“Jūs visi pat man nedodat runāt!” – zīmīgi momenti no Lemberga lietu pametušā tiesneša puses

Būdams viens no tiem tiesnešiem, kas pirmo jurista pieredzi ieguvuši vēl padomju laikā, B. Geimans aizvadīto gadu laikā neizcēlās ar apķērību vai rūpīgiem centieniem izsekot līdzi apsūdzības vai aizstāvības pušu argumentācijai.

Ieguvis priekšstatu par “lietu pareizo kārtību” vēl padomju okupācijas laikmetā, kurā par tiesneša dabisko uzvedības modeli tika uzskatīta nevis objektīva lietas iztiesāšana, bet gan automātiska piekrišana prokuroram un apsūdzības raksta pārrakstīšana spriedumā, B. Geimans šo modeli kaut kādā mērā pārnesa arī uz mūsdienu tiesas zāli.

Iznākumā šo desmit gadu laikā B. Geimana vadītais tiesas sastāvs, gluži loģiski, neiemantoja piekrišanu ne pie aizstāvības puses (kas neskaitāmas reizes norādījusi uz dažādiem šķēršļiem veikt sev vēlamo aizstāvību), ne pie apsūdzētājiem (neapmierināti ar to, ka tiesnesis nespēj viņiem palīdzēt tikt pie sev vēlamā sprieduma ātrāk), bet vismazāk šis tiesas sastāvs iemantoja atzinību sabiedrības acīs.

Ar katru gadu pieņemoties spēkā arvien atmaskojošākas informācijas gūzmai par to, kā “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni sistemātiski iztukšo sev uzticēto mantu, peldas naudā, pērk helikopterus, jahtas un pilis Grieķijā, pa vidu restorānos nodzerot simttūkstošus, pēc šo faktu publiskošanas tiesa, būdama procesa virzītāja jau desmit gadus, ir kategoriski atteikusies pieprasīt kaut vai tikai atskaiti no R. Meroni, ko viņš izdarījis ar visu arestēto mantu kopš 2007. gada decembra.

Lasītāju ieskatam bez komentāriem – daži dialogi no tiesu sēžu protokoliem, kuri raksturo Rīgas Apgabaltiesas zālē notiekošo. Tie vairākās vietās saīsināti saprotamības labad.

Piemēram, kad A. Lembergam uzrādīto apsūdzību prokurori bija grozījuši un kad tiesā parādījās jau trešā apsūdzības raksta versija, sēdes stenogrammā lasāms:

Tiesnesis Boriss Geimans: Tā, tagad jūs varat savu attieksmi pret apsūdzību paziņot tiesai?

Aivars Lembergs: Jā, godātā tiesa, es varu nolasīt.

Geimans: Nevajag lasīt, vienkārši pasakiet.

Lembergs: Godātā tiesa, es izlasīju Kriminālprocesa 498. pantu, un tur nekas nav teikts, ka jāatbild vienā vārdā [uz 222 lapas garu apsūdzības rakstu].

Geimans: Tā!

Lembergs: Procesa virzītājam, protams, lielas tiesības, bet likumdevējs ir skaidri ierakstījis. Līdz ar to mana attieksme ir uz trim lapām.

Geimans: Tā, mēs vērtēsim to kā iesniegumu, pievienosim lietai, bet tomēr es lūdzu atbildēt uz jautājumu!

Lembergs: Es esmu rakstiski atbildējis, godātā tiesa.

Geimans: Tā, pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas jautājumu par to, vai viņš saprot vai ne.

Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski, nevis atteicos!

Geimans: Tā, labi, jūs atteicāties, viss kārtībā.

Lembergs: Atļaujiet man nolasīt...

Geimans: Jūs atzīstat izvirzīto apsūdzību vai nē?

Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski [to pašu], ko gribēju nolasīt. Kriminālprocess Latvijā notiek mutvārdos. Jūs man aizliedzāt mutvārdos atbildēt — es jums iesniedzu rakstiski.

Geimans: Pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas priekšsēdētāja, tiesas sēdes priekšsēdētāja jautājumu par to, vai viņš atzīst apsūdzību vai nē.

Lembergs (noplāta rokas, klusu vēršas pie sava advokāta): Tu redzējies ko! Es gribu nolasīt savu sakāmo gan mutiski, gan vēl arī iesniegt to pašu rakstveidā, bet viņš liek protokolā ierakstīt, ka es it kā esot atteicies izpaust savu attieksmi!

Citā gadījumā, A. Lembergam sniedzot liecības par kaut kādiem R. Meroni kontrolētiem ofšoriem, zemāk lasāmais mēģinājums sniegt liecību beidzās ar 380 eiro naudassoda piemērošanu liecinošajam A. Lembergam:

Lembergs: … Kompānijā Kaywood International Ltd., reģistrācijas numurs 82158, adrese: Mill Miles Suit 6, Wickhams Cay, Road Town, Tortolas sala Britu Virdž…

Geimans (pārtrauc): Priekš kam jūs tagad lasāt?

Lembergs: … Britu Virdžīnu salās. Šajā kompānijā tiek rakstīts, ka es it kā esot bijis faktiskais šīs kompānijas īpašnieks, un…

Geimans (pārtrauc): Jūs nebijāt faktiskais īpašnieks!

Lembergs: Bet es jau liecinu par to!!!

Advokāte Irina Kauke: Jā, viņš par to liecina!

Lembergs: Es arī gribēju norādīt lieciniekus, kurus mēs pieteicām, kas manu šo te liecību var apstiprināt.

Geimans: Man nav pienākuma jums skaidrot jūsu aizstāves vietā, kā jums sniegt liecības!

Lembergs: Es to sāku un es jau būtu beidzis, ja netraucētu man liecināt. […] Mēs mīdāmies uz vietas! Cik reizes tā nav bijis! Es jau būtu beidzis šo sadaļu! Es vairs nedrīkstu norādīt, kuri liecinieki var apliecināt mana teiktā patiesumu?

Geimans (iejaucas): Lūdzu, par nākamo jautājumu, lieciniet tālāk!

Kauke: Kādēļ par nākamo?!

Lembergs: Kurā pantā ir teikts, ka es nedrīkstu norādīt, kuri liecinieki var apstiprināt manas liecības?!

Geimans: Norādījāt un turpiniet tālāk!

Lembergs: Bet jūs man neļāvāt! Prokurors [vispirms] neļāva, un jūs viņam piekritāt!

Geimans: Es tagad jums teicu, norādiet šos lieciniekus, un tālāk!

Lembergs: Ko jūs kliedzat?

Prokurors Juris Juriss: Valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā…

Lembergs: Jūs atļaujat? (Domāta tiesnešu atļauja prokuroram iejaukties.)

Geimans: Tā!

[…] Lembergs: Jūs man neļaujat liecināt! Jūsu mērķis ir nepieļaut manas liecības! Jo, ja es noliecinātu…

Geimans: Jūsu mērķis ir…?

Lembergs: Jā, es liecināju astoņus mēnešus, un tad nomainīja apsūdzību. Es jums reizes desmit teicu, ka nomainīs apsūdzību! […] Un tagad ir bīstami, ka es turpināšu liecināt — atkal būs jāmaina apsūdzība! Tur jau ir tā nelaime!

Vairākus mēnešus vēlāk situācija tiesas zālē nebija uzlabojusies.

Geimans: Jāsniedz liecības konkrētas. Kādās brīvostas valdes sēdēs piedalījāties; vai parakstījāt pieņemtos lēmumus. Par konkrētiem faktiem, nevis komentēt apsūdzību […]

Lembergs (ar slēptu sarkasmu): Varbūt kāds manā vietā var noliecināt? Prokurors?

Geimans: Ja jūs negribat liecināt, tā arī varat pateikt.

Lembergs: Bet es gribu liecināt! Viņš mani pārtrauca pusteikumā. Būtu noklausījies līdz galam.

Geimans: Mēs piekrītam prokuroram!

Lembergs: Es jau būtu divreiz nolasījis [rakstiski sagatavotos faktus], ja nebūtu iejaucies prokurors. […]

Prokurors: Godātā tiesa! Mēs vēršam vēlreiz uzmanību, ka tas rakstīts Krimināllikumā 318. pantā.

Lembergs: Godātā tiesa, lūk, viņš man traucē liecināt!

Prokurors (turpina jaukties pa vidu): … tā nav Aivara Lemberga…

Geimans (prokuroram Jurisam): Dodiet viņam pabeigt!

Lembergs (plāta rokas, netiekot pie liecināšanas): Nu kas tas te tagad ir?!

Prokurors: Ne apsūdzība ir uzrādīta… apsūdzētājam nav uzrādīta apsūdzība par to, ka…

Lembergs (joprojām nevar liecināt): Kas viņš ir par prokuroru, kāpēc viņš mani visu laiku pārtrauc?

Juriss (pēkšņi maina tēmu un izsaka priekšlikumu tiesai): Godātā tiesa, varētu paņemt piecu minūšu pārtraukumu, izraidot apsūdzēto! (Domāta izraidīšana no tiesas zāles.)

Lembergs: Bet viņš man traucē liecināt!!!

Juriss (turpina runāt): … tajā laikā, kad tiesa ļāvusi, devusi vārdu…

Lembergs: Godātā tiesa, viņš pats paņēma vārdu! Paņemiet ierakstu! […] Viņš pielēca kājās, neprasot atļauju. Es vienmēr lūdzu jūsu atļauju, bet viņš — nekad!

Geimans (bez ironijas): Jūs [visi] pat man nedodat runāt.

Lembergs (uz prokurora Jurisa pusi): Otra Strīķe!

Geimans: Tā!

Novērtē šo rakstu: