Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta
Egils Levits20.01.2022.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Līdz ar to, ja partijas nesaņem pietiekošu finansējumu no valsts budžeta, tad tā vietā, lai rūpētos par sabiedrības kopējo labumu, atsevišķu ziedotāju privāto interešu apkalpošana partiju darbībā sāk dominēt. Tas ir iemesls, kādēļ daudzās Eiropas valstīs pastāv sistēma, kas nodrošina partiju pietiekošu finansējumu no valsts budžeta. Šāda sistēma pastāv arī Lietuvā un Igaunijā.
Demokrātiskā valsts iekārtā atsevišķu ziedotāju ietekme uz politiku nav pieļaujama. No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no lielajiem privātiem ziedotājiem atkarīgas un tādēļ viegli korumpējamas partijas valstij un nodokļu maksātājiem galu galā izmaksā dārgāk.
Šobrīd politiskajām partijām ir pieejams pietiekošs valsts budžeta finansējums, lai tās veidotu pastāvīgu politiku visas sabiedrības interesēs un būtu neatkarīgas no ietekmīgu ziedotāju un sadarbības partneru ambīcijām. Vienlaikus – un to es gribētu uzsvērt – tas arī liek mums, visai sabiedrībai, būt daudz prasīgākiem pret politiskajām partijām. Valsts budžeta finansējums netiek piešķirts tāpat vien, bet ar noteiktu mērķi – sekmēt politisko partiju ilgtspēju, to spēju pārstāvēt vērā ņemamu sabiedrības daļu un iesaistīt politikā pēc iespējas plašāku sabiedrību.
Sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai, saņemot valsts budžeta finansējumu, politiskās partijas mainītos un, jēgpilni izlietojot šos līdzekļus, attīstītu savu ideoloģisko bāzi, paplašinātu darbību reģionos un piesaistītu arvien vairāk jaunu biedru. Tāpat sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka politiskās partijas piešķirtos valsts budžeta līdzekļus izmantos atbildīgi un caurspīdīgi. Nauda partijām netiek piešķirta tās izlietošanai privātiem mērķiem vai bezjēdzīgai notērēšanai. Tāpēc partijām jābūt spējīgām sabiedrību pārliecināt, ka līdzekļi ir iztērēti pienācīgi un ar augstu rūpību. Te vietā būtu publiski pieejamas atskaites par naudas izlietojumu un regulāri partiju vadības skaidrojumi par to, kur tērēts un kāda bijusi partiju izaugsme šajā laikā.
Svarīgi, ka valsts budžeta izlietojuma pienācīgumu efektīvi un pēc būtības uzrauga arī kompetentās valsts institūcijas, jo īpaši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tāpat atbilstoši labas likumdošanas principiem Saeimai kā likumdevējam jāseko līdzi šī likuma piemērošanas praksei un jābūt gatavai veikt likuma korekcijas, apzinot problēmas vai nejēdzības likuma piemērošanā.
Rūpīgi sekojot līdzi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma piemērošanai, uzskatu, ka ir nepieciešams veikt likuma grozījumu. Latvijas politiskajā praksē ir diezgan tipiski, ka politiskās partijas (un jo īpaši jaunas partijas) pēc ievēlēšanas Saeimā var zaudēt savu pārstāvniecību Saeimā vai pat sabrukt, no tās saraksta ievēlētajiem kļūstot par neatkarīgajiem deputātiem. Tas nozīmē, ka šāda partija vairs nespēj pilnvērtīgi īstenot vēlēšanās iegūto uzticības mandātu. Tādēļ nav jēdzīgi šādai partijai ar sabrukušu pārstāvniecību Saeimā saglabāt valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā.
Esmu iesniedzis Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz: ja Saeimas frakcija ir sabrukusi (zaudējusi 2/3 no saraksta ievēlēto deputātu) vai vispār izbeigusi savu darbību (tajā nav minimāli prasīto no viena saraksta ievēlēto piecu deputātu), tad šādai partijai jāpārtrauc izmaksāt to valsts budžeta finansējuma daļu, kas pienākas par Saeimas vēlēšanās iegūtām balsīm.
Ceru, ka Saeima atbalstīs šo priekšlikumu un tas varētu stāties spēkā līdz ar nākamās Saeimas sanākšanas brīdi. Tas skaidri signalizēs politiskajām partijām, ka par valsts budžeta finansējumu tām jāspēj nodrošināt kvalitatīvu politiku un stabilu vēlētāju atbalstītās priekšvēlēšanu programmas izpildi visu Saeimas darbības laiku. Tāpat tas būtu svarīgs signāls sabiedrībai, ka politiskās partijas apzinās atbildību, ko tām uzliek valsts budžeta finansējuma saņemšana.
Es sagaidītu, ka ikviena politiskā partija izdarītu pareizos secinājumus par savas darbības uzlabošanu un ilgtermiņā mēs iegūtu kvalitatīvu un daudzveidīgu politikas piedāvājumu, kas vairotu gan pilsoņu vēlmi piedalīties partiju darbībā, gan arī sabiedrības uzticēšanos partijām un dalību vēlēšanās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
