Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Juvenālajā laikmetā jauniešu mentalitātē veikli izritinās divi varianti – tradicionālā mentalitāte un postmodernistiskā mentalitāte. Tradicionālajā mentalitātē jauniešu garīgais satvars balstās uz cilvēces vēsturē aprobētās audzināšanas un izglītības klasisko pieeju. Šīs pieejas mērķis ir izaudzināt un izglītot visādā ziņā cienīgu jauno paaudzi, kas spētu bagātināt tautas iepriekšējo paaudžu kultūras mantojumu. Audzināšanas un izglītības centrā ir iepriekšējo paaudžu dzīves pieredze. Klasiskā pieeja respektē vēsturiski pārbaudīto principu: tautai, kura nemācās no pagātnes, nevar būt nākotne. Jaunatne ir tautas nākotne. Jaunatnei īpaši dedzīgi ir jāmācās no pagātnes.

Tradicionālās mentalitātes apdāvinātie jaunieši juvenālajā laikmetā darbojās, uzvedās un komunicē tādā pašā manierē, kādā to vienmēr darīja viņu vienaudži cilvēces vēsturē. Turpretī postmodernistiskajā mentalitātē izpaužas postmodernisma audzināšanas un izglītības panākumi. Par šo mentalitātes variantu būs runa nākamajā etīdē. Šis variants ir godam nopelnījis speciālu diskursu.

Jaunatne ir tautas privileģētākā daļa. Privileģētība izpaužas mobilitātē, intelektuālajā aktivitātē un veselībā.

Tautā jaunatnei ir vislabākā veselība. Jaunatne tāpēc var būt mobila. Tā var viegli pārvietoties. Tai ir maksimāls kustīgums, kas nevar būt vecāko paaudžu cilvēkiem.

Jaunatne visu laiku strādā ar galvu. Jaunatnes prāts nepārtraukti ir nodarbināts mācībās un profesijas studijās. Ar jaunatnes intelektuālo aktivitāti grūti ir mēroties citām vecuma grupām, kuru pārstāvji pēc vispārējās vai augstākās izglītības parasti pārstāj regulāri un intensīvi uzkrāt jaunas zināšanas. Pēcpadomju Latvijā šis process sākās jau pēc pamatskolas, jo obligāta ir tikai pamatizglītība.

Arī obligāto pamatizglītību var uzskatīt par mūsdienu Latvijas jaunatnes privilēģiju. Nevienam nav noslēpums, ka no minētajām privileģētībām intelektuālā aktivitāte jaunatnē ir vismazākajā cieņā. Jauniešiem ne visai patīk mācīties. Ja to neviens (vecāki, valsts) voluntāri nespiež darīt, tad daudzi nemācās. Pēcpadomju Latvijā nav ilgi jāmācās. Turklāt pamatizglītības obligātuma konsekventa ievērošana Lielajai Bandai neinteresē. Skolu neapmeklē tūkstošiem jauniešu. Faktiski neviens precīzi nezina, cik liels jauniešu skaits neapmeklē skolu.

Pēcpadomju Latvijā noziedzīgajai valdošajai kliķei nav nekādas intereses par tautu. Valsts neizmanto iespējas voluntāri nepieļaut nemācīšanos. Nesen medijos rakstīja: „Iniciatīvas Jauniešu programma aktīvisti apkopojuši informāciju, kas liecina, ka vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu.” Mazajai latviešu tautai tas ir milzīgs skaitlis.

Cilvēces vēsturē aprobētās klasiskās audzināšanas un izglītības mērķis vienmēr ir bijis jaunatni audzināt un mācīt tā, lai tā pēc iespējas vairāk dotu tautai. Tāpēc tauta cenšas pēc iespējas labāk un pamatīgāk sagatavot jaunatni. Ja jaunatne slikti uzvedās un slikti mācās, tad tā galvenokārt ir tautas (inteliģences, politiskās elites) vaina, bet nevis jauniešu vaina. Tādā gadījumā nevis jaunatne ir vāja, bet tauta (tās garīgie līderi - inteliģence, politiskā elite) ir vāja. Tautas garīgie līderi pilnā mērā neizprot jaunatnes perspektīvo sūtību. Tauta nerūpējas par savu nākotni. Tauta vispār var neticēt savai nākotnei.

Jaunatnes tradicionālās mentalitātes īpašību klāstā pirmajā vietā ir mātes un tēva cieņa, gados vecāko cilvēku cieņa, dzimtenes, valsts, tautas un tās kultūras cieņa. Pirmajā vietā ir arī morāli tikumisko normu un vērtību cieņa, morālā un sociālā pienākuma apziņa.

Tradicionālajā mentalitātē stabili izpaužas patriotisms, gatavība aizstāvēt dzimteni, uzticīgi kalpot sabiedrībai. Tradicionālajā mentalitātē primārās ir sabiedrības intereses, bet nevis personiskās intereses.

Tradicionālās mentalitātes pārstāvji apzinās savu statusu sabiedrībā, neprotestē pret to un lojāli gaida savu laiku, kad viņiem vajadzēs kļūt pilntiesīgiem dzīves saimniekiem. Jaunieši apzinās, ka viņus gaida milzīgi atbildīgi pienākumi un uzdevumi, kalpojot savai tautai un valstij. Tāpēc tradicionālās mentalitātes pārstāvji godīgi mācās, apgūst profesiju un cenšas nepārtraukti papildināt savas zināšanas. Grāmata ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Viņi ar dziļu pietāti izturās pret mākslu, literatūru, zinātni, filosofiju. Viņi ar labestīgu bijību uzlūko māksliniekus, rakstniekus, zinātniekus, filosofus. Viņi ļoti labi prot atšķirt dzīves materiālistisko orientāciju no dzīves ideālistiskās orientācijas. Viņi saprot garīguma vitālās funkcijas cilvēka esamībā. Viņiem nav pieņemama materiālistiskā orientācija.

Jaunatnes tradicionālās mentalitātes veidošanā un nostiprināšanā totāla loma ir reliģijai. Rietumu civilizācija tagad ir ateistu civilizācija. Tomēr reliģiskā audzināšana un reliģiskā izglītība vēl nebūt nav pilnā mērā zaudējusi ietekmi un inerces spēku svētīgi atbalsoties jaunajās dvēselēs.

Viens no Latvijas baznīctēviem šodienas stāvokli raksturo kritiski: „Kurš tad ir vainīgs garīgajā tukšumā, kas tik bieži sastopams mūsdienās? Vainīgi vecāki, skola, visbeidzot, sabiedrība, kuri nav ielikuši cilvēkos priekšstatu par cilvēka personības veselumu. Kas īsti ir cilvēks, kur rodams cilvēciskās dzīves mērķis, kur ir cilvēka eksistences būtība? Vēl nesen, kad valdīja ateistiskie uzskati, cilvēkos tomēr dzīvoja kaut kādi reliģiskie priekšstati, ļaudīs zināmā mērā dzīvoja kristīgā ticība, tika ievērotas tradīcijas, tās centās nodot saviem bērniem. Šodien reliģiskā audzināšana nav aizliegta, bet kur tad ir audzinātāji, kuri audzinātu bērnus kristīgā dzīvesveidā? Runājot par reliģisko audzināšanu, mēs, protams, to neuztveram kā fanātisku reliģisko audzināšanu, bet vēlamies atvērt acis bērniem un jauniešiem: kas ir cilvēks, Kurš viņu radījis, kādēļ. Tas ir milzīgs darba lauks visiem mums – vecākiem, skolotājiem, Baznīcai”.

LR baznīca ir šķirta no valsts. Latviešu tauta pret to neiebilst. Acīmredzot neiebilst tāpēc, ka konstitucionālā norma ir tikai formāla nodeva liberālajai demokrātijai. Tās ģimenes, kuru locekļu gēnos ir stingra reliģiskā ticība, drīkst savus bērnus audzināt kristiānisma tikumības garā bez jebkādiem valsts ierobežojumiem.

Latvijā pastāv ne tikai reliģiskā audzināšana, bet arī reliģiskā izglītība. Sastopams jautājums „Vai ir vajadzīga reliģiskā izglītība XXI gadsimtā?”. Latvijas akadēmiskie kadri atbild šādi: „Kādēļ gan ne! Rietumu pasaulei pēdējo 200 gadu laikā strauji sekularizējoties, arvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai reliģiskā izglītība vispār ir XXI gadsimtam atbilstoša pazīme. Kā noskaidrojās Latvijas Universitātes gadskārtējās konferences ietvaros, Teoloģijas fakultātes rīkotajā sekcijas sēdē “Reliģiskā izglītība XXI gadsimtā”, tā tomēr iederas kopīgajā izglītības filozofijā un ne tikai. Patiesībā arī pati reliģiskā izglītība mainās gan satura, gan formas ziņā, līdz ar to ievērojami palīdzot sasniegt tos uzdevumus, kurus sabiedrība izvirzījusi izglītībai tuvākajiem gadiem.”

Ja vēl nesen latviešu jaunatnē (tautā) bija sastopama tikai tradicionālā mentalitāte, tad tagad ir savādāk. Pēcpadomju laikā tradicionālajai mentalitātei ir uzradies aktīvs un ambiciozs konkurents – postmodernistiskā mentalitāte. Tā no tradicionālās mentalitātes atšķiras kā nakts no dienas. Toties pilnā mērā iekļaujas Rietumu deģeneratīvajos procesos, ko ar aprobežotiem cilvēkiem tipisku patosu vēlas daudzi latvieši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...