viņa apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tiesnesis nāca uz darbu un tiesas priekšsēdētājas vārdā un viņas vietā šā gada vasarā – 15.jūlijā sastādīja tiesas nolēmumus administratīvo pārkāpumu lietās.

Tiesnešus nomoka jautājums – kas būs jādara, lai nākamvasar iegūtu atvaļinājumu sev vēlamā laikā? Vai tiesnešiem, kuri specializējušies civillietu izskatīšanā, būs jāsāk skatīt priekšsēdētājas D.Treijas lietvedībā esošās krimināllietas?

Par tiesas priekšsēdētājas visatļautību vai darba pienākumu tīšu nepildīšanu liecina arī fakti par citam tiesnesim nodotām krimināllietām.

03.07.2015. tiesā saņemta krimināllieta Nr. 12812002114 T.B. apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 180.panta pirmās daļas. Lieta tika nodota tiesneses Dzintras Zemitānes lietvedībā, kura to nozīmēja un uzsāka iztiesāšanu tiesas sēdē 03.11.2015.

04.11.2015. tiesas priekšsēdētāja sakarā ar to, ka tiesnese Dzintra Zemitāne tika iekļauta Zolitūdes traģēdijas lietas sastāvā, pārņēma lietu, 11.01.2016., grozot izskatīšanas datumu uz 14.04.2016, kad pasludinājusi lietā pārtraukumu, bet tad pēkšņi izlēmusi nepildīt savus darba pienākumus – neskatīt lietu, bet bez jelkāda tiesiska pamatojuma nodevusi to skatīšanai tiesnesei Guntai Čepulei (kura tiesā strādā uz laiku, kamēr tiesnese Elīna Leitāne atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā).

Tātad šī lieta jau trešo reizi skatīta no jauna šā gada 27.oktobrī, neraugoties uz to, ka tā ir tā sauktā amatpersonu lieta, kura būtu iztiesājama paātrinātā kārtībā.

Identiski tiesas priekšsēdētāja izrīkojusies ar krimināllietu nr. 11514007712 K.A. apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas. Lieta, kurā ir vairāk nekā 200 cietušo, tiesā saņemta 24.02.2015. un nodota tiesneses Dzintras Zemitānes lietvedībā, kura uzsāka iztiesāšanu 30.10.2015.

11.01.2016. tiesas priekšsēdētāja pārņēma lietu savā lietvedībā, uzsākot iztiesāšanu 16.04.2016., bet tad bez jelkāda tiesiska pamata nodeva lietu tiesnesei Guntai Čepulei, kura to (ar vairāk nekā 200 cietušajiem) sāka skatīt no jauna jau trešo reizi 19.10.2016.

Tas, ka citam tiesnesim tiek nodotas neuzsāktas lietas, vēl būtu kaut kā izskaidrojams, bet fakts, ka citam tiesnesim tiek nodotas jau divreiz uzsāktas lietas, šķiet pilnīgs nonsenss. Nenoliedzami, šāda rīcība sapratīgam vērotājam no malas vēl vairāk veicina neuzticību tiesām. Diemžēl to veicina tieši tiesas priekšsēdētāja.

Nupat - 20.oktobrī - faktiski bez jelkāda juridiska pamatojuma tiesnesei G.Čepulei nodotas vēl četras smagās krimināllietas. Kopumā tiesnesei G.Čepulei, apejot elektronisko lietu sadales kārtību, t.i., apejot nejaušības principu lietu sadalē, nodotas 10 krimināllietas.

Tiesas priekšsēdētāja D.Treija tiesnesei G.Čepulei nodevusi skatīšanai krimināllietas K31-0041-16; K31-0057-16; K31-0073-16; K31-0211-16; K31-0308-16; K31-0332-16. Tiesas priekšsēdētājas vietniece I.Vanaga nodevusi krimināllietas K310149-16; K31-0267-16. Nesaprotamu iemeslu dēļ bez sadales kopš 2016.gada 15.jūlijā tiesā atradās krimināllieta K-31-0335-16, nu tā nodota tiesnesei G.Čepulei.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā strādā 14 tiesneši, no kuriem 7 vēl nav apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Kā jau minēts iepriekš, šis apstiprinājums ir lielā mērā atkarīgs no tā, kādu atsauksmi par tiesnesi uzrakstīs tiesas priekšsēdētāja.

Ikvienam no šiem tiesnešiem ir skaidrs, ka jelkāda veida oponēšana tiesas priekšsēdētājai var rezultēties ar negatīvu atsauksmi, par ko liecina jau tiesnesim E.Ernstsonam sniegtā negatīvā atsauksme, kā arī fakts, ka tiesnesei, kurai gadiem bija lielākais izskatīto lietu skaits, tiesas priekšsēdētāja ierosināja disciplinārlietu it kā par darba pienākumu nepildīšanu. Lieki piebilst, ka tiesnešu disciplinārkolēģija lietu izbeidza, atzīstot, ka tiesas priekšsēdētāja nav norādījusi savā lēmumā nevienu normu, kuru tiesnese būtu pārkāpusi (lēmums ir atrodams tiesnešu disciplinārkolēģijas mājas lapā: https://www.tiesas.lv/tiesnesu-disciplinarkolegijas-pienemtie-lemumi).

Tāpat jāšaubās, vai arī turpmāk šī tiesnese ik mēnesi izskatīs 30 lietas vai tikai 15 – 16 (kas ir vidējais tiesnešu izskatīto lietu skaits valstī), ņemot vērā faktu, ka tiesas priekšsēdētājai primāri nepieciešams, lai tiesnesis atsēž darba vietā no 9.00 – 17.00, nevis pēc iespējas vairāk izskata lietas, ievērojot to, ka tiesnesim ir nenormēts darba laiks. Lai tiesnesis iegūtu brīvu pēcpusdienu vai brīvdienu, tiesnesim ir jāpazemojas, jāglaimo un jālūdzas priekšsēdētājas priekšā.

Ar mērķi izēst no darba kādu citu tiesnesi ar 10 gadu stāžu (jo apsolīta ir pastāvīga darbavieta aizvietotājai tiesnesei G.Čepulei) tiesas priekšsēdētāja jau atkārtoti bez jelkāda iegansta apmeklē tiesneses Dz.Zemitānes vadītās tiesas sēdes. Tas, protams, nav liegts un būtu saprotams, ja par tiesnesi būtu saņemta sūdzība vai būtu jāsniedz atsauksme kvalifikācijas kolēģijai, bet šādā veidā faktiski pret tiesnesi tiek realizēts bosings. Pēc tiesas sēdēm tiesas priekšsēdētāja darbinieku klātbūtnē netaktiski sniedz tiesnesei padomus – faktiski iejaucas tiesas lietas spriešanā.

02.11.2016. jau otro reizi tiesas priekšsēdētāja bez jel kāda pamata pārbaudījusi tiesneses Dz.Zemitānes lietvedībā esošās apturētās lietas, lai gan interesi par citu tiesnešu lietām nekad nav izrādījusi. Uz tiesnesi nepārprotami tiek izdarīts spiediens. Acīmredzams ir mērķis panākt, lai Zolitūdes krimināllietas sastāvā nepaliek neviens pieredzējis tiesnesis.

Tiesas priekšsēdētājas Dainas Treijas neilgajā vadības laikā no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas uz zemesgrāmatu nodaļām ir aizgājuši jau divi tiesneši. Šovasar darbu tiesā pameta divi labākie tiesnešu palīgi (labākie, jo ne velti izturējuši konkursu un šobrīd strādā Tieslietu ministrijā). No vadības puses netiek augstu vērtētas tiesneša vai darbinieka darba spējas, bet gan bezierunu pakļaušanās, pielīšana un glaimošana priekšsēdētājai. No vietnieces puses ik uz soļa tiek deklarēta nepieciešamība ievērot subordināciju, lai gan cilvēktiesību un tiesību zinātnieki jau sen ir atzinuši, ka šāds vadības stils – mērķtiecīga personības iznīcināšana bija absolūts padomju varas mērķis.

Secinājums: acīmredzot tiesas priekšsēdētāja un viņas vietniece darbu tiesā organizē tikai viņām vien zināmu mērķu vārdā, jo pašreizējais vadības stils ir absolūti destruktīvs, kas šķeļ kolektīvu un noteikti neveicina sabiedrības uzticību tiesām. Ja man kādreiz likās neiedomājami, ka tiesas priekšsēdētājs varētu ietekmēt kāda tiesneša darbu un viņa pieņemto nolēmumu, tad šobrīd jelkādas šaubas ir atkritušas. Ikvienā kolektīvā atradīsies kāds, kurš karjeras vārdā būs gatavs pakalpot priekšsēdētājam, savukārt karjera lielā mērā šobrīd ir atkarīga no tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes, attieksmes un rīcības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...