Jūs iepērkaties PTA? Ņemiet vērā – jūs maksājat sodu visatļautības sajūtas pārņemtas leoparda spīdzinātājas ģimenes vietā
Pietiek lasītājs01.01.2021.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Ikvienam cilvēkam, kurš iepērkas pie sadzīves tehnikas un elektronikas tirgotāja PTA, vajadzētu ņemt vērā – tādā veidā viņš savu naudu atdod melnā leoparda spīdzinātājas ģimenei.
Sadzīves tehnikas tirgotāja PTA īpašnieka Andreja Punkas sieva Dace Punka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Agris Ilgažs un dzīvnieku tirgonis Viktors Gerliņš ir tās trīs personas, kuras ir atzītas par vainīgām pagājušā gada sākumā kādā dzīvoklī Skanstes virsotnēs izņemtā melnā leoparda sakropļošanā.
23. decembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa ir apstiprinājusi triju apsūdzēto personu vienošanos ar prokuratūru, tām nosakot attiecīgi 34 400 eiro sodu, piespiedu darbu uz 420 stundām ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu un 20 210 eiro sodu.
Apsūdzības rakstā izlutinātās „bagātās kundzes” un viņas apmaksāto „speciālistu” rīcība ir aprakstīta maksimāli skaidri. D. Punka un V. Gerliņš bija vienojušies par leoparda kaķēna iegādi par 15 000 eiro, tā pārkāpjot Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto, ka aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus.
Pēc darījuma viņi abi bija noskaidrojuši, ka pastāv iespējamība veikt leoparda nagu (faktiski – pirkstu falangu) amputāciju, kas padarītu dzīvnieku mazāk bīstamu apkārt esošajiem. Tad nu tieši D. Punka bija tā, kas nolēma veikt nagu amputāciju leopardam, tādēļ aicināja V. Gerliņu atrast kādu cilvēku, kas šo procedūru varētu veikt.
Tika uzrunāts asociētais profesors A. Ilgažs, kuram tika „lūgts” uzņemties veikt nagu amputāciju leopardam, kam viņš arī piekrita un par samaksu veica šo faktisko savvaļas dzīvnieka sakropļošanu.
Tagad noteikti jāseko arī tam, vai dzīvnieka sakropļotājs A. Ilgažs varēs turpināt darbu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, - tas skaidri parādīs, kā šīs augstākās mācību iestādes vadība attiecas pret šādu noziegumu un tā pastrādātāju. Līdz šim universitātes vadība „savējo” ir mēģinājusi „pasargāt”.
Savukārt jau tagad ir skaidrs: sodu par izlutinātas, nežēlīgas un visatļautības sajūtas pārņemtas kundzes nežēlīgo izrīkošanos ar retu dzīvnieku faktiski samaksās ikviens cilvēks, kurš iepirksies uzņēmumā PTA un attiecīgi ļaus nopelnīt tā īpašnieka ģimenei.
Jāpiebilst, ka pat D. Punka līdz šim publiski ir apgalvojusi, ka viņa nesaprotot, par ko vispār ir runa...
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
