Kā iespējami viegli pārciest epidēmiju

Neviens nevar garantēt to, ka koronavīrusa pandēmija nepārstaigās visu pasauli. Mums ir jābūt gataviem sastapties ar vīrusu, pārslimot to iespējami vieglā formā un atgriezties labākā pasaulē bez haosa, sasprindzinājuma, bailēm un vēlmes nopelnīt uz citu cilvēku veselības rēķina. Ļoti lūdzu jūs izlasīt un iegaumēt šos desmit punktus.

1. Svarīgākais uzdevums visiem tiem, kam ir hroniskas slimības, ir tās ārstēt: precīzi ievērot ārsta norādījumus gan par režīmu, gan diētu, gan precīzi lietot visas nozīmētās zāles. „Zāles nedarbojas pacientiem, kas tās nelieto,” teica bijušais ASV Veselības ministrs (Surgeon General of the United States) Čarlzs Evrets Kūps (C. Everett Koop, MD.). Koronovīruss apdraud tos, kas nepietiekami stabilizē savu cukura diabētu, neārstē savu astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību vai sirds mazspēju.

Jūs nedrīkstat būt nelīdzestīgs ārstēšanai. Vīrusa epidēmijas laikā ļoti bīstama ir nelīdzestība (angliski: medication non-adherence) vai pacienta atteikšanās ievērot režīmu, dzīves veidu, zāļu lietošanas devas un laikus. Nepieciešams aiziet pie sava ģimenes ārsta vai vispārējās prakses ārsta pirms sastapšanās ar vīrusu. Ja jums ir 2. tipa cukura diabēts – jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Jālieto ārsta nozīmētie medikamenti pret paaugstinātu asinsspiedienu.

2. Kustēties un sportot katru dienu. Tas, kas katru dienu skries vai ātri soļos ar vai bez nūjām pusstundu vai labāk stundu svaigā gaisā, tas no koronavīrusa nemirs un smagi no koronavīrusa necietīs. Neviens valdības karantīnas pasākums nav tik efektīvs kā ātra kustība svaigā gaisā;

3. vingrot un vingrināt krūšukurvi katru dienu vairākkārt. Koronavīruss mēdz iemājot tieši elpceļu epitēlijšūnās vai alveolārajās šūnās. Vislabāk vīruss jūtas tur, kur gaisa plūsma maza – plaušu augšējos segmentos plecos un lejas segmentos pie diafragmas. Jebkurš rehabilitologs vai fizioterapeits parādīs vingrinājumus, kā šajos segmentos uzlabot elpošanu. Atcerēties, ka mazāk elpošanā nodarbinātajos plaušu segmentos dzīvo arī dažādas baktērijas, kas vīrusa izraisīto slimību ātri var pārvērst bakteriālā pneimonijā un sepsē. Arī šīs baktēriju krātuves ir jāventilē ar pareiziem elpošanas vingrinājumiem. Atcerieties, ka gluži tāpat kā ventilēt plaušas vajag ventilēt dzīvojamās un darba telpas;

4. Iespēju iegūt SARS CoV 2 vīrusu nosaka sarunas vai kontakta laiks ar inficēto personu. Izvairīties no tiešas komunikācijas ar citu (svešu) cilvēku, kas ilgāka par 10 minūtēm. Mēģināt izvairīties no sabiedriskā transporta un iepirkšanās aktivitātēm, kas pārsniedz šīs 10 minūtes. Lietot pietiekami daudz šķidruma. Iznākot no cilvēku pārblīvētas telpas vai lielveikala, nepakautrēties paņemt savu ūdens pudeli, iedzert no tās un iespējamos vīrusus noskalot lejup uz kuņģi pie kuņģa skābes.

5. Nelasīt un neskatīties televizorā un internetā reklāmas, kas iesaka lietot pretvīrusu vitamīnus un citus uzturbagātinātājus pret vīrusu. Uzturā lietot iespējami daudz fitoncīdus saturošu augu produktu – ķiplokus, lokus, salātus, spinātus, kāpostus utt.

6. Sarunāties ar citiem attālināti, vislabāk sešu pēdu attālumā. Atcerēties, ka koronavīrusu var pārnēsāt ne tikai ar gaisa pilieniem, atrodoties viens otram tuvāk par 1,8 metriem, bet arī bučojoties un seksa laikā. Šis priekšlikums gan nav populārs, par to nemēdz runāt, bet šis ir laiks, kad būtu ierobežojams seksa partneru skaits.

7. Neklausīt ieteikumiem lietot alkoholu kā zāles pret vīrusu. Alkohols atver vīrusam elpceļu vārtus, jo nomāc organisma aizsardzību. Nomest smēķēšanu tūlīt. Ķīnas kolēģu pētījumi liecina, ka atšķirība starp vīriešu un sieviešu mirstību korelē ar izsmēķēto cigarešu daudzumu.

8. Sejas maska ir labs aizsardzības līdzeklis, lai nesaslimtu ar SARS 2, bet daudz nozīmīgākas ir brilles. Vislabākās ir tādas, ko izmanto pludmales volejbolisti. Ja jums ir izvēle – lēcas vai brilles, vēl dažus mēnešus izvēlieties brilles;

9. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām un gados veciem pacientiem izsvērt nepieciešamību vakcinēties ar pneimokoku vakcīnu. To plaušu karsoni, ar ko var nomirt, izraisa pneimokoki, kas jau atrodas mūsu elpceļos, bet var inficēt vīrusu skartās šūnas. Samazinot pneimokoka iespējas, samazinās iespējas vīrusa pneimonijai pārvērsties jauktā pneimonijā un sepsē. Lēmumam – veciem un hroniskiem pacientiem vakcinēties ar pneimokoku vakcīnu vai ne – jāpaliek jūsu ģimenes ārsta ziņā.

10. Mazgāt rokas pirms ēšanas, bet īpaši pēc lielveikala, sabiedriskā transporta un tualetes apmeklējuma. Roku mazgāšanai sabiedriskās tualetes vietā izvēlēties sterilizējoša šķidruma salvetes. Mazāk uzturēties ļaužu pieblīvētās vietās. Ja pieejama kalnu saulīte ar ultravioleto starojumu, lietot to telpu dezinfekcijai.

Visiem pacientiem es lūdzu atcerēties vēl piecas atziņas, kā arī tās nodot citiem.

1. Visvairāk apdraudēti ir medicīnas darbinieki. Saudzējiet viņus, jo tikai medicīnas profesionāļi jūs izārstēs no vīrusa un tā radītām slimības komplikācijām. Atcerieties, ka jums nav jāmēģina savu vīrusu uzklepot ārstam, māsai vai aptiekāram. Pēc Pasaules Medicīnas profesionāļu alianses ieteikuma mediķiem pienākas garāki atpūtas brīži starp izsaukumiem, retākas dežūras, augstāks atalgojums, drošāks aprīkojums un psiholoģisks atbalsts.

2. Ārsti ir gudri, labāk ticēt ārstam nekā politiskiem līderiem. Televizorā un internetā ticiet infektoloģijas un virusoloģijas speciālistiem.

3. Epidemiologi ir gudri, un viņi zina – kāpēc slēgtās telpās vīrusa izplatība no slimnieka pie slimnieka ir īpaši augsta. Ar epidemiologu muti runā pasaules zinātne.

4. Medicīna ir dārga. Visām valstīm nāksies atpogāt budžeta maku. Nāksies domāt par to, ka vajadzēs sagatavot vairāk ārstu, vairāk māsu, vairāk farmaceitu, vairāk rehabilitācijas speciālistu, un tas attieksies gan uz bagātām, gan attīstības valstīm. Šis nav pēdējais bīstamais vīruss, kas apdraud cilvēci.

5. Katram ir no galvas jāzina tikai viens telefona numurs – un tas ir sava ģimenes ārsta telefona numurs. Telefona klausuli pacels cilvēks, ka spēj, var un zin kā palīdzēt.

Novērtē šo rakstu: